Edgars un Zane Maļcevi strādā Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Abi ir jaunie ķirurgi. Teju vai katru nedēļas nogali Edgars ir aizņemts arī futbola laukumā, tiesājot spēles. “Šeit, Liepājā, man ir viss – darbs, ko mīlu, ģimene, jūra, kultūras pasākumi, futbola klubs, un tas viss ir vienuviet,” viņš saka. Sieva nav tik dedzīga un godīgi atzīst, ka viņai vēl jāpierod pie jaunās vides.

“Nav jau tā, ka man nepatīk. Liepājā ir forši!” viņa steidz paskaidrot. Vecākiem gan bijis liels pārdzīvojums, kad pateikuši par pārcelšanos uz Liepāju. “Mamma pat raudāja, jo tagad esam tālu no viņiem,” stāsta Zane, kas visu mūžu dzīvojusi Rīgā. Uz Liepāju pārcēlusies daļēji vīra, daļēji darba dēļ. “Viss nāca komplektā,” viņa piebilst.

Pirms pāris gadiem dakteris Māris Naļivaiko aicinājis Edgaru Maļcevu kā rezidentu uz pārrunām Liepājas Reģionālajā slimnīcā. “Tā kā šeit man piedāvāja gan ļoti labus darba apstākļus, jo slimnīca ir liela un moderna, gan dzīvokli, gan bērnam garantēja vietu bērnudārzā, nolēmu piedāvājumu pieņemt,” stāsta Edgars.

Tad viņi ar Zani vēl nebija precējušies, bet “bija tuvu pazīstami”. Zane brauca līdzi savam puisim parakstīt līgumu kā “atbalsta personāls”, bet drīz arī viņai tika piedāvāts darbs Liepājas Reģionālajā slimnīcā.

Tā nu abi jaunie mediķi pamazām iedzīvojas un kļūst par jaunajiem liepājniekiem.

Vislielāko atbalstu šajā iedzīvošanās laikā sniedzot kolēģi un pilsētvide. “Šeit patiesi ir viss, ko jaunai ģimenei vajag. Liepājā viss ir ļoti tuvu, sastrēgumu nav, taču iespējas ļoti plašas – sports, kultūra un tās skaistās, vecās Liepājas mājiņas, tā arhitektūra!” Zane priecājas.

Jaunā ķirurģe smaidot stāsta, ka arī mamma jau nomierinājusies. Atbraukusi ciemos, Liepāja viņai iepatikusies, un meitas ģimenes izvēle esot akceptēta.

Edgars smaidot atceras pirmās darba dienas slimnīcā. Kad M. Naļivaiko jautājis, cik gatavs jaunais ārsts ir patstāvīgām dežūrām, rezidents atbildējis, ka noteikti pēc pāris gadiem būšot gatavs. Priekšnieks pasmaidījis un neko neteicis. Tobrīd slimnīcā trūka speciālistu, un Edgara pirmā patstāvīgā dežūra bijusi jau pēc pāris nostrādātām nedēļām.

Jaunais ārsts juties, kā iemests aukstā ūdenī, bet nu, pēc diviem gadiem, Edgaram ir gandarījums, ka toreiz spējis tikt galā ar visiem pienākumiem.

Zane darbu Liepājā sākusi tikai šogad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. “Liepāja bērniem ir ļoti piemērota. Šeit ir pat leļļu teātris!” turpina Edgars. Zane pastāsta, ka visi trīs kopā ar meitiņu nesen bijuši uz izrādi “Trīs sivēntiņi”. Mazā bijusi tādā sajūsmā, ka tāpēc vien esot jāpaliek Liepājā.

Vienīgi jaunajiem cilvēkiem nav daudz iespēju brīvajā laikā kaut kur aiziet divatā, jo, pirmkārt, daudz jāstrādā, otrkārt, jāmeklē, kas meitiņu pieskata. “Mums jau šeit nav omes. Abi esam no Vidzemes. Manējie pat vēl nav bijuši ciemos, bet ceru, ka uz svētkiem atbrauks,” pastāsta Edgars.

Tomēr ģimenei ir jau dažas iemīļotas vietas – parks pie mājām, romantiskais “Romas dārzs”, kafejnīca “Darbnīca” un, protams, futbola stadions.

Maļcevu pāris ir apņēmības pilns strādāt daudz, lai sevi pierādītu. “Ir savi trūkumi medicīnā, un saprotu, ka lielākoties jaunie mediķi ir tie, kas varētu tos novērst. Mans mērķis ir izdarīt kaut ko vairāk, lai mana darba rezultātā uz labu mainītos arī medicīnas joma. Man gribētos, lai ir tāda kā zobratiņu sistēma, kad katrs dara savu darbu un mehānisms darbojas nevainojami,” par saviem mērķiem aizrautīgi stāsta Edgars, bet Zane ir gatava savu vīru atbalstīt arī profesionāli.