Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Papildu 200 miljoni eiro
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni no Baltkrievijas Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 10. maijam. Šobrīd vidēji diennaktī Latvijas robežsargi attur aptuveni 50 cilvēkus no nelikumīgas robežas šķērsošanas. Baltkrievijā joprojām atrodas vairāki simti cilvēku, kas tiek virzīti, lai mēģinātu šķērsot Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas.
Kāds ir bijis Eiropas Savienības (ES) atbalsts šajā sarežģītajā situācijā? “Pats nozīmīgākais ir tas, ka Latvija, Lietuva un Polija saņēma politisku atbalstu no ES augstākajā līmenī.
Caur diplomātiskajiem pūliņiem panācām, ka reisi no Irākas un citām trešajām valstīm tiek apturēti, organizēti atgriešanas reisi no Baltkrievijas un arī no Latvijas.
Saņēmām praktisku atbalstu caur Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru “Frontex”, un ES Patvēruma aģentūru, kas deva tulkus. Latvijai, Lietuvai un Polijai no ES būs pieejami papildu 200 miljoni eiro saistībā ar situāciju uz Baltkrievijas robežas. Šobrīd jau esam iesnieguši aprēķinu, lai no šī finansējuma nodrošinātu vairākas izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar robežuzraudzības infrastruktūru, autotransportu un ekipējumu,” klāsta iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Viņa atzīmē, lai adekvāti reaģētu uz šo Lukašenko organizēto hibrīdoperāciju, nepieciešama kopīga un koordinēta rīcība ES līmenī. “Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu un tā galvenos elementus, kuru mērķis ir uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību un drošību Šengenas zonā. Pieņemot jaunos noteikumus, tas sniegs mums tik ļoti nepieciešamos instrumentus pretdarbībai situācijās, kādas Latvija šobrīd piedzīvo. Kopā ar citu ES valstu iekšlietu ministriem esam vienojušies par Šengenas Padomes izveidošanu, kuras pirmā sanāksme notiks 3. martā Briselē. Plānots izveidot rādītāju kopumu, kas ļaus reāllaikā novērtēt situāciju pie mūsu robežām. Tāpat, lai spētu reaģēt uz jebkādām grūtībām, Šengenas Padome turpinās diskusijas par jaunu solidaritātes instrumentu ieviešanu uz ES ārējās sauszemes robežas. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai bez liekas kavēšanās īstenotu iesāktās likumdošanas reformas saistībā ar Šengenas Robežu kodeksu un Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas veicinās labāku Šengenas zonas pārvaldību.”
Jāstiprina noturība
Saistībā ar nelegālajiem migrantiem pie ES un NATO austrumu robežas pastiprinājusies arī dezinformācija. Nepatiesi apgalvots, ka Polija pret nelegālajiem migrantiem vērsusies ar “fašistiskām metodēm” un spēlējusi “tradicionālo profesionālas provokatores un kūdītājas lomu”.
Tāpat apzināti veidots aplams priekšstats par Baltkrieviju kā valsti, kura sper konkrētus soļus, lai palīdzētu migrantiem, un vienlaikus apgalvots, ka Lietuvas, Latvijas un Polijas robežsargi paslepus pret nelegālajiem migrantiem laižot darbā teroru – pēc robežas šķērsošanas viņi tiekot piekauti, viņiem tiekot atņemta nauda un dokumenti, bet pēc tam migranti tiekot iegrūsti Baltkrievijas teritorijā. Tāpat izplatīti Baltkrievijas dienestu paziņojumi, ka pie robežas atrasti migrantu līķi, kuri it kā pārsviesti no Lietuvas teritorijas utt.
Dezinformācija ir viens no hibrīdkara elementiem, un Eiropa cīņai pret to pievērsusies pastiprināti.
2020. gada 18. jūnijā Eiroparlamentā izveidota Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā (INGE), tostarp dezinformāciju.
Marta otrajā nedēļā EP plenārsēdē gaidāms šīs komitejas pārstāves, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes ziņojums par dezinformāciju un hibrīddraudiem Eiropai.
”No vienas puses šis ziņojums uzstāda diagnozi, piemēram, kas ir tie likumdošanas un prakses trūkumi, kas apgrūtina cīņu pret visiem ārvalstu organizētajiem hibrīddraudiem un uzbrukumiem. Nākamā sadaļa veltīta rekomendācijām, kuras es sadalītu trijās daļās. Pirmā – kāda atbildība būtu jāuzliek lielajām interneta platformām, piemēram, Google, Amazon, Facebook, arī par saturu, kas tajā tiek publicēts. Šajā daļā iekļauts arī jautājums par dažādām tehnoloģijām, ieskaitot spiegprogrammatūru Pegasus, kuru atsevišķu valstu valdības plaši izmantojušas, lai izspiegotu opozīcijas politiķus, arī žurnālistus,” skaidro S. Kalniete.
”Vēl viena ļoti svarīga joma ir datu noplūde un tirdzniecība, kas šobrīd ir ļoti nesakārtota, jo pasaulē aptuveni 5000 uzņēmumi nodarbojas ar manu, jūsu un citu cilvēku datu tirdzniecību. Ne mazāk svarīga joma saistīta ar ārvalstu iejaukšanos dažādu organizāciju finansēšanā – nauda tiek iepludināta slēptos veidos no trešajām valstīm. Arī Latvijā galvenokārt no Krievijas tiek finansētas gan nevalstiskās organizācijas, gan dažādi fondi. Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, kur atļauts finansēt arī politiskās partijas.
Pēdējā un vissvarīgākā ziņojuma daļa ir par to, kā sabiedrībā stiprināt noturību pret kiberuzbrukumiem un naidīgu dezinformāciju.”
EP deputāte palepojas, ka šis ziņojums raisījis viņas kolēģu ļoti lielu interesi. ”Ziņojuma projektu stadija ir vienīgā, kuru autors tiešām raksta vienpersoniski. Pēc tam katrs var iesniegt grozījumus, kam seko kompromisa sarunas, kas parasti ir ļoti sarežģītas. Man tika iesniegti 1210 grozījumi – labojumi un papildinājumi. Mēs beidzām ar 195 kompromisiem,” stāsta S. Kalniete.
UZZIŅAI
ES pretspars Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumam
2021. gada 18. augstā Slovēnijas prezidentūra Padomes krīzes situāciju reaģēšanas mehānismu ietvaros rīkoja iekšlietu ministru ārkārtas videokonferenci. Ministri pauda solidaritāti ar skartajām ES dalībvalstīm un atbalstu papildu palīdzībai šajā ES ārējās robežas posmā. ES aģentūras ātri sniegušas atbalstu – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) un Eiropols izvietoja lielu skaitu amatpersonu un ekspertu, kā arī nodrošināja tehnisko aprīkojumu.
Turklāt tika aktivizēts Savienības civilās aizsardzības mehānisms, tādējādi mobilizējot būtisku atbalstu no dalībvalstīm un citām iesaistītajām valstīm:
2021. gada novembrī ES piešķīra 700 000 eiro humānajai palīdzībai, kuras mērķis ir atbalstīt neaizsargātus cilvēkus, kas iestrēguši pie Baltkrievijas robežas;
2021. gada 1. decembrī Eiropas Komisija ierosināja pagaidu patvēruma un atgriešanas pasākumu kopumu, ar ko palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Polijai novērst ārkārtas situāciju uz robežas ar Baltkrieviju;
Kopš 2020. gada oktobra ES pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus Baltkrievijai. 2021. gada 2. decembrī pieņemts lēmums par piekto ES sankciju kopumu saistībā ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu instrumentalizāciju.
Saskaņā ar Baltkrievijai piemēroto sankciju režīmu tagad sarakstā iekļautas kopumā 183 personas, to vidū ir Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un viņa dēls un valsts drošības padomnieks Viktors Lukašenko, kā arī citi nozīmīgi politiskās vadības un valdības pārstāvji, tiesu sistēmas augsta līmeņa locekļi un vairāki ievērojami ekonomikas dalībnieki.
Avots: www.consilium.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
