Jūra jau ir saplēsusi 155 tos laukakmeņu gabionus, kas uzņēmumā “Liepājas ūdens” izgatavoti un krastmalā nolikti vēl tikai šogad. Pēc pirmdienas vējiem gabionu valnis pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir vēl vairāk sagāzies, vakar pastāstīja iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs. Jūra turpina grauzt krastu uz ziemeļiem no Liepājas ostas Ziemeļu mola un apdraud attīrīšanas iekārtas.

V. Bogovičs saskaitījis, ka pagājušajā rudenī un ziemā krastam pāri gājušas pavisam sešpadsmit vētras. Tajās jūra nograuzusi apmēram desmit metru vai pat vēl platāku joslu no krastmalas, aprēķinājusi SIA “Liepājas ūdens” Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.

Vietām jūras viļņi krāvumam gājuši pāri, akmeņu maisi pārrauti, iebrukuši ūdenī, un no visa 500 metru garā vaļņa vairs tikai apmēram 100 metru garumā aizsargvalnis saglabājies tāds, kāds bijis sākumā.

Jūras uzbrukums arī atsedzis notekūdeņu izvadu jūrā: sākotnēji krastmalā tas bijis divus metrus zem zemes. Kolīdz tas ir saskarē ar gaisu, caurules korodē un jau kļuvušas “plānas kā papīrs”. Par “Liepājas ūdens” mēģinājumiem nosegt apmēram 40 gadu vecā izvada plikās vietas ar betona maisiem jūra tikai pasmējusies: segums drīz vien ienests ūdenī.

“Ļoti slikti, bet likumsakarīgi,” sacīja  Leonīds Ļakmunds – viens no pieredzes bagātākajiem hidroloģisko būvju inženieriem Latvijā, kurš arī projektējis jauno notekūdeņu izvadu jūrā (to būvēs šogad, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu). Viņš skaidroja: pirms septiņiem gadiem veidotais gabionu krāvums ir attaisnojies. Tas daļēji ir pasargājis krasta noskalošanu gar iekārtām, un, lai arī bojāts, valnis turpina sargāt attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Taču jāņem vērā, ka gabioni ir tikai pagaidu risinājums ar garantiju uz gadiem desmit. No šiem desmit gadiem seši jau ir pagājuši.

Ko darīt tagad? Padomu ekspertam vakar prasīja SIA “Liepājas ūdens” Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus. Pēc uzņēmuma pasūtījuma jau pirms trim gadiem ir izstrādāts tehniskais projekts būnai: tas būtu apmēram 500 metru garš molam līdzīgs valnis, veidots no ģeotekstila caurules ar smilšu pildījumu. To izvietotu jūrā pie pašas pilsētas robežas. Šāds valnis krasta noskalošanas problēmu atrisinātu.

Tomēr “Liepājas ūdenim” nav izdevies atrast nevienu Eiropas Savienības fondu programmu, kas būnas būvēšanu atzītu par piemērotu un finansētu. Ja būnu neierīkos, pēc neilgiem gadiem attīrīšanas iekārtas būs apdraudētas. Būnu būvēt ir lētāk: kad veidots tehniskais projekts, tās izmaksas lēstas ap 3 miljoniem latu. Cits risinājums būtu būvēt jaunas attīrīšanas iekārtas citā vietā – tas savukārt izmaksātu “padsmit miljonus”, stāstīja S. Dejus. “Un ja nu būna nenostrādā?”

“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

“Paskat, kā jūra smejas par gabioniem!” saka inženieris Leonīds Ļakmunds (no labās), apraudzīdams krasta erozijas postījumus pēc šās ziemas vējiem. “Šādi krasta nostiprinājumi ir tikai īslaicīgs risinājums desmit vai piecpadsmit gadiem. Ja problēmu nerisinās kompleksi un nebūvēs būnu, tad pēc gadiem sešdesmit ebreju memoriāls aizies jūrā.”