Priekšvēlēšanu programmās solīto grants ielu programmu deputātiem prezentēja pilsētas izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. No pilsētas 44 kilometriem grantēto ielu grants ielu programmā ir iekļaujami 29 kilometri – tās ir ielas, kurās dzīvo cilvēki.

Pirms klāt asfaltu, pārbūvējamās ielās tiks ierīkotas nepieciešamās inženierkomunikācijas, arī lietus ūdens kanalizācija. Vispirms rekonstruēs tā sauktās ”mugurkaula” ielas, toties pēc tam būs vienkāršāk pārbūvēt šķērsielas, jo inženiertīkli tām jau būs pievilkti tuvu. Vismaz vienā ielas pusē izbūvēs ietves.

Plāns pa gadiem pašreiz ir šāds.

2022. gadā pārbūvēs Vidusceļa un Bārtas ielu, kurām būvprojekti jau ir. Projektēs un sāks pārbūvēt ”mugurkaula” ielas: Pļavu, Noliktavas, Ābeļu ielu.

2023. gadā: Pīļu, Amatas (posms), Ālandes, Ploču (posms), Ezera iela (posms).

2024. gadā: Arnolda (posms), J. Asara, Skuju (posms), Pulkveža Brieža, Egļu, Tvaika iela.

2025. gadā: Strautu (posms), Ozolu, Durbes (posms), Riņķu iela.

2026. gadā: Ziemeļu (posms), Kviešu (posms), Nīcas, Ķieģeļu iela.

2027. gadā: Kaļķu (posms), Kalēju, Nidas, Salmu, Zāļu, Vaļņu iela.

Vidēji ik gadu plāno pārbūvēt 1,9 kilometrus grantēto ielu, un kopā šī programma līdz 2027. gadam izmaksātu apmēram 9,5 miljonus eiro, un šādi līdzšinējais grantēto ielu asfaltēšanas ātrums tiktu dubultots. Finansējuma avoti, visticamāk, būs pašvaldības budžets un aizņēmumi.

Nākamnedēļ dome plāno arī apstiprināt pilsētas 2022. gada ”uzturēšanas” budžetu. Ielu būvprojektiem nauda būs iekļauta Komunālās pārvaldes budžetā. Par finansējumu būvdarbiem lems, apstiprinot tā saukto pilsētas investīciju budžetu nākamā gada pirmajos mēnešos.

Turklāt pašreiz projektē Ziemupes, Sakas, Saraiķu, Tebras un Muitas ielu vai to posmu pārbūvi – šajos darbos plāno izmantot ES finanses, izņemot Muitas ielu, kas palikusi pēdējā grantētā Liepājas centram pieskaitītā iela, tai būtu nepieciešami pašvaldības līdzekļi; šīs ielas tiktu uzlabotas papildus grants ielu programmai.

D. Jēriņš uzsver – grants ielu programma nav akmenī cirsta. Saraksts var mainīties, mainoties finanšu iespējām. Katru gadu plāns būs jāpārskata. Pašlaik plāno, ka ielas asfaltēs, nevis bruģēs, jo, pēc Komunālās pārvaldes aplēsēm, asfaltēt esot lētāk, nekā bruģēt. ”Bet, pamainoties darbaspēka konjunktūrai, varbūt izdevīgāks kļūs bruģēšanas segums,” teic izpilddirektora vietnieks.

Uzskaitīti arī ieguvumi, ko šī programma dos: uzlabos pilsētas vidi un gaisa kvalitāti, dos iespēju ērtāk pārvietoties. Novērsīs putēšanu un dubļus, samazinās šo ielu uzturēšanas izmaksas. Rekonstrukcijas projektos ņems vērā mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus – gājējus, tāpēc plāno būvēt paceltus krustojumus un ātrumvaļņus, lai satiksme šajos privātmāju kvartālos būtu pietiekami lēna un droša.