Jūra Latvijai pērn “nograuzusi” aptuveni piecus hektārus zemes, raksta laikraksts “Neatakrīgā”.
Baltijas jūras Latvijas krasta līnija ir nepilni 500 kilometri, bet
nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru
kopgarumā. Ik gadu Baltijas jūra samazina Latvijas teritoriju, un
pagājušais nav bijis izņēmums. Dažādās piekrastes vietās kopumā zaudēti
aptuveni pieci hektāri sauszemes. No stratēģiski svarīgajiem objektiem
šobrīd steidzami jāsargā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas ilgtermiņa prognoze
liecina, ka līdz 2060. gadam Latvija samazināsies par aptuveni 9,2
kvadrātkilometriem jeb 920 hektāriem. Ja šo daudzumu izteiktu kā vērtīgu
zemes īpašumu pie jūras, runa būtu par daudziem miljoniem eiro.

Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis visus
datus par pagājušo gadu kartēs vēl nav apkopojis, taču, pēc aptuvenām
aplēsēm, aptuveni pieci hektāri 2015.gadā ir aizgājuši zem ūdens. Krasta
procesi gan bijuši krietni lēnāki nekā citus gadus, jo piedzīvotas vien
divas nozīmīgas vētras. Vietām jūra pienākusi tuvāk par pieciem sešiem
metriem, citur gandrīz nemaz. Jūras pusē krietni paskalots Jūrkalnes un
Ventspils novadā piekrastē, dažādā apjomā – arī Vidzemes piekrastē no
Saulkrastiem līdz pat Salacgrīvai. Zinātnieks stāsta, ka jūra arī
notīrījusi stāvkrasta smilšakmens atsegumus uz ziemeļiem no Tūjas.

Jau vairākus gadus noskalošanas trauksme ir Liepājas
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Ja nekas netiktu darīts, mazāk nekā
pēc 40 metriem jūra sasniegtu iekārtu galvenās būves – tvertnes un
baseinus. Vecā ūdens hlorēšanas ēka, kas atrodas tuvāk, jau faktiski ir
norakstīta. Attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs stāstījis, ka
tagad aizsardzībai pret jūru tiek velti akmeņi – metru diametrā un
lielāki. Izmanto arī vecus dzelzsbetona konstrukciju gabalus. Pērn
vairāk nost paskalota teritorijas dienvidu puse, kas vēl nebija
nostiprināta.

Vietās, kur cilvēks ir veicis korekcijas krasta līnijā, krasts vienā
molu pusē tiek skalots nost, bet otrā nāk klāt. Taču Latvijas
teritorijas atgūšana notiek nesalīdzināmi mazākā mērogā nekā zaudēšana
un ilgtermiņa prognoze paliek negatīva. Lapinskis apstiprinājis, ka
Latvijas piekraste atkāpjas un atkāpsies arvien ātrāk. Klimatam kļūstot
siltākam, samazinās ledus segas biezums un ilgums jūrā, tāpēc viļņi
triecas pret krastu un ārda to nost.