Ceturtdiena, 21. janvāris Agne, Agnese, Agnija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Jaunais vides objekts “Vēja paviljons” pludmalē spēcīgās brāzmās

Mākslinieks Ēriks Božis, lai gan labprāt jūru apmeklē tieši vējainā laikā, pirmo reizi piedzīvojis divas asi brāzmainas dienas, strādājot aukā pa deviņām stundām no vietas: vakar Liepājas liedagā, Jūrmalas ielas galā, izauga viņa un viņa palīgu veidotais vides objekts “Vēja paviljons”.

Jaunais vides objekts “Vēja paviljons” pludmalē spēcīgās brāzmās
Foto: Ģirts Gertsons
23.11.2020 10:15

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Tas ir kā istaba bez griestiem, darināts no seniem koka logiem un durvīm, tās salasītas Liepājā, Rīgā un Pierīgā, stāvējušas pažobelēs un bijušas saimniekiem nederīgas. Lai mākslas darbam vajadzīgo vēsturisko būvdetaļu kolekciju savāktu, bija jāiesaista sociālo tīklu spēks. “It kā viss vecmodīgs, bet reāli šī darba radīšanas pamatā ir neredzamais darbs – mūsdienu komunikācija. Ieliku feisbukā dažus sludinājumus, ka meklēju vecus logus un durvis, atsaucās ļoti daudz cilvēku, nācās viņus apmeklēt, apskatīties visas detaļas,” stāsta autors.

Divas istabas sienas veido slīpinātas detaļas – katra vērtne izjaukta, speciāli pieveidota vajadzīgajā sienas slīpumā, tā leņķis savukārt pieskaņots Liepājas grafiskās identitātes – pilsētas vārda logotipa slīpumam. Būvinženieri rēķinājuši paviljonam vēja slodzes. Astoņi skrūvpāļi, iedzīti zemē pusotra metra dziļumā, tur telpas stabilitāti. Brāzmu ugunskristības paviljons izturējis jau naktī uz svētdienu, kad Liepājā bijuši 25–28 metru sekundē spēcīgi pūtieni.

“Ideja ir tāda, ka šajā paviljonā var reflektēt par īstu, kārtīgu roku darbu. Tā ir mana vēlme ļaut cilvēkiem sajust roku darba vērtību mūsdienu steidzīgajā laikmetā. Gribēju uztaisīt tādu istabiņu, kur apstāties un apcerēt, reflektēt par tādām dziļām tēmām kā pilsētas vēsture, mūsu ikdienas steigas vēsture,” saka Ē. Božis. Viņš savas dzīves pirmos 30 gadus pavadījis Liepājā, šeit Lietišķās mākslas vidusskolā absolvējis Koka restaurācijas nodaļu – tā ir viņa atbilde uz jautājumu, vai viņam koks un galdniecība ir tuvi. Pats ar savām rokām izņēmis no logiem un durvīm visus stiklus.

Šajā vēja istabiņā stikls neder – gan lai neizaicinātu vandaļus rūtis izsist, gan lai telpa nepārvērstos par buru. Par iesaistīšanos paviljona tapšanā viņš ir pateicīgs gan galdniekiem, kuri tīrīja nost vecās krāsas, gan tā būvniekiem, pieredzējušai brigādei, kas darinājusi dekorācijas tādām latviešu filmām kā “Nameja gredzens”, “Dvēseļu putenis” un var “dabūt gatavu brīnumu”.

Paviljona materiāliem mākslinieks meklēja nederīgas lietas, taču tagad, kad no tām nopūsti veco krāsu slāņi, atsegusies seno vērtņu pievilcība. Dažus logus viņš izglābis no pilnīgas iznīcības, bijuši “uz pēdējo tūkstoti”. Taču Ē. Božis vēlējies ne tikai pievērst liepājnieku uzmanību vēsturiskajai būvniecībai, tās estētiskumam, bet ar šo paviljonu aicina pilsētniekus doties uz jūrmalu jebkurā gadalaikā, jo no saviem Liepājas gadiem atceras: “Liepājnieki uz jūru neiet!”

Vēl viņš saka, ka paviljonā var apcerēt vēju. Kādā istabiņas stūrī var atrast aizvēju, citās telpas daļās – ķert caurvēju, par šo “latviešu lielāko biedu” autoram gribas pasmieties. Cits stūris iecerēts saulrieta vērošanai. Bet skats uz viļņaino plašumu, pēc viņa domām, ir Liepājas simbols – jūra durvju priekšā.

Būvējot “Vēja paviljonu”, mākslinieks piedzīvojis garāmgājēju siltu interesi un jau dzirdējis labus vārdus. Arī mūsu sarunas laikā pienāk divas liepājnieces un jautā, kas tas tāds ir. Patīkot, ļoti. Margita Roste saka: “Jebkurš vides objekts ir tur, kur tam jābūt.

Man šī konstrukcija ļoti sasaucas ar “Lielo dzintaru”, varbūt pat tā kā karikatūra par to. Bet katrs ieraudzīs to, ko gribēs ieraudzīt, katram te var būt sava dziļā doma. Slīps objekts nav tāds pierasts. Dziļdomīgi. Tādi objekti noteikti būtu vajadzīgi vairāk.” Bet viņas draudzene Dace Gudēna saka, ka te var apstāties ikdienā, “padomāt, kāpēc kaut kas tāds te ir, kas tas ir.”

“Vēja paviljons” tapis, izmantojot valsts finansētas programmas “Kopā” atbalstu māksliniekiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Programmu īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kurš piešķīra kopā 150 tūkstošus eiro desmit dažādiem mākslas darbiem, radāmiem dažādās Latvijas pilsētās. “Vēja paviljonam” Liepājas jūrmalā jāatrodas vismaz līdz jaunajam gadam.

Ēriks Božis, bijušais liepājnieks, aizraujas ar arhitektūras fotografēšanu, ir vides objektu un instalāciju autors, darbojies Latvijā un ārzemēs, arī scenogrāfs, piedalījies LTV raidījuma “Adreses” veidošanā, 2005. gadā saņēmis balvu “Lielais Kristaps” kā labākais filmu mākslinieks.

Foto galerija

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz