liepajniekiem.lv
“Šī iemesla dēļ mūsu privātpraksē ir divas ārstes, esam gatavas izaicinājumiem un pieņemam arī jaunus pacientus,” saka SIA “Liepājas ģimenes veselības centrs” izveidotāja Linda Reicle.
Centrs šobrīd ievācies jaunās telpās Jūrmalas ielā 24/28, pirms tam dakteres L. Reicles ārsta praksi pacienti apmeklēja VCA poliklīnikā “Liepāja”.
“Veselības inspekcija visu apsekojusi, pieņēmusi par labu esam, tad nu ar prieku varam vērt vaļā jaunās telpas saviem pacientiem,”
saka prakses radītāja un aicina mūs iekšā.
Viņa neslēpj, ka ieguldīts vērienīgs darbs. Bija plānots ievākties jau vasarā, bet realitātē tas izdevies vien novembra beigās.
Doma par jaunām telpām briedusi ilgu laiku. Jau pārņemot iepriekšējās ārstes ģimenes praksi, daktere sapratusi, ka izmaiņas ir vajadzīgas.
“Poliklīnikā bija divas klasiskas telpas, vienā sēž medicīnas māsa un otrā daktere. Neesmu radusi tā strādāt, iepriekšēja pieredze gūta pēc cita modeļa, kur procedūru telpas bija uz vietas, arī manipulācijas varēja veikt.
Ar laiku dabūjām vēl vienu telpu no citas ģimenes dakteres, bet līdz ar to nāca klāt arī papildu pacienti, vajadzēja vēl darbiniekus, vēl telpas.
Poliklīnika nav bezizmēra, nācās meklēt ko citu. Viegli tas nebija, jo pieejamības ziņā pielāgotu pirmā stāva telpu Liepājā ir ļoti maz.”
Daudz darīs pašu spēkiem
L. Reicle zina teikt, ka iepriekš te bijusi telpa skaistumkopšanai, vēlāk mēģināts to pārtaisīt, tomēr viss pamests pusratā.
“Nekas cits neatlika, kā visu vākt kopā. Būtībā to varētu dēvēt par vienkāršoto pārbūvi,” saka daktere un izrāda telpas: divi ārsta kabineti, uzgaidāmā telpa, kabinets māsiņai un procedūru istaba.
“Būs pieejama laboratoriskā diagnostika, ekspresdiagnostika. Sadarbojamies ar laboratoriju, būs arī pašiem sava centrifūga. Dakteres kabinetā izvietota transformējama kušete, procedūru kabinetā pieejams transformējams krēsls, kas var kalpot dažādām funkcijām – arī kā ginekoloģiskais krēsls. Viss ir kompakti pielāgots,” rāda ģimenes ārste.
Ja reiz ginekologs nav uz vietas, kādēļ nepieciešams šāds krēsls? “Tā ir mūsdienu problēma Latvijā, jo ļoti daudziem pacientiem nav skaidrs, ko īsti dara ģimenes ārsts.
Ir pierasts pie padomju laiku terapeitu sistēmas – ģimenes ārsts sēž pie galda un raksta kartītes. Vairs jau gluži tā nav.
Varam veikt ginekoloģiskas apskates vai manipulācijas, dzemdes kakla skrīningu, profilaktiskas apskates, ausu, kakla, deguna apskates. Protams, to var izvēlēties nedarīt, turklāt tas vienkāršāk izdarāms poliklīnikā, kur blakus kabinetos sēž ķirurgs, pretī ginekologs, LOR, un tu vienkārši futbolē pacientu pa kabinetiem,” skaidro L. Reicle.
Vairāki ģimenes ārsti arī īsti neorientējas pediatrijā, tādēļ bērniņa uzraudzīšanai ieteic papildus pameklēt pediatru.
“Tā tam nevajadzētu būt. Šāda situācija radās brīdī, kad tapa ģimenes ārstu institūts, pediatri un terapeiti pārkvalificējās par ģimenes ārstiem, un tad nu terapeiti nejutās pārliecinoši bērnu jomā, savukārt pediatri īsti nezināja, ko iesākt ar pieaugušo.
Ģimenes ārsta vārds jau pats par sevi runā, ka atbilstoši būtu jāstrādā ar visu ģimeni – bērniem, pieaugušajiem un senioriem.
Taču, ja tu kā speciālists nejūties pārliecināts kādā jomā, labāk to atklāti teikt nekā tēlot zinošu. Lai arī Latvijā ir priekšvēsture, kas šādu situāciju radījusi, gribas nākotnē skatīties cerīgi – jaunie speciālisti ir motivēti un ieinteresēti darboties. Cenšamies gūt pieredzi ārvalstīs un dodam to tālāk saviem pacientiem,” saka ārste.
Jaunajiem gribētos pretimnākšanu
Daktere jau iepriekš atklāja, ka šobrīd viņas izveidotajā praksē tuvākos divus gadus darbosies kolēģes, jo viņa pati dosies bērna kopšanas atvaļinājumā. Viena no tām ir sertificēta ģimenes ārste Līga Bergmane, otra – Džūlija Kurčatova.
Viena prakse, bet divas ārstes? “Lai kvalitatīvi aprūpētu 3000 vai vairāk pacientu, ar vienu ārstu nepietiek,” saka L. Reicle.
Privātprakses īpašniece atklāj, ka ar savu izveidoto komandu ļoti lepojas, māsiņas Laura un Zane esot atsaucīgas un ārstes profesionālas.
Turklāt L. Bergmani un L. Reicli vieno ne vien kopīgās studijas, bet arī tālākie mērķi – abas jaunās ārstes ir Latvijas Jauno ārstu asociācijas Ģimenes medicīnas darba grupas biedres un cenšas aktīvi aizstāvēt savu pozīciju, vajadzības un izvirzīt priekšlikumus.
Lielākoties jaunie speciālisti izvēlas palikt Rīgā, tādēļ arī Liepājā ģimenes ārstu skaits ir nepietiekams. “Ir jāsaprot, kāpēc tā ir. Ja tu nāc kā jauns ģimenes ārsts, kurš strādā pēc jaunā modeļa, tev vajag telpas, kas atbilst prasībām, procedūrām, un plašumu, kur izvērsties. Mazas telpiņas vienkārši neder, bet lielākas arī nevar tā vienkārši atvērt. Visi šie aspekti arī ir iemesli ārstu trūkumam,” uzskata L. Reicle.
“Labais piemērs būtu, ja pašvaldība šādiem aicinājumiem nāktu pretī, diemžēl vairākās pašvaldībās tas nav jūtams,”
papildina L. Bergmane.
“Līdzīgi bija arī mūsu gadījumā, man kā privātam uzņēmējam ieteica meklēt atbalstu pie “Altum”. Man ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, es apkalpoju procentuāli lielu skaitu Liepājas iedzīvotāju, tomēr pretimnākšanas nav. Sāpīgi tas ir.
No vienas puses, pašvaldība it kā satraucas, ka ģimenes ārstu nav, no otras puses, kad viņiem prasa atbalstu, to noraida,” stāsta L. Reicle.
Ārstes pamanījušas, ka cilvēki raizējas, vai šāda pārkārtošanās neatsauksies uz pacienta iemaksām. Dakteres skaidro, ka nav jāsatraucas, viss, kas tika sniegts iepriekš, būs pieejams arī turpmāk, būtībā viss paliek pa vecam.
Lielākas pārmaiņas skar pašu prakses izveidotāju, kurai turpmāk jādomā par telpu uzturēšanu.
“Vakar saņēmām e-pastu no Ģimenes ārstu asociācijas, ka mums piešķirtais finansējums 2024. gadā tiek samazināts 13% apmērā, tad nu nācās sēdēt un plānot, kas jādara šobrīd, lai noturētos, plāni par attīstību un izaugsmi pagaidām jāatliek. Skatīsimies uz priekšu un darīsim, ko varēsim,” L. Reicle ir cerīga.
Uzziņai
Ģimenes ārsti Liepājā 2023. gadā
Šobrīd Liepājā darbojas 47 ģimenes ārsta prakses, t.sk. divas prakses darbojas gan Liepājā, gan Dienvidkurzemes novadā.
Vidējais Liepājas ģimenes ārsta vecums ir 60 gadi.
30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā (vecāki par 65 gadiem – 14 prakses), 32% ir vecumā no 60 līdz 64 gadiem (15 prakses), 21% ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem (10 prakses), savukārt jaunāki par 49 gadiem ir 17% (8 prakses).
Pašvaldība maksā stipendijas pieciem topošajiem ģimenes ārstiem, t.sk. ir viena pirmā gada rezidente, četras otrā gada rezidentes, kas attiecīgi darbu varēs uzsākt 2025. un 2026. gadā.
Divas stipendiātes rezidentūru ir pabeigušas (Dr. Butajeva un Dr. Ošeniece) un sākušas darbu praksē.
Avots: Liepājas dome
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
