Janvārī Liepājā nodarbināti 564 tā dēvētie simtlatnieki, kuri kopj pilsētas bezsaimnieku teritorijas, kā arī strādā pilsētas kapsētu pārvaldē, skolās, bērnudārzos un dažādās sabiedriskajās organizācijās, informēja pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis.

Kā novērots, šorīt pieci “simtlatnieki” kala ledu Rožu laukumā iepretim Latviešu biedrības namam, savukārt pagājušajā nedēļā viņi no sniega un ledus attīrīja Mūziķu slavas aleju Zivju ielā.

“Tagad darba apjoms vairs nav tik liels kā lielo puteņu laikā, kad mūsu cilvēki tīrīja ietves, autostāvietas un piedalījās sniega izvešanā no pilsētas,” stāsta Cīrulis, piebilstot, ka decembra beigās un janvāra sākumā strādāts divās maiņās.

Pilsētā ir vairāk nekā 100 hektārus plašas bezsaimnieku teritorijas, kuru sakopšana ir “simtlatnieku” uzdevums. Kā sacīja Cīrulis, pēdējā laikā viņi ir vairāk pamanāmi, jo lielākoties strādā pilsētas centra ielās, kur attīra apledojušās ietves. “Taču tagad strādāt jau ir daudz vieglāk, un darba režīms vairs nav tik saspringts,” sacīja Cīrulis.

Jau ziņots, ka tā dēvētie simtlatnieki strādāja arī pie brīvdabas slidotavas ierīkošanas Raiņa parkā, taču nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ to vēl joprojām nav izdevies atklāt.

Novembrī Liepājā tika nodarbināti 650 “simtlatnieki”, bet decembrī projektā “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” strādāja 500 bezdarbnieku.

Jau ziņots, ka vēlmi strādāt par 100 latu stipendiju Liepājā izteikuši aptuveni 2500 cilvēku un, lai tiktu pie darba, rindā jāgaida vairāki mēneši.

Vasarā Liepājas parkos, pilsētas mežu teritorijās un citviet tika nodarbināti aptuveni 1000 bezdarbnieku. Viņi pļāva zāli 90 hektāru platībā, sakopa pilsētas bezsaimnieku teritorijas, kā arī Liepājas ezera piekrasti un Karostas pludmali, informēja Liepājas domes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere.

Kopš projekta sākuma 2009.gadā par simts latu bezdarbnieku stipendiju strādājuši aptuveni 3000 liepājnieku.

LETA