“Valdība pašvaldību aplaupa lēnām, bet pamatīgi. Pašvaldībai jāstrādā kā glābējkomandai, lai valsts rīcība nenodedzinātu visu iepriekšējos gados izveidoto. Tāpēc lēmumi ir bijuši ļoti grūti”.

Ar šādu ievadu Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks sāka interviju, kurā redakcija lūdza atbildēt, kā pašvaldība risina trīs karstos tematus – bezdarba, apkures un sabiedriskā transporta atlaižu jautājumus. 

– Kā pašvaldība risina bezdarba problēmu?

– Maksimāli izmantojam iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Liepājā par ES naudu būvē bērnudārzu Ganību ielā, pārveido Gulbju dīķi, stacijas laukumu, būvēs veloceliņus, ostas ievedceļu, padziļinās ostu, siltina sociālo māju, sāks siltināt 17 skolas un bērnudārzus. Paredzam nākamos darbus ES pilsētvides programmai, jo konkursu dēļ ir samazinājušās būvniecības izmaksas. Vērtējam, kurus objektus iekļaut kā nākamos – vai būs Latviešu biedrības nams, teātris, muzejs, iespējams, arī bērnudārzs Spīdolas ielā Tosmarē, iespējams, tās varētu būt papildu ielas, kuras mums jārekonstruē. Turpinās Zaļās birzes pārplūšanas novēršanas projekts. Tajā arī strādā vairāki desmiti darbinieku. Un būs pilsētas apgaismes sistēmas modernizācija, arī tur liepājniekiem būs darbs 2010.–2011. gadā. Drīz Liepājas Olimpiskajam centram tiks izsludināts konkurss par baseina būvniecību. Ļoti veiksmīgi ES fondu piesaistē darbojas “Liepājas enerģija”, kas tikko ieguvusi iespēju nomainīt desmit kilometru siltumtrašu. Tie būs ļoti nozīmīgi darbi, kas dos iespēju palētināt siltumtarifus. Visi šie objekti veicina to, lai veidotos vairāki desmiti un simti darba vietu katrā no tiem. Būvniecībā būs daudz pasūtījumu. 

– Kādi vēl ir ceļi bezdarba risināšanai?

– Vēl ir projekts, kurā varēsim iesaistīt 1000 bezdarbnieku pagaidu algotajos darbos, viņi saņems ar nodokļiem neapliekamu stipendiju – 100 latu mēnesī – un varēs strādāt līdz pat pusgadam. Varēsim sakopt Liepājas mežus, ezera apkārtni, nelegālās atkritumu izgāztuves, viņi strādās par aprūpētājiem, dežurantiem, apkopējiem, palīgstrādniekiem, sargiem, labdarības zupas virtuvē, sakops kapsētas, veiks sabiedrisko ēku remontdarbus, strādās patversmē.

– Vai plānojat bezdarbnieku mācības, lai mudinātu veidot savu mazu ģimenes uzņēmumu, kaut ko paveikt pašiem?

– Nodarbinātības valsts aģentūrai ir daudz programmu. Nupat mēs palīdzējām risināt problēmu Liepājas Zivju konservu kombinātam, kas atradis jaunus tirgus un kāpina apjomus, pieņem jaunus darbiniekus, kuri ir jāmāca. Vajadzētu liepājnieku lielāku aktivitāti un priekšlikumus, kādas mācības būtu nepieciešamas. 

– Šķiet, mēs esam diezgan lieli vaimanātāji, ka mums nekā nav un mēs neko nevaram.

– Jā, esam pieraduši kritizēt sevi un kaimiņus, domāt par to, kā mums nav, nevis par to, kas mums ir un kā mēs to varētu attīstīt. Vajadzētu rosināt cilvēkus vairāk domāt, ko viņi var izdarīt, ko spēj.

– Vai vēl ko darāt pret bezdarbu?

– Veidojam sadarbību ar blakusvalstīm. 14. un 15. oktobrī Liepājā notiks Latvijas un Baltkrievijas starpvalstu ekonomiskais forums, ieradīsies valdību locekļi. Baltkrievija ir viens no lielākajiem partneriem Liepājas ostai – apmēram 23 procenti kravu nāk no Baltkrievijas, gribam to veicināt. Sadarbojoties ar Baltkrieviju, gribam Liepājā izveidot kopuzņēmumus, radīt jaunas darba vietas, attīstīt ostas piestātnes, palielināt kravu apjomus. Tuvākajās nedēļās rīkosim diskusiju ar Liepājas uzņēmējiem. Tie, kuri vēlas piedalīties, var doties uz Attīstības pārvaldi vai zvanīt man. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš ar Krievijas konsulu šajās dienās dodas uz Kaļiņingradu, gribam stiprināt attiecības ar Krieviju. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru runājam par pasākumiem, ko mēs nākamgad varētu rīkot Skandināvijā. Latvijā ir palikuši lētāki energoresursi un citas izmaksas, nupat skandināvu uzņēmumiem ir lielāka interese ienākt Liepājā. Mēs to izmantosim, lai rastos jaunas darba vietas. Notiek pārrunas ar vairākiem uzņēmumiem, kuri Liepāju uzskata par interesantu vietu dažādai ražošanai.

– Runājot par ES projektiem, nepieminējāt projektu uzņēmējdarbības infrastruktūras veidošanai Karostā un Pulvera ielas rajonā. Kas ir ar to?

– Par Pulvera ielu nav jautājumu, tur viss virzās uz priekšu. Karostā, iespējams, varēsim nojaukt neapdzīvotās daudzstāvu mājas Lazaretes ielas tuvumā, lai izvietotu ražošanas uzņēmumu. Apspriests arī tas, kā Meldru ielā uzlabot infrastruktūru.

Kā pašvaldība risina apkures un sabiedriskā transporta atlaižu jautājumus, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. septembra numurā.