Astoņu gadu maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā noteikts 2014. gadā ”Būvniecības likumā” un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos, lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto.

Likums skar dzīvojamās mājas, saimniecības un vēl cita veida ēkas, kurām būvatļaujas izsniegtas pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām nebija norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Ja būvatļauja saņemta pēc 2014. gada 1. oktobra, tajā jau tika norādīts konkrēts objekta maksimālais būvdarbu termiņš.

Tas nozīmē, ka visām būvdarbu stadijā esošajām ēkām, tostarp ēku pārbūvēm, noteikts vienots maksimālais termiņš, kad objekts ir jānodod ekspluatācijā, – ne vēlāk kā astoņu gadu laikā, skaitot no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanu.

Savukārt būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, noteikts īsāks termiņš – pieci gadi.

Liepājas domes deputāti 2021. gada septembrī lēma par grozījumiem saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuru celtniecība pārsniedz maksimālo būvdarbu ilgumu, nosakot likmi 3% apmērā no zemes vai ēkas augstākās kadastrālās vērtības.

Liepājas administratīvajā teritorijā šobrīd ir aptuveni 420 objektu, kuriem ar 1. oktobri tiks pārsniegts minētais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, ziņo pilsētas būvvalde.

Šo ēku īpašniekiem vai būvdarbu pasūtītājiem būvvaldē nepieciešams iesniegt dokumentāciju būvju nodošanai ekspluatācijā vai būvatļaujas termiņa pagarināšanai.

Īpašniekiem jāņem vērā – ja dokumentu kārtošana vēl nav uzsākta, visticamāk, noteiktajā termiņā to vairs nevarēs paspēt.

Valsts zemes dienestā uz būvju kadastrālo uzmērīšanu, kas ir viens no noteikumiem ēku nodošanai ekspluatācijā vai būvatļauju pagarināšanai, izveidojušās rindas. Šobrīd uzmērīšana var prasīt līdz pat četriem mēnešiem.

Informāciju par būvēm, kuras laikus nebūs nodotas ekspluatācijā, Liepājas pilsētas būvvalde nodos pašvaldības Nodokļu administrācijai.

Nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā tiks piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc būvdarbu termiņa pārsniegšanas līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā.

”Būvniecības likumā” noteiktā kārtība jāņem vērā arī nekustamā īpašuma pircējiem, iegādājoties būvi, kas nav nodota ekspluatācijā, kā arī šādu būvju mantiniekiem.

Mainoties būves īpašniekam, būvdarbu procesam atvēlētais laiks paliek nemainīgs – tie ir astoņi gadi.

Dienvidkurzemes novadā esot diezgan daudz tādu ēku, kurām būvniecības process nav pabeigts, stāsta Dienvidkurzemes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis, taču visa informācija vēl nav apkopota.

Arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas paredz šādas būves aplikt ar 3% nodokli. Būvvalde secīgi pa gadiem un bijušo novadu teritorijām apkopos būvatļaujas, kuru termiņš beidzas, un mudinās iedzīvotājus nodot ēkas ekspluatācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.