Diskusiju fokusā bija jauniešiem aktuālas tēmas, piemēram, par brīvā laika iespējām, psihologa nepieciešamību, uzņēmējdarbību.

Pausto pašvaldība sola apkopot un ņemt vērā, domājot par nākotnes Liepāju, lai tā šķistu pievilcīga tieši jauniešiem.

Pašvaldības pārstāve Agija Meniķe skaidro, ka forumā risinātās problēmas izkristalizējušās no kopīgām un individuālām sarunām ar jaunatnes jomā strādājošajiem speciālistiem: gan pašvaldības un valsts iestādēs, gan uzņēmējdarbības vidē, gan nevalstiskajā sektorā.

Tāpat ņemti vērā 2023. gada nogalē veiktās jauniešu viedokļu aptaujas rezultāti.

“Šīs problēmas ir tās, kuras jaunieši un speciālisti darbā ar jaunatni min vairākkārt un ir aktuālas tieši šobrīd,” viņa rezumē.

Ne vienmēr zina, kas notiek

Jauniešu vēlmes un konkrētā brīža vajadzības ir samērā mainīgas, tādēļ tas neesot viegli atbildams jautājums.

Tomēr iezīmējas vairākas tēmas, kas kopīgas dažādiem jauniešu vecumposmiem, kā arī atkārtojas biežāk nekā citas, secina A. Meniķe.

“Viena no jauniešu biežāk nosauktajām problēmām ir saistīta ar brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Vairums norāda, ka to ir par maz, tomēr bieži vien, turpinot sarunu, jaunietim ir grūti definēt, kas tad ir tās brīvā laika iespējas, kā viņam trūkst.

Tāpat nereti atklājas, ka jaunietim nav informācijas, kādas brīvā laika pavadīšanas iespējas pilsētā ir. Līdz ar to vajadzētu uzlabot jauniešu informētību par to, kas pilsētā pieejamas un notiek.

Turklāt, kā šo informāciju nodot ne tikai aktīvajiem jauniešiem, kuri paši meklē un atrod iesaistes iespējas, bet arī tiem, kuri ir mazāk aktīvi vai pat ir neaktīvi un neiesaistās aktivitātēs.”

Ja to soli pa solim izdotos vērst par labu, vieglāk būtu saprast, kādas brīvā laika aktivitātes jaunieši izvēlas un kā vēl pietrūkst, spriež pašvaldības pārstāve.

Tam, ka jauniešiem ir nepieciešams vēl vairāk iespēju, kur pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, it īpaši mikrorajonos, piekrīt Sociālā dienesta pārstāve Baiba Juhno.

Tam uzmanība būtu jāpievērš gan pašvaldībai, gan izglītības iestādēm. Ir jāmeklē varianti, kur jauniešiem līdz 18 gadu vecumam bāzēties, piemēram, Karostā vai Dienvidrietumu rajonā veidot Jauniešu mājas filiālītes.

“Jo ne visiem jauniešiem ir finansiālas iespējas atbraukt līdz centram. Un, ja iespēju nav, viņi vairāk staigās pa ielām.”

No foruma dalībniekiem izskan rosinājums atjaunot sporta laukumus, kuri ir kritiskā stāvoklī, par piemēru minot Dzintara vidusskolu un Rietumkrasta vidusskolu. Priecātos, ja tur un arī citos āra sporta laukumos būtu inventārs, ko paņemt un lietot.

Savukārt ziemā – būtu pieejamas skolu sporta zāles, kamēr āra laukumus klāj sniegs, vai sporta zāles ar bezmaksas trenera konsultāciju par to, kā, piemēram, pareizi cilājami svari.

Naudas trūkums ir problēma

Vēl nozīmīgs jautājums ir jauniešu nodarbinātība un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Forumā izskanēja: nepieciešama vieta ideju testēšanai, formālā izglītība nenodrošina pilnīgas zināšanas par uzņēmējdarbību, gribētu darīt atbildīgus darbus, ne tikai pļaut zāli, bet par darba iespējām uzzināt skolā.

Divdesmit gadus vecais Kaspars Šmitēns, kurš Liepājas Valsts tehnikumā apgūst viesmīlības pakalpojuma speciālista profesiju, ir ļoti aktīvs jaunietis. Viņš piedalās dažādos pasākumos, tostarp aizvadītajā jauniešu iespēju forumā.

Kaspars vērtē, ka tajā apspriestas tiešām būtiskas jauniešu problēmas. Jautāts, kā pats jūtas Liepājā un kā viņam šeit pietrūkst, puisis saka: “Teikšu godīgi – pēc skolas pietrūkst darbiņa, kur varētu piepelnīties, jo naudas trūkums ir problēma.

Jaunietis, kuram nav ģimenes un kurš dzīvo viens pats, visu iztērē tikai rēķiniem un mājokļa īrei.”

To Kaspars zina pēc savas pieredzes – viņš ir bārenis, dzīvo viens, un vienīgais viņa ienākuma avots ir aptuveni 42 eiro stipendija un atbalsts no Sociālā dienesta. “Tas palīdz, bet pietrūkst,” pauž liepājnieks.

Šovasar jaunietim bijusi iespēja gūt pirmo darba pieredzi, lai gan atrast vietu, kur strādāt, esot bijis grūti, jo “kurš tad vēlēsies ņemt darbā jaunieti, kas maisās pa kājām”.

“Jaunietim vajag vismaz mēnesi, lai iejustos darba atmosfērā, bet uzņēmumiem tas ir apgrūtinājums, jo visu laiku jāsaka, ko darīt,” stāsta Kaspars.

Viņš vasarā strādāja Jūrmalas parka kafejnīcā “Papus” par viesmīli, un “viss bija brīnišķīgi”.

Liepājā jauniešiem iespējas piepelnīties, piemēram, no mācībām brīvajā laikā, tiešām ir ļoti ierobežotas, piekrīt jauniešu atbalsta projekta “Proti un dari” koordinatore Kristīne Jaunzeme: “Šajā ziņā Latvijas likumdošana ir diezgan specifiska. Piemēram, pusslodzi darba devēji nav ieinteresēti piedāvāt, jo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic no pilnas minimālās algas summas. Līdz ar to pusslodzes darbu piedāvā ļoti maz.

Nodokļu politika nav pretimnākoša, motivējoša un veicinoša, lai jaunietis varētu iegūt savu pirmo darba pieredzi.”

Daži pilsētas uzņēmumi jauniešus darbā pieņem, piedāvājot viņiem savu mentoru vai darba vadītāju, kurš var jaunietim palīdzēt apgūt pirmo pieredzi.

“Atbildēt uz jautājumiem, paskaidrot, kā rīkoties utt. Tomēr ir ļoti maz darba devēju, kas to var piedāvāt. Jāsaprot, ka jaunietim, kurš iepriekš nekad nav strādājis, ir simt jautājumu, tāpēc ir ļoti svarīga komunikācija, kā uzvesties darba vidē. Jaunietim tā faktiski ir kā otrā skola.”   

Jāturpina strādāt ar ielu jauniešiem 

Starp foruma dalībniekiem bija biedrības “Attīstības platforma You+” komandas pārstāvis, ielu vingrošanas kustības popularizētājs Gvido Šalms.

Viņš ieradās kopā ar vairākiem puišiem, vecumā no 12 līdz 20 gadiem, kurus izdevies pievērst sportiskām aktivitātēm, izraujot no bezjēdzīgas dzīves uz ielas.

Viņus, tieši tāpat kā citus foruma dalībniekus, lika “pie darba” – uz papīra lapas bija jāuzraksta tās problēmas, kas patlaban šķiet aktuālas viņiem pašiem.

G. Šalms priecājās, ka puiši labprāt atsaucās, nejautāja, kāpēc kaut kas būtu jādara. “Viņi to ņēma nopietni un iesaistījās.”

Puiši pirmo problēmu minējuši: ir pārāk viegla marihuānas pieejamība.

Par problēmu nosaukti arī sociālie tīkli un alkohols. “Tās, man šķiet, nav tikai Liepājas, bet gan globālas problēmas,” komentē G. Šalms un piekrīt, ka jāturpina strādāt ar jauniešiem, kuri bez mērķa vada dzīvi uz ielas.

Gvido labprāt turpinātu piedāvāt iesaistīties fiziskās aktivitātēs. Viņš tic, ka interese būtu, ņemot vērā citu gadu pieredzi.

Tam, ka jāatjauno darbs ar jaunatni un jāturpina strādāt ar jauniešiem, kuri izvēlas laiku pavadīt uz ielas, piekrīt arī citi foruma dalībnieki, uzsverot – tā ir problēma. Ko darīt tās risināšanā?

Jāiesaistās plašam lokam: pašiem jauniešiem, ģimenēm, sabiedrībai, pašvaldībai, skolām, nevalstiskajam sektoram.

Jaunieši būtu gatavi palīdzēt saviem vienaudžiem, rīkojot aktivitātes, atbalstot, apmainoties ar informāciju, aicinot līdzdarboties.

Bezmaksas vizītes pie psihologa       

Aktualitāte ir dažādu speciālistu pieejamība. Jaunieši gribētu psihologu bezmaksas konsultācijas un vēlētos tās saņemt ārpus skolas.

Ir kauns un nav vēlēšanās doties uz kabinetu pie psihologa, sociālā pedagoga, ja tas ir viņa izglītības iestādē, jo pastāv izsmiešanas riski, atstumšana, turklāt pieredzēts, ka “atšuj”, ja problēma nav saistīta ar skolu. Ir sajūta, ka speciālisti runā skolas, nevis jaunieša interesēs.

Tāpat pastāv stereotipi, kas vispār ir psihologs, tas nav ne psihiatrs, ne psihoterapeits, līdz ar to jaunietis jūtas neērti par to, ko padomās klasesbiedri.

Skolās nepieciešams jaunatnes darbinieks vai mentors, kurš palīdz pedagogiem stiprināt klases un būt atbalsts jauniešiem – foruma dalībnieki vairāk norādīja, ka problēma ir pašos jauniešos. Vairāk jādraudzējas, jāsaliedējas.

Atbalstu var sniegt karjeras konsultanti, klases audzinātāji.

Skolēni vēlētos jaunāka vecuma skolotājus un direktorus, kas spētu turēt līdzi mūsdienu jauniešiem, attīstīties kopā un vērties jaunos virzienos.

Jaunatnes lietu speciālists, kurš veidotu sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem, gan būtu vajadzīgs, uzskata foruma dalībnieki.

Prioritātes – paustās vajadzības

Pašvaldība sola, ka foruma laikā iegūtos viedokļus apkopos un izmantos Liepājas jaunatnes politikas rīcības plāna 2025.–2027. gadam izstrādei.

Mērķis bijis piefiksēt dažādos redzējumus, vajadzības un iespējas, lai virzītos tālāk un pilsētu veidotu draudzīgāku, spēcīgāku un iespējām bagātāku ikvienam jaunietim.

“Prioritātes izrietēs no pašu jauniešu noteiktajām vajadzībām, speciālistu redzējuma un ņemot vērā arī pašvaldības attīstības plānus,” skaidro A. Meniķe.

Tomēr daudzas uztaustītās problēmas ir kompleksi jautājumi, kur efektīvs risinājums nebūs rodams uzreiz. “Bet ar tiem ir nopietni jāstrādā, plānojot un attīstot dažādus atbalsta pasākumus,” teic A. Meniķe.

Patlaban svarīgā dokumenta izstrāde tuvojas finišam, apkopojot, analizējot un strukturējot visus iegūtos viedokļus, lai tālāk plānu izskatītu Jaunatnes lietu komisijā, jaunatnes politikas attīstības darba grupā, kas aptver pašvaldības un NVO dažādu jomu speciālistus, un komitejās.

Līdz šim notikušas apspriešanās dažādās formās: jauniešu viedokļu aptauja; kopīgas un individuālas diskusijas, sarunas ar jaunatnes jomas speciālistiem pašvaldības, valsts sektorā, nevalstiskajā sektorā un uzņēmējdarbības jomā; darbs Jaunatnes lietu komisijā, kur darbojas dažādu nozaru un jomu pārstāvji (tostarp Liepājas skolēnu domes, profesionālo un augstāko izglītības iestāžu pārstāvji); sarunas ar Liepājas izglītības iestāžu līdzpārvaldēm.

Atrast savu bariņu

Kristīne Reine-Saponaro, ilggadēja speciāliste darbā ar jaunatni

Ja jaunietim ir paraugs, viņš redz, ka aktīvi darbojas mamma, tētis, lielais brālis vai māsa, tas var radīt vēlmi būt tādam pašam, apmeklēt un iesaistīties aktivitātēs.

Vēl noteikti iespaido viņa paša raksturs, jo jaunieši ir dažādi. Kādam vajag mieru un klusumu, viņš jūtas labi pie jūras. Bet ir jaunieši, kuriem nepieciešams sports un braukt ar skūteri pa rampām.

Jaunietis nepārtraukti pilnveidojas un gluži kā mēs, pieaugušie, ir ar savu raksturu un savām vēlmēm. Ir jāatrod tā vieta, kur viņam iederēties.

Jauniešiem ir vajadzīga palīdzība savas cilts, sava bariņa atrašanā, kur var mācīties, pilnveidoties un pats ko dot arī citiem.

Es domāju, ja apkārt ir labi draugi, kas var sniegt informāciju tieši šādā ziņā, tas aizrauj līdzi uz dažādām aktivitātēm.

Manuprāt, Liepājā ir daudz iespēju, kur iesaistīties un piedalīties. Bet svarīga ir motivācija, gribēšana iet.

Mani pašu brīžiem aizrauj telefons, laiks pazūd, tur visu vari ātri sasniegt, skatīties. Esmu no tās paaudzes, kad mobilie telefoni nebija ikdiena. Skolā piedāvāja iesaistīties dažādās aktivitātēs, tāpat mamma mani veda uz pasākumiem. Dzīve vienkārši bija citādāka.

Mūsdienu jaunietim šķiet, ka viņam jau ir labi, viss ir ekrānā un tas mani izklaidē. Īstenībā ir jāieliek arī kaut kas no sevis – aiziet, pieteikties, uzņemties atbildību.

Bērnu un jaunatnes centrs piedāvā pulciņus par simbolisku samaksu, dažādas organizācijas – Jauniešu māja, “You+”, “House of hope” – piedāvā startēt projektos.

Atslēgas vārdi ir motivācija, vēlme darīt un nebaidīties kļūdīties.

Domāju, ka jaunietim ir jāskaidro, jādod tālāks skatījums, ka vēlāk dzīvē tas var noderēt. Un nekas, ja šīs zināšanas vai pieredze nav aktuāla šobrīd, dzīvē bieži vien daudzas lietas mainās un kādā situācijā vari būt ieguvējs.

Visi nevar būt jūtūberi vai tiktokeri, kas sēdēs interneta platformās. Būs jāiet un jāklauvē arī pie durvīm.

Man patīk strādāt ar jauniešiem. Tas ir dzīves posms, kad kļūsti par pieaugušo. Ir tik skaisti redzēt, kā notiek šis process, kā viņi ieiet dzīves sliedēs vai izvēlētajā profesijā. Un es esmu tam klāt, varu to vērot.

Redzu, kādi viņi ir kā pieaugušie, kā nākamie, kas nesīs lāpu, kas turpinās.

Pašlaik Jauniešu mājā mācu itāļu valodu, nāk studenti no augstskolas. Viņi uzdod jautājumus arī par dzīvi, un man ir prieks, ja es varu palīdzēt, varu atbildēt un dot pozitīvu pienesumu.

Mums noteikti ir vajadzīgi jaunieši. Man ir prieks par tiem, kas aizbraukuši mācīties uz Rīgu un brauc atpakaļ vai pabijuši ārzemēs un atgriežas. Tas ir liels ieguvums.

Pilsētā ir daudz iespēju, kas saistītas ar sportu, mākslu, mūziku… Tas veicina izaugsmi un dod vajadzīgos instrumentus tam, lai dzīve šeit šķistu okei un būtu labi šeit palikt.

Uzziņai

Jauniešu iespēju forumā aplūkotās problēmas un mērķi

1. Jāizveido vienots jauniešu informācijas punkts.

2. Skolās nepieciešams jaunatnes darbinieks vai mentors, kurš palīdz skolotājiem stiprināt klases un būt atbalsts jauniešiem.

3. Jāizveido jauniešu uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kurā pašvaldība sniedz atbalstu jauniešiem uzņēmējiem.

4. Jāattīsta āra dzīves un piedzīvojumu terapijas pieejamība.

5. Jārisina bezmaksas psihologu pieejamība.

6. Jāizveido karte vai katalogs, kur jaunieši var atrast informāciju par sev pieejamajām iespējām, atbalstu utt.

7.  Jāatjauno ielu darba ar jaunatni karte un jāturpina strādāt ar jauniešiem, kuri klīst pa ielām.

8. Nepieciešamas vēl vairāk iespējas, kur pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku (it īpaši mikrorajonos).

9. Nepieciešams jaunatnes lietu speciālists, kurš veido sadarbību starp visām iestādēm un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem.

10. Jāuzlabo skolēnu nodarbinātības pieteikšanās kritēriji un jāpalielina brīvo vakanču skaits.

Kādēļ jaunieši nav pilnībā apmierināti ar iespējām Liepājā?

• Nav, ko darīt brīvajā laikā/Nav atpūtas, izklaides vietu – 29%
• Nav darba, nodarbinātības iespēju/Bezdarbs – 8%
• Iepirkšanās iespēju trūkums – 4%
• Nav iespēju studēt, mācīties – 4%
• Slikta ceļu/ielu kvalitāte – 3%
• Apgrūtināta ikdiena remontu dēļ – 3%
• Nedrošības sajūta – 3%
• Nav patīkamu/kulturālu kafejnīcu/bāru – 2%
• Nepatīkami cilvēki – 2%
• Sabiedriskais transports kursē reti – 2%
• Zema izglītības kvalitāte – 2%

Avots: Liepājas pašvaldības aptauja/izpētes ziņojums 2023. gada nogalē

Es domāju tā: Kādi ir mūsdienu jaunieši?

Valentīna Hrikina – liepājniece:

– Varu spriest pēc saviem mazbērniem. Ļoti patstāvīgi. Mērķtiecīgi. Zina, ko grib, un mācās. Mazmeita pati izvēlējās ģimnāziju Ogrē, piedalās gandrīz visos pulciņos. Viss viņu interesē. Skatos un brīnos, ka 16 gadu vecumā tik daudz plānu. No otras puses, šeit, centrā dzīvojot, no jauniešiem, kas uz ielas, dzirdēti tādi trokšņi, ka šķiet – viņi narkotiku reibumā vai ar galvu nav kārtībā.

Nauris Seleņa – studē:

– Teikšu, ka dažādi. Ja dala divās grupās, tad strādīgie, čaklie un slinkie. Mani draugi strādā vai arī meklē darbu. Es mācos RTU. Studenti arī dažādi. Mācos tehniskās zinātnes, ir tādi, kam vairāk patīk un saista radošais. Mēs esam atšķirīgi. Ar laiku, iegūstot dzīves pieredzi, visi mainās, kļūst pieaugušāki. Galvenais nezaudēt aizrautību.

Roberts Liparts – pensionārs:

– Mūsu jaunatni redzu kā spējīgu, drošu, pārliecinātu. Tajā pašā laikā intereses dažādas. Vieni tikai glāsta telefonu un neko citu negrib. Otri sporto, mācās. Tagad pavisam cits laikmets nekā manā jaunībā. Viss attīstījies, gājis uz priekšu. Manā jaunībā mūs vairāk lika pie reāla, fiziska darba, un tas ļoti norūdīja kā fiziski, tā garīgi. Mūsdienās jauniešiem nav ne gribas, ne iespēju sākt dzīvi ar vienkāršiem darbiem.

Ludmila Mosalova – liepājniece:

– Man nav nekādu pretenziju pret mūsdienu jaunatni. Labi un atsaucīgi, gudri un progresīvi. Reiz ziemā nevarēju pāriet pāri apledojušai ielai un vairāki jaunieši, puiši mani balstīja un pārveda pāri. Man nav nācies piedzīvot neko sliktu no viņu puses. Cilvēku veido vispirms audzināšana ģimenē, pēc tam tas, ko viņš iegūst, tiek paņemts no skolas.

Ieva Kelase – mediķe:

– Varu balstīties savā ikdienas pieredzē, tāpēc teikšu, ka liela daļa mūsdienu jaunatnes ir ļoti depresīva, ēd sevi no iekšpuses. Reizēm šķiet, ka viņi auguši citā, ne šajā pasaulē… Pieraduši nevis meklēt problēmu risinājumu, bet pieprasa kaut ko sev, jo domā, ka viss viņiem pienākas. Var būt agresīvi, visu laiku nosoda citus, apkārtējos, vecākus. Domāju, ka problēmas slēpjas vecāku audzināšanas metodēs.