Izjaukts ierastais ritms

Lai noskaidrotu, kā skolēni jūtas, izglītības iestādēs veikta anketēšana, un tā ļāvusi secināt, ka pandēmijas sekas ir jūtamas ne tikai mācību procesā, bet arī sociālajā dzīvē, mentālajā veselībā. ”Jaunieši kā lielāko problēmu minēja socializēšanās trūkumu, atsvešinātību citam no cita, nevēlēšanos kontaktēties ar klasesbiedriem,” ar savas izglītības iestādes rezultātiem iepazīstina Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktora vietniece audzināšanās darbā Sigita Stefana.

Viņa arī zina teikt, ka jaunieši kļuvuši nervozāki, nemotivētāki, pazudusi jēga pilnvērtīgai dzīvei. Gandrīz katrā klasē bijis kāds jaunietis, kuru skārušas depresijas pazīmes, moka bezmiegs, bailes, trauksme, panikas lēkmes, nomāktības sajūta, saspringums vai pārāk bieža datorlietošana, spēlējot spēles, kas ļauj izvairīties no komunikācijas ar citiem jauniešiem.

Savukārt sevis pieņemšana un izprašana, motivācijas celšana un lēmumu pieņemšana, komunikācija starp dažādām skolas sabiedrības daļām, pievēršot uzmanību pozitīvu savstarpējo attiecību tēmai – tie bijuši pamatjautājumi, kas izkritalizējušies Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā.

”Skolēni ir kļuvuši neizlēmīgāki, vairāk noslēgušies sevī, nespēj pieņemt lēmumus, ir zudusi motivācija, īpaši domājot par nākotnes mērķiem vidusskolas posmā,” jūtamās pandēmijas sekas uzskaita skolas direktora vietniece izglītības jomā Signe Berga,

apliecinot, ka liela daļa jauniešu ir apmulsuši no straujajām pārmaiņām, kas stipri mainījušas ierasto ikdienas ritmu.

”Kontaktēšanās ar vienaudžiem krasi samazinājās, un šis ir bijis sevis izzināšanas laiks, līdz ar to, nonākot tik ciešā saskarsmē ar sevi, daudzi savas spējas, sevi pašu noniecinājuši, iespējams, sociālo tīklu iespaidā,” novērojusi S. Berga.

Skolēniem attālināto mācību laikā īpaši pietrūcis jēgpilnu, atbalstošu sarunu. ”Lai arī tiešsaistē klases stundās, atsevišķās mācību stundās daudz bija runāts par mentālo veselību, tomēr skolēni arvien biežāk šajās sarunās piedalījās ar izslēgtām videokamerām,” pastāsta S. Berga, sakot – tas liecina, ka norobežošanās no apkārtējās sabiedrības pastiprinājās, daudziem jūtoties vientuļiem un nesaprastiem, zaudējot jēgu iepriekš izvirzītājiem mērķiem.

Lai uzlabotu skolēnu psihoemocionālo labbūtību, skolu pašpārvaldes īsteno dažādas aktivitātes – seminārus, diskusijas, spēles, pavēsta Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Renāte Meļķe.

Viņa skaidro, ka skolas iesaistījušās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektā ”Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai” un izstrādājušas savu ”Labbūtības ceļakarti” jeb psihoemocionālās labsajūtas celšanas plānu, kura īstenošanai atvēlēti ap 1000 eiro.

Jauniešus mēģina aktīvi iesaistīt skolas dzīvē. ”Mērķis ir uzlabot savstarpējo komunikāciju, saskarsmes kultūru un prasmi sadarboties un veicināt atbildības sajūtu, nostiprināt piederību skolai,” papildina R. Meļķe, piebilstot, ka projekts norisinās vairākos posmos.

Nav tikai melnā krāsā

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā ir izveidots diskusijas klubs ”ProVieMo”, kura nosaukums izveidots no vārdiem ”problēmas, vienotība, motivācija”, pastāsta S. Berga, uzsverot, ka jaunieši ir gatavi runāt un strādāt par aktuālām problēmām šeit un tagad.

Diskusijas kluba aktivitātēs piedalās 30 vidusskolas posma jaunieši, kas pēcāk ar iegūtajām zināšanām dalīsies ar jaunākajiem skolas biedriem.

Pagaidām aizvadītas neformālas sarunas, mācības, diskusijas ar supervizoru par ceļu uz sevis izprašanu, motivācijas celšanu, kā arī ar karjeras konsultantu par nākotnes mērķu izvirzīšanu. ”Jaunieši atzinuši, ka sarunas bijušas ļoti vērtīgas, un viņi novērtē iespēju tikties tieši klātienē,” saka skolotāja. Dalībnieki kategoriski iebilduši pret tiešsaistēm.

”Viņi vienkārši negrib, jo jau stundas notika šādā formātā, viņi alkst pēc dzīvas sarunas.”

S. Berga gan piebilst, ka no jauniešu skatpunkta ”viss nav tikai melnās krāsās”: ”Jā, pandēmijas laiks ir ļoti ierobežojis, bērni mentāli jūtas ļoti slikti, taču vienai daļai šis laiks ir atvēris dažādas iespējas, viņi ir apzinājušies sevi un pašlaik īsteno sev svarīgas lielas lietas.”

Savukārt 6. vidusskolā skolēnu līdzpārvaldes jaunieši izveidojuši labbūtības klubiņu ”Skapis”, caur kuru rada neformālu atmosfēru skolas vidē, ļaujot skolēniem iepazīt sevi, pilnveidoties caur radošām aktivitātēm, lai uzlabotu savu mentālo veselību, pastāsta S. Stefana.

Tiek veidots jauns informatīvs kanāls skolēnu informēšanai, uzklausīšanai un sadarbībai, podkāsti, kuros aktualizēs jauniešu sajūtas, emocijas, vērtības, dzīvojot pandēmijas apstākļos. Tāpat arī iegādātas dažādas spēles, ko varēs izmantot visa mācību gada garumā, rīkojot dažādus spēļu turnīrus gan starpbrīžos, gan atsevišķos pasākumos.

S. Stefana cer, ka projekta realizēšanas gaitā uzlabosies skolēnu psihoemocionālais veselības stāvoklis, mazināsies trauksme, palielināsies sociālā aktivitāte un vēlme darboties neformālā, draudzīgā vidē. Skolēni iegūs jaunus draugus, kas radīs piederības sajūtu un vēlmi apmeklēt skolu, tā uzlabojot motivāciju un gribasspēku darboties, būt saskarsmē ar citiem.

UZZIŅAI

Skolēnu labbūtības uzlabošanas projektā Liepājā piedalās Valsts 1. ģimnāzija, Raiņa 6. vidusskola, Liedaga vidusskola, Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola, 8. vidusskola un J. Čakstes 10. vidusskola. Savukārt no Dienvidkurzemes novada iesaistījušās Aizputes vidusskola, Priekules vidusskola, Rucavas pamatskola, Vaiņodes vidusskola, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola un Pāvilostas pamatskola.

Avots: JSPA