Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē šā gada 3.februārī bija reģistrējušies 927 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15
– 29 gadiem. Nesen Latvijā un arī Liepājā ir sākusi darboties NVA programma “Jauniešu garantijas”, kas paredz jaunatnes bezdarba problēmas samazināšanu. Garantijas pasākumu programma darbosies līdz 2020.gadam. Tikmēr portāls
devās aptaujāt Liepājas jauniešus, lai uzzinātu viņu domas par darba tirgus
situāciju Liepājā un pieredzi ar darba meklējumiem.

Aija (24 gadi) pirms trīs gadiem, kad
vēl studēja, zaudēja darbu un devās uz Liepājas NVA, lai iegūtu bezdarbnieku
statusu. “Manu darba vietu likvidēja un līdz ar to darba attiecības tika pārtrauktas.
Tomēr, pirmo reizi griežoties Liepājas NVA, konsultante mani informēja, ka
studenti bezdarbnieku statusu nevar iegūt,” atklāj Aija.

Bet pagāja laiks un viņa paziņu lokā
ieguva pilnīgi pretēju, uz pieredzes balstītu, informāciju, kura izrādījās
patiesa. “Es devos atkārtoti uz NVA un no citas konsultantes uzzināju, ka šī
informācija neatbilst patiesībai. Tā nu es biju zaudējusi 2 mēnešus, kuros būtu
saņēmusi statusu, pabalstu, kursus un cita veida palīdzību, ko NVA nodrošina
bezdarbniekiem.”

Tomēr Aijai izdevās izmantot Liepājas NVA sniegtos
seminārus, kas sniedza ieskatu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas darba
iespējām tirgū. “Negatīvā puse, ko piedzīvoju Liepājas NVA bija tā, ka ir
lielas rindas uz kursiem un, esot bezdarbnieku rindās (izmantojot pilna laika
sociālā pabalsta termiņu), trīs reizes nesagaidīju savu kārtu. Taču pozitīvā puse
ir tā, ka Liepājas NVA piedāvā iespējas sevi pilnveidot, kā arī motivē, un tā
ir lieliska iespēja socializēties un redzēt situāciju pozitīvāku,” stāsta Aija.

Šobrīd viņa ir absolvējusi universitāti un
viņai ir izdevies iekārtoties darbā, taču viņa stāsta, ka jaunietim atrast
darbu Liepājā nav viegli, jo visi darba devēji prasa pieredzi. “Arī NVA
programma “Darba vieta jaunietim” nelielā finansiālā atbalsta dēļ tikai dažus
uzņēmumus motivē tajā iesaistīties. Pati šo programmu agrāk izmantoju un ieguvu
darba vietu.”

Savukārt Andris (22 gadi) ir nesen
atgriezies no ārzemēm un tagad vēlas atrast darbu Liepājā. Viņš neuzskata, ka tas
ir viegls uzdevums, jo ir saskāries ar to, ka visur tiek prasīta krievu valoda
un darba pieredze, kura diemžēl nav tik ilga, kā to vēlas darba devējs. ”Esmu
savu CV sūtījis uz dažādām vietām, tomēr atbildi vai atteikumu esmu saņēmis
reti,” stāsta Andris.

Nesen viņš uzzināja par NVA programmu
”Jauniešu garantijas” un aizgāja reģistrēties kā bezdarbnieks. “Man piedāvāja
NVA tieši šo programmu, jo tā esot jaunums un paredzēta jauniešiem. Iedeva
informāciju, lai es ar to iepazīstos.” Andri pārsteidza, ka no NVA nebija
konkrētu piedāvājumu vai vismaz izvēles iespējas starp vairākiem darba
piedāvājumiem. “Pieļauju, ka vēl nav sarunāti darba devēji, kuri būtu ar mieru
līdzdarboties “Jauniešu garantijas” programmā. Neredzu citu iemeslu, kāpēc to
tur tik lielā noslēpumā.”

Jaunietis atklāj, ka no programmas “Jauniešu garantijas” viņam visvairāk interesē “Pirmā darba pieredze
jaunietim”, kuras laikā tiks izmaksāta ikmēneša darba alga par pilnu darba
laiku. Viņš izvēlētos šo, jo piedāvājums nodrošinātu ar darba pieredzi, kura
noteikti palīdzētu turpmākos darba meklējumos.

Kad Andris devās uz Liepājas NVA,
viņam bija cerība, ka piedāvās kaut ko piemērotu, ka darbu atrast būšot ātrāk. “Man pateica, ka sīkāka apspriešana par konkrēto programmu būs tikai 10.aprīlī.
Sanāk, ka man ir vairāk nekā mēnesis jāgaida un es sapratu, ka nevaru paļauties
uz NVA piedāvājumu. Es turpinu vēl ar vien aktīvi pats meklēt darbu.”

Monta (27 gadi) uzskata, ka Liepājas darba tirgus  šobrīd nav jauniešiem pretimnākošs. “Liepāja ir tik
liela, cik ir, un diemžēl labi darba piedāvājumi sludinājumu sadaļās parādās reti,” atklāj Monta. Ar situāciju, kad vajadzēja atrast
darbu Liepājā Monta saskārās pirms diviem gadiem, kad atgriežoties no ārzemēm
centās atrast darbu. “Tā kā man bija ilgstoša darba pieredze biroja
administratores amatā, centos atrast līdzīgu darbu. Darba intervijās bieži vien
nosauktie pienākumi bija gana plaši, diemžēl piedāvātā alga ne tuvu nebija tāda,
kā varētu vēlēties. Protams, liekas, ka jaunietim galvenais būtu iegūtā
pieredze, tomēr, mēs ikviens vēlamies uzsākt patstāvīgu dzīvi, bet ar tādu algu, kādu man piedāvāja, tas nebija iespējams,” atzīst
jauniete.

Monta devās arī uz Liepājas NVA, lai izmantotu viņu
piedāvājumus darba meklējumos, taču iestādes darbinieku attieksme nekādi neieviesa
pārliecību, ka Monta ir izdarījusi pareizo izvēli, atgriežoties no ārzemēm, lai
dzīvot Liepājā. ”Jau piereģistrējoties bezdarbniekos, ar draugu saņēmām jautājumu, ko tad mēs īsti gribam šeit, jo mums ir izglītība un valsts mūsos
jau ir ieguldījusi. Kas gan  šķita absurds, jo par šo izglītību samaksājām no personīgajiem
līdzekļiem. Diemžēl radās sajūta, ka visas aktivitātes, lai veicinātu jauniešu
nodarbinātību darbojas tikai uz papīra. Realitātē sanāca tikai staigāšana no viena kabinetu uz
otru un neviens neko īsti piedāvāt nevarēja,”
stāsta Monta. Tagad Montai ir izdevies atrast darbu ar saviem spēkiem, lai gan
tas viņai prasīja pusgadu CV sūtīšanu un iešanu uz darba intervijām.

Zane (24 gadi) pēc universitātes absolvēšanas pati saviem
spēkiem mēģināja atrast darbu Liepājā, kas beidzās neveiksmīgi. “Tagad atrodos ārzemēs un esmu ļoti apmierināta ar
esošo situāciju tur. Bet uzskatu, ka jauniešu bezdarba situācija Liepājā ir
ļoti bēdīga. Ja jaunietis, kurš ir absolvējis universitāti vēlētos Liepājā
dzīvot neatkarīgi no vecākiem, tas ir gandrīz neiespējami,” atklāj
jauniete.

Portāls Zani iepazīstināja ar NVA “Jauniešu garantijas” programmu un vaicājām viņas domas, vai viņa izmantotu šo programmu un vēlētos
atgriezties Liepājā, lai izmantotu kādu no piedāvājumiem. Uz to jauniete
atbildēja: “Jauniešu garantijas” programmas
stipendijas, protams, ir labs atbalsts, bet ņemot vērā, ka ir jāmaksā komunālie
maksājumi, kam, iespējams, summējas klāt īres maksa, tad domājams jau šeit ir
runa par mīnusiem, nemaz nerunājot par sabiedriskā transporta izdevumiem un primārai
iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tas viss neietilpst 90 eiro apmērā. Ja
jaunietim ir spēcīgs vecāku vai kāds savādāks finansiālais atbalsts, tad jā.
Bet vairumam diemžēl nav.”

Vienīgais no piedāvājumiem, kas Zanei
šķiet interesants ir  atbalsts
pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, kur jaunietis var iegūt 3000
eiro. Tikai jauniete piebilst, ka ne katrs var būt biznesa cilvēks un jaunajiem
uzņēmumiem vismaz gads vai pat divi paies līdz var tik pie reālas peļņas.

Jauniete arī uzsver, ka Liepājā nav
pietiekami padomāts, kā jauniešus noturēt uz pastāvīgu dzīvi šeit. “Ja pilsēta nespēj piedāvāt darba vietas jauniešiem, kuri
vēl studiju dēļ ir piesaistīti šai vietai un cenšas atrast papildus darbu, tad
baidos, ka pilsēta lēnām sāk zaudēt ne tikai inteliģentus jauniešus, bet arī
savas pašvaldības iedzīvotājus. Žēl, ka Liepāja zaudē jauniešus, kas šeit
varētu veidot savas ģimenes, patērētu pakalpojumus, maksātu nodokļus un būtu
pirktspējīgie jaunās koncertzāles apmeklētāji. Tā vietā, redzot, ka nav
iespējas pilsētā izdzīvot un augt savā karjerā, vairumam diemžēl ir divas
izvēles – Rīga vai ārzemes. Un skumjākais ir tas, ka vairums izvēlas tieši
ārzemes,” atklāj Zane.