Lai sekmētu jauno medicīnas speciālistu piesaisti reģioniem, Veselības ministrija nākusi klajā ar plānu piedāvāt jaunajiem speciālistiem gan vienreizēju, gan ikmēneša kompensāciju. Kādi atbalsta pasākumi tiek īstenoti Liepājas Reģionālajā slimnīcā un kā tiek vērtēta jaunā atbalsta programma, Latvijas Radio un “Kurzemes Vārdam” pastāstīja Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks, Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārsts Ivars Krastiņš un neatliekamās medicīniskās palīdzības rezidente Aija Bundere-Evarte.

Liepājas slimnīca kopā ar Liepājas pilsētas domi jau kopš 2008. gada realizē atbalsta programmu jaunajiem speciālistiem. Tā paredz finansējumu dzīvokļu īres maksas segšanai. Slimnīcas nolikumā noteikts, ka pirmajā gadā īre tiek apmaksāta 100 procentu apmērā, katru nākamo gadu par 10 procentiem mazāk. Sākotnēji atbalsts tika sniegts piecus gadus, taču šobrīd termiņš pagarināts līdz astoņiem gadiem. E. Striks uzskata, ka programma dod redzamus rezultātus: “Ne visi jaunie speciālisti piedalījušies šajā programmā, taču praktiski visi no tiem, kas atbalstu izmantojuši, ir palikuši mūsu slimnīcā.”

Šo gadu laikā kopumā piesaistīti 35 speciālisti. Tie ir ne tikai jauni ārsti, bet arī jau zinoši speciālisti, starp kuriem ir arī I. Krastiņš. Viņš par savu darbavietu pirms kādiem desmit gadiem izvēlējies Liepājas slimnīcu, jo tajā saskatījis daudz plašākas iespējas: “Galvenais arguments, protams, bija medicīniskais līmenis, jo šī tomēr ir lielākā slimnīca Kurzemē.” Taču arī atbalsta programma dzīvokļa īres maksas segšanai bijusi ļoti būtiska, jo, pēc I. Krastiņa domām, ar šāda atbalsta palīdzību ārsts kļūst finansiāli stabilāks.

Bez dzīvokļu programmas tiek veiktas arī citas aktivitātes, lai piesaistītu jaunos ārstus. Liepājas Reģionālās slimnīcas pārstāvji Rīgā studējošajiem stāsta par darba iespējām šeit, piedalās karjeras dienās, arī paši organizē dažādus pasākumus. “Man gan tas nav aktuāli, taču pozitīvi vērtēju bērnu rotaļu grupu, kurā bērns var uzturēties, kamēr vecāks strādā šeit, slimnīcā. Ja grib vietu pilsētas bērnudārzā, arī to pilsētas dome palīdz atrast, jo nereti tas ir diezgan sarežģīti,” par citām iespējām pastāstīja I. Krastiņš.

Pēc viņa domām, arī pati darba specifika un apjoms Liepājas Reģionālajā slimnīcā jaunajiem ārstiem sniedz zināmas priekšrocības. Ja Rīgā jaunajiem speciālistiem nākas konkurēt savā starpā par iespēju piedalīties operācijās, izmeklēt pacientus un apgūt jaunas iemaņas, tad reģionālajās slimnīcās viņi var izrādīt daudz lielāku iniciatīvu un vairāk darboties paši.

Dažādi medicīnas darbinieku piesaistes pasākumi tiek organizēti regulāri, jo, kā uzskata E. Striks, “gaidīt, ka ārsti paši ies strādāt uz reģioniem, ir diezgan naivi”. Visvairāk Liepājas slimnīcā tiek gaidīti neirologi, ginekologi dzemdību speciālisti un nefrologi, taču kopumā speciālisti ir nepieciešami visās jomās. Lielākās problēmas ir tieši ar visu specialitāšu dežūrārstu piesaisti, jo motivēt darbiniekus strādāt diennakts dežūras paliek arvien grūtāk. Pēc valdes priekšsēdētāja domām, vērtīgi būtu pārskatīt arī atbalsta programmu dzīvesvietai: “Būtu jēgpilnāk, ja šo naudu, ko speciālists izlieto dzīvokļa īrei, varētu izmantot dzīvokļa iegādes kredīta segšanai. Ja viņam būtu savs īpašums, vilkme palikt būtu daudz spēcīgāka.” Taču pašreizējā likumdošana neparedz gadījumus, kad pašvaldība sedz kredītsaistības.

Kompensācijām jaunajiem speciālistiem Eiropas Savienības fondu atbalstītajā programmā līdz 2023. gadam paredzēti 10 miljoni eiro – informē Veselības ministrijā. Paredzēts izmaksāt kompensāciju piecu minimālo mēnešalgu apmērā konkrētās kategorijas ārstniecības personai, kā arī pirmajā gadā ikmēneša kompensāciju 200 eiro apmērā (trešajā pusgadā 70% no summas, ceturtajā – 30%). E. Striks uzskata, ka ir pāragri spriest par programmas efektivitāti: “Vēl jau nav skaidri zināms, vai pilnīgi visi speciālisti saņems šo jauno kompensāciju. Tur ir savi nosacījumi un tiek ņemtas vērā vajadzības un prioritātes.” Tomēr E. Striks pozitīvi vērtē šādu soli, jo jebkuri medicīnas nozarē ieguldītie līdzekļi ir ļoti nepieciešami. Viņam piekrīt arī I. Krastiņš, atzīstot, ka programma, kaut arī ar labu mērķi, līdz galam skaidrību par tās vērtību nerada: “Princips ir pareizs. Taču labu lietu var sabojāt ļoti ātri, un diemžēl Latvijā tā tas notiek bieži.”

A. Bundere-Evarte par neatliekamās medicīniskās palīdzības rezidenti Liepājas slimnīcā strādā tikai mazliet vairāk nekā gadu. Viņa ir no Daugavpils, tāpēc pēc studijām tā bija viena no darbavietas izvēles iespējām, otra bija Liepāja. “Tomēr ar draugu izvēlējāmies Liepāju, jo gribējām dzīvot pie jūras. Kopumā mums šeit patīk, un arī pēc rezidentūras plānoju palikt Liepājā,” atklāja A. Bundere­-Evarte. Viņa uzskata, ka jaunā programma būtu vērtīga, taču šaubās, vai tas palīdzētu piesaistīt jaunos speciālistus: “Ja cilvēks negrib braukt uz kādu konkrētu vietu, tad kompensācija nelīdzēs, jo pēc tās saņemšanas ārstam vēl pieci gadi jāstrādā vietā, kas viņam nepatīk.”