Jūlijā debitoru parāds sarucis par vairāk nekā 160 tūkstošiem latu
liepajniekiem.lv
Lai rudenī veiksmīgi uzsāktu apkures sezonu, galvenais
šķērslis ir parādi. SIA ”Liepājas enerģija” aktīvi darbojas ar parādniekiem un
piedāvā abpusēji izdevīgus nosacījumus parāda apmaksai, portālu informēja
uzņēmumā.
Jūlijā debitoru kopējais parāds par iepriekšējo periodu
sarucis par vairāk kā 160 tūkstošiem latu.
Kopējā SIA “Liepājas enerģija” debitoru parāda summa ir
aptuveni viens miljons latu.
Līdz jaunajai
apkures sezonai atlikuši aptuveni divi mēneši un siltuma ražošanas un piegādes
uzņēmums turpina darbu ar namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem, kuriem ir
parādi par iepriekšējo periodu. Tieši parādi var būt galvenais šķērslis, lai
rudenī savlaicīgi pieslēgtu namu apkurei, uzsver uzņēmumā.
SIA ”Liepājas
enerģija” valdes loceklis Andris Štāls skaidro: ”Tas ir pozitīvs
signāls, ka parādi sarūk, un apliecina, ka gan iedzīvotāji, gan namu
apsaimniekotāji un īpašnieki apzinās, ka tuvojas apkures sezona. Parādnieki ir ļoti dažādi. Ir
tādi, kas paši nāk, lai risinātu jautājumu. Tad mēs slēdzam abpusēji izdevīgu
vienošanos un apstiprinām parāda apmaksas grafiku, kas tiek arī pildīts. Diemžēl ir arī tādi klienti, kas
nevēlas parāda jautājumus risināt un pat izvairās. SIA ”Liepājas enerģija” ir
gatava tādos gadījumos izmantot likumā noteiktās tiesības un publiskot parādus, kā arī informēt ikvienu
nama iedzīvotāju, kā arī parādu piedzīt tiesas ceļā.”
Kopumā SIA ”Liepājas enerģija” tiesas ceļā samaksu
par izlietoto siltumenerģiju piedzen par
kopējo summu 43 829,01 lati.
SIA ”Liepājas enerģija” aicina iedzīvotājus aktīvi sekot
līdzi apsaimniekotāja darbam un interesēties kādi ir mājas kopējie parādi, t.s.
par patērēto siltumenerģiju, lai rudenī apkures sezonas sākumu neapdraudētu
parādu nasta.
SIA ”Liepājas enerģija” dibināta 2005.gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu,
sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmuma
akcionāri ir AS ”Latvenergo” (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA ”Jaunā
fabrika” (10%).