Lai arī pasaules okeāna pavēlnieks jau otro gadu vairs svinīgi neatklāj Jūras svētkus Liepājā, Neptūns acīmredzot ļaunu prātu par to netur. Svētku dienā saulīte ripo pa zemes virsu, vējš uzpūš aiz pieklājības pret pilsētas viesiem, un promenāde ir pilna priecīgu cilvēku.

Svētku pasākumi norit uz “Jūras skatuves” pie koncertzāles “Lielais dzintars”, kur uzstājas mūziķi. Vēsturiskais kvartāls Juliannas pagalms šodien pārtapis par “Vēju pagalmu”, kur ielu mākslinieki iepriecina ar elpu aizraujošiem trikiem. Spīķeru iela kļuvusi par Piedzīvojumu ielu bērniem. Tajā arī skatāmi mākslinieku plenēra “Liepājas marīna 19” noslēguma izstāde. Promenādē ļoti daudz interesentu gaida iespēju uzkāpt uz Jūras spēku kuģiem, taču vēl vairāk apmeklētāju piesaista “Kurzemes gadatirgus” ar ēdamām, valkājamām un visādi citādi noderīgām precēm. 

Promenādē nevar nepamanīt un nesadzirdēt veco jūrnieku Jāni Podgorniju. Viņš atbraucis ar retro auto – 1974. gada mersedesu, skan šlāgeri par jūru, kā arī var aplūkot vecas fotogrāfijas. 1959. gadā viņš pirmo reizi devies jūrā.

“Agrākos laikos Jūras svētkus apmēram tāpat svinēja, bet bija tā vienkāršāk. Tad mēs bijām jauni un smuki,” smaida jūras vilks. “Jūras svētkos braucām uz Pāvilostu vai Jūrmalciemu.

Zvejnieku kolhozā “Boļševiks” man iedeva goda rakstu. Rietumu baseinā es biju dabūjis pirmo vietu par nozveju. Tā ir piekraste no Kaļiņingradas līdz Igaunijai! Dabūju diplomu un prēmiju. Tad mēs Pāvilostā to atzīmējām. Jauni, spēka bija daudz, varēja drusku vairāk uz krūti paņemt.” Vēlāk Jānis bijis stūresvīrs uz tāljūras zvejas kuģa “Dzintarzeme”. Ar to arī no Vācijas pārvedis mašīnu. “Tie puikas prasīja 800 dolāru, man tik daudz naudas nebija. Es ar nagliņu uz asfalta uzskrāpelēju, ka man ir tikai trīssimt. Abi ar draugu apsēdās salonā, aprunājās, iznāca un atmeta ar roku. Atdeva man to mašīnu. Mājās izmetināju, nokrāsoju un dabūju uz pekām. Ar to braucu visur, arī uz kāzām,” priecājas Jānis.

Jūras svētkiem tematiski saģērbti pretī nāk Inese Šterna ar bērniem Laini Benetu un mazo Jāni. Galvā jūrnieku cepures, apģērbā – enkurs. Tētis arī esot tādā pašā formā. “Tā mums ir gadiem ilga tradīcija,” stāsta Inese. “Man patīk saskaņoties – katriem svētkiem savs.

Jūras svētki man patīk katru gadu, vispār svētki patīk. Reti sanāk iziet, kad mazais ļaujas, tad arī mēs varam.” Svētkos kopā ar bērniem aktuāli esot kuģīši un militārās lietas. “Koncertus klausīties mazais mums vēl neļauj,” saka māmiņa. “Pagājušajā vasarā visus svētkus ratos nogulēja pie mūzikas.”

Agita un Mārtiņš ar mazdēlu Kārli uz Jūras svētkiem atbraukuši no Kuldīgas puses, bet Liepāju apmeklējot. “Liepāja ir ar savu šarmu. Mēs te tikpat kā mājās jūtamies,” teic Agita. Dzimtas saknes arī esot no Liepājas. “Kuģus parādījām mazdēlam,” viņa stāsta svētkos piedzīvoto. “Meklējam, kur bērniem ir lēkājamās atrakcijas, bet nevarējām ieraudzīt.” Tirdziņš esot apmēram tāds pats, kā citu pilsētu svētkos, vērtē Liepājas viesi.

Labi pameklējot. tirgotāju rindās var uziet arī Liepājā ražotu preci. Dizaina koka raketes “Bumbiņš” tirgo Mārtiņš Strazdītis kopā ar brāli Andri. “Produkts ir mūsu bērniņš,” mīļi saka Mārtiņš. Spēle līdzinās badmintonam, tikai ar bumbiņu, nevis volānu. “To spēlē gaisā, sit viens otram. Vienā labdarības tirdziņā ieraudzījām vecas, nobružātas raketes, nopirkām un izdomājām, ka paši tādas varam uztaisīt. Tā arī sākām ražot, iet jau otrā vasara. Komplektus labi pērk, braukājam uz tirdziņiem pa visu Latviju,” stāsta Mārtiņš. Biežāk “Bumbiņu” pērkot dāvanām, arī sūta uz ārzemēm, jo raketes ir arī latviešu rakstiem, arī ar Liepājas vārdu. “Bērni vismaz nesēž ar telefoniem mājās, iziet ārā uzspēlē. Atbalstām aktīvu dzīvesveidu,” saka Liepājas preces autors.

Jūras svētkos, protams, neiztikt bez ūdens izpriecām. Izbraukt ar laivām, plostiem un katamarāniem var katrs. Taču veiklību un arī drosmi prasa tradicionālās Jūrasbraucēju airēšanas sacensības, kurās astoņu cilvēku komandai jātiek galā ar seno kuršu laivu. Liepājas ostas komanda – viens no favorītiem uz finālu.

Vīri apsteidz konkurentus ” Četri pelmeņi un trīs dilles” kā stāvošus. “Intensīvi treniņi,” panākumu sakni norāda Aldis Dreiblatins. “Noslēpums ir ritmā, cita noslēpuma nav.” “Mani komandā paņēma… Pieteicāmies sacensībām!” šādus zaudēta brauciena iemeslus nosauc pelmeņu un diļļu kompānija. Taču no kļūdām mācās. “Nevajag ar spēku, bet sinhroni,” sapratuši puiši. “Jāiemācās airēt,” saka meitenes. Varbūt nosaukums jāmaina? Nē, pelmeņi arī labi jūtoties ūdenī. 

“Vēju pagalmā” tiešām iepūš pa brāzmiņai. Par Liepāju kā vēju pilsētu praktiski pārliecinās laikmetīgā cirka un ielu mākslinieks Silvēns Pomms no Francijas. Viņa žonglēšanas rīki ik pa brīdim vēja ietekmē izvēlas savu ceļu. Šovā “The OULALA etendus” jāpiedalās arī publikai, kas ar prieku iemācās īstajā brīdī izsaukties “Oulala!!!”, turklāt divi liepājnieki un tūrists no Krievijas kļūst par Silvēna asistentiem un iegūst skatuves vārdus Žakī, Žanpjērs un Mišela. Puiši perfekti notur cirka mākslinieka neparasti augsto vienriteni, kamēr Silvēns uzrāpjas tajā, bet Mišela eleganti pasviež viņam ne tikai žonglēšanas vālītes, bet arī asu nazi. “Traks, traks, traks” esot šis numurs un bīstams. Šos vārdus un vēl daudzus citus Silvēns zina latviski. Katrā valstī viņš dienā iemācoties piecus vārdus. Latvijā desmit dienās tie ir jau 50. Arī Lietuvas gaisa akrobāti ar šovu “Marinara” sapulcē daudz skatītāju. 

Jūras svētku noslēgumā pirmo reizi notiks laivu un kuģu parāde. Kulminācija būs uz “Jūras skatuves” atskaņotās Kārļa Lāča mūzikla “Pūt, vējiņi” skaistākās melodijas.

109Skatīt galeriju