“Jauniešiem tā noteikti ir vērtīga pieredze – nokļūt vietā, kur jūru iepazīt ar zinātnieku acīm, gūt apziņu par savas darbības ietekmi tās saglabāšanā un iedrošinājumu nākotnes karjeras izvēlei,” par to, cik būtiski ir tas, ka nometne notiek vienā no vecākajām pētniecības stacijām Baltijas jūrā, kurā ik gadu ierodas 200 līdz 300 zinātnieku, lai veiktu pētniecības darbus, pastāsta Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centra eksperte Sniedze Više. 

Nometnes saturs ir bijis saistīts ar Baltijas jūras ekoloģijas iepazīšanu lekcijās un dažādās darbnīcās. Tika veiktas analīzes un noskaidrots, vai zivīs atrodama mikroplastmasa, laboratorijā pētīti ievāktie planktona un bentosa paraugi, kā arī apgūti dažādi laboratorijā pieejamie pētniecības rīki. Jaunieši iepazina arī jūras dzīles snorkelējot.

Nometnes noslēgumā viņi izstrādāja īsfilmas par Baltijas jūru, kurā nodeva savu vēstījumu, stāstot gan par tās ekoloģisko stāvokli, gan par to, kā to saudzēt un saglabāt nākamajām paaudzēm.

“Dalībai starptautiska līmeņa nometnē sākotnēji tika uzrunāti tikai tie Latvijas jaunieši, kas sevi sekmīgi ir pierādījuši aizvadītā gada skolēnu zinātniski pētniecisko darbu valsts līmeņa konferencē ar vides pētniecību saistītās sekcijās,” norāda Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākumu izpildītāja Kitija Kuduma.

“Īpaši lepojamies ar Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas skolnieces Ievas Ilzes Jarutes darbu par tēmu “Liepājas ezera un Karostas kanāla ekosistēmu kvalitatīvie rādītāji un to iespējamie ietekmējošie faktori”, kas veikts, izmantojot Zinātnes un izglītības inovāciju centrā pieejamos pētniecības rīkus,” izceļ S. Više.

Bet pati Ieva Ilze Jarute mums par nometni pastāsta: “Interesantākās bija praktiskās nodarbības, it īpaši tās, kur paši varējām preparēt zivi un laboratorijā gaidīt atbildes – cik daudz mikroplastmasas ir zivju zarnās.”

Meitene ir pārliecināta, ka iegūtās zināšanas noteikti noderēs arī nākotnē. “Mana primārā interese ir medicīna, jo vēlos studēt kardioķirurģiju.

Bet atkarībā no tā, kā es nolikšu bioloģijas eksāmenu, otrais studiju plāns ir kaut kas saistībā ar dabas zinātnēm,”

pastāsta jaunā liepājniece. 

Savukārt Ieva Poškus no Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas atzīst, ka viņai dabas zinātnes nemaz tik ļoti neinteresē, bet pieredze vienalga ir bijusi unikāla. “Man ļoti patika, un es jūtos gandarīta, ka pieteicos. Man īsti neinteresē tieši bioloģija un ķīmija, vai tāda veida izpētes nozares, bet tas, ko piedzīvoju nometnē, mani uzrunāja – tas likās tiešām interesanti,” uzsver liepājniece.

Arī Ievu Pošku visvairāk piesaistīja tieši praktiskās nodarbības, kur paši varēja kaut ko pētīt un veikt dažādus eksperimentus. “Bija patiešām liels prieks, ka nebija jāsēž tikai teorētiskās lekcijās, bet bija iespēja pašiem tik daudz ko darīt, piemēram, arī airēt ar laivām,” stāsta jauniete.

“Tas, ko pētījām, likās ļoti saistošs arī ar mūsu ikdienu, jo bija iespēja pašiem aplūkot, cik daudz mūsu jūrā un zivīs ir mikroplastmasas. Tas, manuprāt, arī bija tas visnoderīgākais,” norāda vidusskolniece.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.