Redakcijā vērsās kāda liepājniece un apgalvoja, ka Jūrmalas parkā iemitinājušās žurkas. Tās dzīvojot zem kāda koka saknēm ierīkotās alās iepretī “Dzintara boulingam”. “Kamēr man to stāstīja bērns, neticēju. Domāju, tās tikai fantāzijas. Bet tagad to esmu dzirdējusi no vairākiem pieaugušajiem, un mani sāk mākt bažas,” stāsta Inga. “Ja parkā savairojas žurkas, tas taču nav normāli. Tās var radīt apdraudējumu sabiedrībai, piemēram, pārnēsāt dažādas bīstamas infekcijas, parazītus, var arī iekost.” Turklāt Inga zināja, ka žurkas esot ļoti drošas. To, ka parkā mājo žurkas, apstiprina vēl citi liepājnieki.

Kāda kundze pat pastāstīja, ka dzīvnieciņus ik pa laikam pacienājot, jo bērniem esot liels prieks par dzīvajām radībām.

Dabas draugs Ingmārs Līdaka laikrakstam apstiprināja, ka tas nav nekāds brīnums, ja parkā mitinās žurkas – arī Rīgas parkos tās redzētas, tāpat Kijevā, kur viņš nesen bijis. Viņš tikai atzina, ka neredzējis nevarot precīzi pateikt, vai tā ir savvaļas žurka, vai kāda izmukusi mājas žurka. Taču atšķirt īpatņus varot viegli – savvaļas žurkas ir pelēkas. Ja parkā mītošās ir melnas vai raibas, tad tās ir mājas žurkas.

Uz radību piebarošanu gan I.Līdaka raugās skeptiski. Pirmkārt, žurkas ļoti strauji vairojas – no pāra līdz rudenim var savairoties līdz 30 radībām. Otrkārt, barošana nebūtu ieteicama aiz cieņas pret cilvēkiem. Kādam žurciņa šķiet piemīlīga, bet kāds ar vājāku nervu sistēmu, ieraudzījis ēdienu diedelējošo radību, var krist ģībonī. “Tas ir tāpat kā ar baložiem un klaiņojošajiem kaķiem,” salīdzina I.Līdaka. “Viena tantiņa piebaro baložus vai kaķus un priecājas par tiem, cita dusmojas.”

Taujāts par infekcijām un parazītiem, ko žurkas var pārnēsāt, dabas draugs atzīst: “No skatīšanās slims neviens nepaliks. Ja ievēro elementāru higiēnu un pēc atgriešanās no pastaigas gan paši, gan bērni nomazgā rokas, nekas slikts nenotiks.” Un sakosts neviens netiks, ja tīši neuzbāzīsies. “Savvaļas radības ir pietiekami piesardzīgas, rokās nelaidīsies.”

Jāpiebilst, ka Jūrmalas parkā mīt arī cita dzīva radība. Parku par savu mājvietu izvēlējušās ne tikai vāveres, bet arī kāds bebrs, kurš uz dzīvi apmeties dīķītī pie vasaras kafejnīcas “Medūza”. Aptuveni pirms nedēļas redakcijai zvanīja sieviete, kura bija satraukusies par bebra labklājību un vēlējās uzzināt, kam zvanīt, lai dzīvnieku aizvāktu no pilsētas.

Speciālists gan iesaka neiejaukties dzīvnieku ikdienā. Ja jau bebrs dīķīti parkā izvēlējies par gana labu mitekli, tad ļaudīm nevajadzētu viņu traucēt. “Ja vien bebrs nedara galvassāpes pilsētas dārzniekiem,” smaida I.Līdaka. Ja bebru kāds traucēs vai tam nebūs pietiekami ēdamā, tas kā atnācis, tā arī aizies. “Notvert šo dzīvnieku grūti, tas ir pat bīstami. Toties tas ir labs skrējējs – pārdesmit kilometru tam nieks vien ir,” norāda dabas draugs.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

 
Vajag tikai nolikt ēsmu, un no alām zem koka saknēm cita pēc citas ārā lien prāvas žurkas.