Jūrasgrunduļus nevar pētīt tad, kad to nav
Dabas aizsardzības pārvalde un zinātniskais institūts ”BIOR” sākuši pastiprināti pētīt apaļos jūrasgrunduļus, lai iegūtu datus sugas apsaimniekošanas plānam. Lai zinātu, kur šīs zivis uzturas, jūrā ielaisti jau 2000 iezīmētu grunduļu, par kuru noķeršanu zvejniekiem jāziņo zinātniekiem.
liepajniekiem.lv
Latvijas piekrastē divu gadu laikā plānots iezīmēt 8000 sugas pārstāvjus. Šobrīd Baltijas jūrā jau peld iezīmēti 2000 apaļie grunduļi ar T-bar zīmi, uzrakstu ”BIOR RIGA” un īpašu četru ciparu kodu. Šajā un nākamajā gadā kopumā šādi tiks iezīmētas 4000 zivis Rīgas līcī un 4000 zivis jūras atklātajā daļā.
”Apaļie jūrasgrunduļi ir invazīva suga ar garu nārsta sezonu, dažkārt pat vairākiem nārstiem vienā sezonā un nav izvēlīga barības ziņā. Tēviņi apsargā nārsta vietas, kas vēl vairāk veicina sugas ātru izplatīšanos.
Latvijā šīs sugas īpatņi ir pat lielāki nekā dabiskā izplatības areālā – siltajās jūrās, kas apstiprina to labsajūtu Baltijas jūrā.
Tieši tādēļ ir laiks sīkāk pētīt sugu. Un sabiedrības, īpaši zvejnieku un makšķernieku, līdzdalība zinātniskajā pētījumā ir ļoti nozīmīga,” stāsta ”BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
”Tagad mēs jau beidzām tos ķert, bet iepriekš nepiefiksējām. Bēra konteineros un kastēs, nepievērsa uzmanību [zīmēm],” saka piekrastes zvejnieks no Bernātiem Elvijs Reķēns.
Pagājis gandrīz mēnesis, kopš beidzās grunduļu zvejas sezona, bet vēstuli e-pastā par to, ka jāuzskaita iezīmētās zivis, viņš saņēmis pirms dažām dienām.
”Tā rēķinu, ka tas ir uz nākamo gadu. Tagad grunduļi jau ir projām. Ja nu tikai kāds ieskrien tīklā piezvejā,” saka zvejnieks.
Par katru iezīmēto grunduļu noķeršanas gadījumu jāziņo institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļai. Noķerto zivi var arī sasaldēt un uzglabāt veselā veidā vēlākai nodošanai institūtam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.