Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jaunā daktera cīņa par dzīvokli

Jaunā daktera cīņa par dzīvokli
08.09.2006 20:21

0

Atslēgvārdi

 Ir pagājis gads, kopš Centrālajā slimnīcā sāka strādāt jaunais ķirurgs Mārtiņš Silenieks. Jau atnākot, viņš sāka interesēties par iespējām tikt pie dzīvokļa. Vairākkārt gāja gan uz domi, gan pie slimnīcas vadītājiem, tomēr risinājums tā arī nav rasts. Un jaunais ārsts ir nesapratnē – kāpēc tādā gadījumā ar laikrakstu un citu saziņas līdzekļu starpniecību mūsu pašvaldība tik pārliecināti klāsta, cik ļoti gaidīti šeit ir jaunie mediķi un kādas viņiem ir priekšrocības un pretimnākšana, ja reiz dzīvē nekā tāda nav. Savādāks viedoklis par šo situāciju ir pašvaldības pārstāvjiem. Viņi uzskata, ka dakteris Silenieks pats īsti nezina, ko vēlas.

Gada laikā risinājums dzīvokļa problēmai nav rasts

Dakteris Silenieks ir dzimis liepājnieks un pēc studiju beigšanas labprātīgi izvēlējās atgriezties savā dzimtajā pilsētā, jo Centrālā slimnīca, viņaprāt, ir vieta, kur notiek daudz operāciju un kur jaunam ķirurgam ir iespēja iegūt labu praksi. Tikai viena bēda – jau pirms gada, neraugoties uz Rīgā pavadītajiem 11 studiju gadiem, viņš zināja, ka, atbraucot uz dzimto pilsētu, būs atkal jāapmetas pie vecākiem. “Un tas nav patīkami,” viņš sacīja jau toreiz.

Diemžēl ir pagājis gads un, lai arī mūsu pašvaldības speciālisti publiski klāsta, cik ļoti pie mums ir gaidīti jaunie ārsti un kā pašvaldība palīdzēs viņiem risināt gan dzīvokļa jautājumu, gan citas problēmas, lai tikai pilsēta nepaliktu bez tik vajadzīgajiem speciālistiem, viņš joprojām mitinās pie vecākiem. Turklāt situācija šobrīd ir tāda, ka drīz Mārtiņš sagaidīs savu pirmdzimto, bet jaunajai ģimenei pašai sava jumta virs galvas nav.

Dakteris Silenieks neslēpj, ka vairākkārt gājis uz domi runāt par šo problēmu un arī ar slimnīcas administrāciju par to runājis. Un daži varianti viņam ir piedāvāti. “Taču ar noteikumiem, kas man nav pieņemami,” stingri saka jaunais ārsts, tūlīt arī paskaidrojot, ka viņš nelūdz neko ekskluzīvu, tomēr vēlas drošības sajūtu.

“Pirmais dzīvoklis, ko man piedāvāja, atradās Velnciema mikrorajonā. Vieta laba, tāpēc sākumā nopriecājos, taču mans prieks noplaka, ieraugot šo dzīvokli un uzzinot noteikumus, ar kādiem varu tur apmesties. Tas bija dienesta dzīvoklis, kurš nepiederēs man, kuru nekad nevarēšu privatizēt un kurš diemžēl bija drausmīgā stāvokli. Tur bija jāmaina viss: logi, durvis, santehnikas un pārējais. Līdz ar to remontam būtu vajadzīgi vairāki tūkstoši latu. Studiju gados, protams, man tādi iekrājumi nav izveidojušies. Turklāt, ja tas nav mans dzīvoklis, skaidrs, ka neviena banka man arī kredītu nedotu. Un vēl – pat, ja es varētu kaut kur pa daļām naudu aizņemties, man taču nav nekādas intereses to ieguldīt dzīvoklī, no kura pēc laika man var palūgt aiziet, jo tas man nepieder!”

Dzīvoklis līdzīgā stāvoklī dakteris Sileniekam piedāvāts arī Zaļās birzs mikrorajonā. Pēc vēl vairākām vizītēm Pilsētas domē viņš uzņemts dzīvokļu rindā. “Taču nav nekādas garantijas, ka šī rinda būs jelkāds atrisinājums,” viņš saka. “Jau uzņemot tajā, man teica, ka vienīgais, uz ko varot cerēt, ir vecā apbūve Jaunliepājā. Un Nekustamo īpašumu daļā paskaidroja, ja man dzīvokli piešķirs, varēšu to par tirgus cenu izpirkt.” Viņš arī neslēpj to, ka pēdējā saruna trīs dienas pirms privatizācijas pieteikumu iesniegšanas beigām viņam ar domes izpilddirektoru Edgaru Rātu bijusi visai emocionāla. Dakteris izteicis savu neapmierinātību, ka dome tā arī nav radusi iespēju viņam atrast dzīvokli, ko vēlāk varētu atļaut privatizēt, uz ko izpilddirektors atbildējis, ko tad dakteris īsti gribot: dzīvokli, kur dzīvot, vai dzīvokli, ko privatizēt?

“Es gribu drošības sajūtu, jo taisos te palikt un strādāt, nekur prom uz Īriju sēnes lasīt netaisos braukt, turklāt pilsēta ne manā izglītībā, ne arī kāda cita veida palīdzībā nav ieguldījusi ne santīma, tad kāpēc nevar palīdzēt atrisināt dzīvokļa problēmu?” viņš nesaprot un citē domes Sabiedrības veselības daļas vadītājas Andas Bergmanes šā gada 26.jūnijā laikrakstā “Kurzemes Vārds” teikto, runājot par to pretimnākšanu, kāda jaunajiem ārstiem ir no pašvaldības puses: “Tūlīt pēc ierašanās mēs piedāvājam labiekārtotas kopmītnes. Patiešām labiekārtotas, kurās ir veikts eiroremonts. Tādās dzīvo arī Pedagoģijas akadēmijas jaunais rektors. Un laika gaitā viņiem piedāvā pašvaldības valdījumā esošu dzīvokli.”

“Nekas tāds man nav piedāvāts, jo, ja piedāvātu, skaidrs, ka es neatteiktos un ietu tur dzīvot, lai pēc tam domātu, kā tālāk risināt šo problēmu, jo pieaugušam cilvēkam, kuram turklāt drīz ir gaidāms ģimenes pieaugums, nav patīkami dzīvot kopā ar vecākiem, lai cik arī labas būtu attiecības,” ar pārliecību saka jaunais ārsts. “Es pat izpilddirektoram piedāvāju noslēgt ar mani ilgtermiņa līgumu, ja reiz ir bail, ka es domes piešķirto dzīvokli privatizēšu un pārdošu, taču viņš man apgalvoja, ka tādam līgumam nebūtu nekāda juridiska pamata.” Tāpēc dakteris Silenieks ir pavisam skeptiski noskaņots pret Liepājas pašvaldības tik izdaudzināto palīdzību jaunajiem ārstiem un rosina beigt vienreiz māžoties ar solījumiem un skaidri un gaiši pateikt, ka “mums nav pa spēkam risināt jūsu dzīvokļa problēmu”.

 

Līdz šim nav bijis labs neviens piedāvātais variants

Domes izpilddirektors Edgars Rāts šobrīd ir atvaļinājumā, taču par šo situāciju ir informēta gan domes Sabiedrības veselības daļas vadītāja Anda Bergmane, gan arī Nekustamo īpašumu pārvaldes mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane. A.Bergmane sarunā pauda viedokli, ka tik slikta situācija, kā to raksturo dakteris Silenieks, vis nav. Jau ierodoties Liepājā, jaunais ārsts informēts par iespējām dzīvot labiekārtotās kopmītnēs, taču viņš par šādu iespēju nav izrādījis nekādu interesi. Pēc tam viņam vairākkārt piedāvāti dzīvokļi, taču dažādu iemeslu dēļ viņš no tiem visiem ir atteicies. “Slimnīcas vajadzībām Zaļā birzī bija divi dzīvokļi: vienistabas, kurā šobrīd dzīvo jaunā ginekoloģe Ieva Ramane, un vēl viens divistabu dzīvoklis, kuru piedāvāja Mārtiņam Sileniekam,” stāsta A.Bergmane. “Taču viņš no tā atteicās: dakterim nepatika skats pa logu, jo pa to bija redzami gružu konteineri, tas bija dzīvoklis mājas galā, kā arī, protams, tajā bija jāveic remonts. Turklāt dakterim nepieņemams bija arī mikrorajons. Protams, dzīvoklis ir dienesta, taču jau uzreiz viņš tika informēts, ka varēs tajā dzīvot ilgtermiņā: desmit un vairāk gadu, un šajā laikā pašvaldība izskatīs iespēju dakterim to atstāt īpašumā, ja viņš Liepājā būs palicējs. Es uzskatu, ka ar šādiem noteikumiem nebija prātīgi atteikties no dzīvokļa, kura remontam droši varēja ņemt kredītu un pamazām to savest tādā kārtībā, kāda iemītniekam pašām patīk. Diemžēl labiekārtotu dzīvokli ar veiktu eiroremontu pašvaldībai nav iespējams piedāvāt – tāda ir realitāte.”

Daktera Silenieka problēma skatīta arī dzīvokļu komisijā un viņš uzņemts rindā, taču vienlaikus viņam piedāvāti vēl vairāki dienesta dzīvokļi Karostā, arī piecistabu dzīvoklis ar daļējām ērtībām, no kura arī dakteris atteicies. “Un tad patiešām rodas jautājums, kādēļ dakterim dzīvokli vajag: dzīvošanai vai privatizēšanai un pārdošanai?” ir nesapratnē A.Bergmane.

M.Frīdmane skaidro, ka šobrīd dakteris Silenieks dzīvokļu rindā ir 130. “Gada laikā viņš dzīvokli varētu saņemt,” skaidro speciāliste. “Tas nozīmē, ka viņam būtu dzīvoklis ar īres tiesībām, kuru likuma noteiktajā kārtībā varētu arī iegūt īpašumā tāpat kā jebkurš cits cilvēks, kuram pašvaldība piešķir dzīvokli. Jā, protams, ne vairs par sertifikātiem, bet par naudu. Taču šis dzīvoklis obligāti nav jāizpērk. Ir ļoti daudz cilvēku, kas ilgstoši lieto pašvaldībai piederošus dzīvokļus un tos neprivatizē, īres tiesības pāriet arī bērniem, un neviens šos cilvēkus no dzīvokļiem ārā neliek.” Speciāliste skaidroja, ka dzīvokļu rindā gaidošie pie dzīvokļiem tiek tajos gadījumos, ja ar tiesas lēmumu kādu citu no tiem izliek vai nomirst cilvēks, kurš dzīvojis neprivatizētā pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Un Mārtiņam Sileniekam kļūt gada laikā par dzīvokļa īrnieku esot lielas cerības, jo viņš vēlas saņemt divu vai trīs istabu dzīvokli, kas dzīvokļu gaidītāju rindā nav īpaši pieprasīti, vairāk pieprasīti ir vienistabas dzīvokļi. Jāpiebilst gan, ka arī šis dzīvoklis nebūs svaigi remontēts, šis darbiņš būs jāveic pašam.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz