Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Monas pārvērtības
Šobrīd tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai būvvaldē, lai telpas varētu reģistrēt kā kaķu patversmi. Kad būs saņemts apstiprinājums, turpināsies labiekārtošana.
Līdz ar pārcelšanos situācija mainījusies tā, ka Jaunajā ostmalā 2 vieta būs tikai kaķiem, ne vairs suņiem.
Biedrībai “Dzīvnieku aizsardzības grupa” šogad aprit apaļi 30 gadi, kopš tā sāka darbību. Nu jau grūti nosaukt precīzu skaitli, tieši cik dzīvniekiem pa šo laiku ir palīdzēts, cik daudziem atrastas jaunas mājas un mīļi saimnieki.
Adrese vēsta, ka atrašanās vieta ir Jaunajā ostmalā, taču ieeja biedrībā ir no Zemnieku ielas puses. Lielajā logā, kas vērsts uz ielu, omulīgi iekārtojusies kaķenīte Gretiņa un vēro garām braucošās automašīnas.
Ieejas durvis ir aizslēgtas, lai kāds no kaķiem garām ienācējam nepamanās izšmaukt laukā. Apmeklētājiem, kuri atnākuši pieņemšanas laikā, jāpieklauvē, un tad durvis atslēdz.
“Telpas pēc kvadrātmetriem mums tikai tik plašas, lai pēc noteikumiem mēs šeit varētu turēt desmit dzīvniekus. Lielākam skaitam kaķu vietas nav,”
skaidro Anžela.
“Kad kādu dzīvnieku adoptēs, tikai tad atbrīvosies vieta citam kaķītim, kuram vajag palīdzību.” Tas nozīmē, ka biedrības telpas nav vieta, uz kuru vest vai nest kaķus bez ziņas un skaita.
Kamēr runājam ar A. Dolmatovu, turpat netālu brīvprātīgās darbu dara savā pusdienas laikā atnākusī Lija. Viņa tīra kaķu kastes, izmazgā ūdens trauciņus, ieliek barību.
Biedrības vadītāja atzīst, ka brīvprātīgo ir daudz un visiem tas sirdsdarbs – palīdzēt dzīvniekiem.
Ir vairākas brīvprātīgās – tā saucamās kaķu aukles. Viņas patversmes kaķi paņem pie sevis mājās, lai rūpētos par viņu 24/7 režīmā.
Tie ir dzīvnieki, kuriem vajadzīga uzmanība, individuāla pieeja un iespēja pierast pie cilvēka, lai kaķītis pēc tam varētu doties pie adoptētājiem, jaunajiem saimniekiem.
Tā šobrīd pie kaķu auklītes Elitas Polas dzīvo kaķenīte Mona. Viņa patversmē nonāca kā savvaļas kaķis, kurai neviens nevarēja pat pieskarties. Bija tik bailīga un neuzticējās, ka vajadzēja saukt dzīvnieku ķērāju, lai iepriekšējās patversmes telpās viņu noķertu.
Pie aukles Elitas Mona bija nodzīvojusi sešus mēnešus, kad vienā dienā viss pēkšņi mainījās kā pēc burvja zižļa mājiena.
“Biju aizgājusi ciemos un skatos – tā vairs nav iepriekšējā bailīgā kaķene! Mīlestības slūžas bija atrautas vaļā maksimāli!
Dzīvnieks skrēja pretim, laizīja man rokas, gribēja, lai samīļo, murrāja… Bija noticis brīnums. Vajadzēja tikai pacietību, ieinteresētību un laiku,” savu pārsteigumu pilno vizīti pie kaķu auklītes un Monas atcerējās Anžela.
Un smaidot atgādināja: “Mēs, dzīvnieku mīļotāji, esam lieli egoisti! Jo mēs gribam, lai dzīvā radība justos labi, un līdz ar to pasaule kļūst labāka. Un mēs visi varam dzīvot šajā labajā pasaulē, turpinot darīt labu!”
Joda visu vēro…
Kamēr runājam ar Anželu, viņai pie kājām apsēdies vecs kaķītis vārdā Joda. Redzu, ka viņš sēž un visu laiku uzmanīgi skatās, klausās, seko notiekošajam. Gluži kā uz interviju uzaicināts!
Joda ir jau vecs kaķu pensionāriņš ar savām veselības problēmām – slimām actiņām.
Gados vecos patversmes iemītniekus adoptē nelabprāt, bet, ja radīsies cilvēks ar patiesu interesi un ja arī kaķim būs tāda pati interese un patika pret potenciālo saimnieku, seniors nokļūs jaunās mājās. Ja ne, patversmē dzīvos līdz sava mūža galam.
Šobrīd biedrības telpās bez Jodas dzīvo vēl četri veci kaķīši: Toša, Kisa, Deivids un Bella.
Tas arī ir viens no galvenajiem biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” uzdevumiem atrast kaķiem labus adoptētājus.
“Bet lūdzu visus atcerēties, ka mēs neesam “kaķu veikals”! Sak, ienācu, ieraudzīju, dzīvnieks patīk – es ņemu,”
skaidro dažādas dzīves situācijas piedzīvojusī A. Dolmatova.
“Nebūs tā, ka potenciālais adoptētājs atnāk, iepatikušos murrātāju paņem un… nākošajā dienā atnes atpakaļ. Jo sapratis, ka nevar un negrib uzņemties atbildību par dzīvnieku.
Vienmēr iesaku – ja esi atnācis, tad paskaties, kā veidojas kontakts ar kaķi. Vai ir abpusēja pievilkšanās, patika. Tad ej mājās un vēlreiz nopietni padomā, vai tiešām gribi sev šo dzīvnieku. Vai būsi gatavs uzņemties par viņu atbildību dzīvās radības visa mūža garumā?
Ne reizi vien bijis, kad nākamā dienā potenciālie jaunie saimnieki zvana un saka paldies par padomu. Apdomājušies un kaķi tomēr neņems. Labāk tā, nevis vēl viens nelaimīgais, kas izmests uz ielas vai mežā.”
Vēl biedrība palīdz gadījumos, ja kādam nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, kas saistīta ar dzīvnieku aizsardzību.
Bijis gadījums, ka tādējādi saimnieks spējis atgūt viņam nozagto suni.
Palīdzību (barību) no Liepājas Kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” var saņemt atbildīgi aprūpētāji, kuri ēdina savvaļā dzīvojošos bezmāju kaķus.
Taču nebūs tā, ka ikviens, kurš prasīs maisiņu ar barību, to arī saņems. A. Dolmatova pati aizbrauc uz norādīto adresi un vērtē, kāda tur situācija, vai ir tīrība, kārtība u.c.
Biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” vadītājas, liepājnieces A. Dolmatovas aizsāktais un izlolotais projekts “Dalīts prieks – dubults prieks” turpinās jau sesto gadu un tiek īstenots Latvijas lielākajās pilsētās.
Tā būtība: sadarbībā ar veikalu tīklu “Mego” tirdzniecības vietās izliktas atvērtas kastes, kurās ikviens cilvēks var ielikt nopirkto ziedojumu dzīvniekiem.
Visvairāk tiek gaidīta laba barība kaķiem un suņiem, kaķu smilts, speciālie paladziņi, spēļmantiņas u.c. noderīgas lietas.
Saziedoto saņem konkrētās pilsētas dzīvnieku patversmes vai biedrības, ar kurām sadarbojas Liepājas Kinoloģiskā biedrība.
Visbeidzot vēl viena iespēja, kuru ne pirmo gadu piedāvā un organizē biedrība. Visiem tiem saimniekiem no Liepājas un Dienvidkurzemes, kuriem mājās (dzīvoklī, privātmājā) ir nesterilizēts runcis, tiek dota iespēja pieteikties uz sava runča bezmaksas kastrāciju.
Kādēļ tas pat ļoti ieteicams? Galvenokārt tādēļ, lai runcis, brīvībā pastaigājoties, nesagādātu jaunu metienu nesterilizētai bezsaimnieka kaķenei. Lai nedzimtu nevienam nevajadzīgi, slimībām, badam un dzīvei uz ielas pakļauti kaķēni.
Feisbukā sameklējot Liepājas Kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” lapu, tur var atrast informāciju, kad gaidāma nākamā mājas runču sterilizācijas akcija un kā tai pieteikties. Tuvākā būs jau novembrī!
Gribam uz mājām!
Šobrīd pie jauniem saimniekiem gatavi doties vairāki kaķi. Īsi iepazīstināsim ar trijiem.
Molli – apmēram trīs gadus veca kaķu meitene ar izteiksmīgām ķermeņa formām un neparastu, zīdaini samtainu kažoku.
Kad nokļuva patversmē, bijusi ļoti bailīga, taču tagad atplaukusi un kļuvusi par elegantu kundzīti ar koķetu skatienu.
Kad no cilvēka gribot mīļumu, tad protot uztaisīt “tādas actiņas, tādu skatienu”, kuram neiespējami pretoties.
Labprāt rotaļājas un ir… vienkārši skaista.
Patiesībā jau viņai ir labs draugs un midziņas partneris. Proti – gados vecais un miesās kārnais Joda, kuram ļoti patīk gulēt blakus Molli un baudīt viņas ķermeņa siltumu.
Moris – melns kā vismelnākā ogle. Tumšā, neapgaismotā istabā vispār nebūs pamanāms. Kaķis vēl jauns, tikai apmēram seši mēneši. Vesels un možs.
Kā pavisam mazs kaķēns atrasts izmests uz ielas Karostā. Vēl cilvēkam pilnībā neuzticas, bet būs izcils ģimenes draugs.
Pēc Anželas teiktā, neparasti tīrīgs kaķītis, kuram patīk ar cilvēku spēlēties. Viņa mīļākā mantiņa – spēļu pelīte.
Persi – (attēlā centrā) apmēram pusotru gadu vecs runčuks, kura brāļi un māsas jau adoptēti. Kažoks tumši pelēks ar baltu. Skatiens izteiksmīgs un vērojošs.
Būs labs draugs mīlošiem cilvēkiem, kuri gatavi būt pacietīgi, kamēr jaunais kaķis zaudēs savu tramīgumu, bailīgumu.
Pēc rakstura gudrs, rotaļīgs, pacietīgs un neuzbāzīgs. Nav tas, kurš pirmais skrien pēc noliktā kārumiņa. Paskatīsies, kā paņem pārējie un tikai tad pienāks pēc sava gabaliņa.
