Lai informētu par ekonomisko noziegumu spektru, vakar ar žurnālistiem tikās Ekonomikas policijas priekšniece Sanita Bite, kura šajā amatā strādā kopš pagājušā gada 14.septembra, kad šo amatu atstāja iepriekšējais priekšnieks Genādijs Atujevs. Līdz tam S.Bite ir strādājusi par izmeklētāju. Stāstot par dažādiem ekonomiskajiem noziegumiem, S.Bite vērsa uzmanību, ka arī pie mums aizvien populārāki kļūst krāpšanās, izmantojot elektronisko pastu. Šobrīd ir trīs sūdzības, ka šādā veidā ir mēģināti apkrāpt liepājnieki. Vienā no gadījumiem notikusi ilgstoša sarakste ar kādu it kā ārzemēs dzīvojošu personu.

S.Bite stāstīja, ka sarakste izveidojusies tik personiska, ka cilvēki, viens otru pat nepazīstot, kļuvuši gandrīz par draugiem. Un tad pienākusi ziņa, ka ārzemēs dzīvojošais draugs ir smagi slims. Viņš pats par to paziņojis un pavēstījis, ka ir vientuļš cilvēks un labprāt savam vēstuļu draugam novēlētu mantojumu. Bijusi tikai viena problēma – bijusi vajadzīga nauda, lai šo mantojumu nokārtotu. Un liepājnieks šim variantam bez ierunām piekritis, pārskaitot vajadzīgo summu, taču ar to arī sarakste beigusies – nav ne naudas, ne arī cerētā mantojuma. 

Otrs populārs veids, kā izkrāpt naudu, arī ir saistīts ar elektroniskajām vēstulēm, kurās cilvēki saņem paziņojumu, ka ir laimējuši lielas naudas summas – pat pusmiljonu latu. Lai šo laimestu saņemtu, ir jāpārskaita komisijas nauda. Un cilvēki vairākos gadījumos tā arī ir rīkojušies, protams, nekādu laimestu tā arī nesagaidot. Ir bijis gadījums, kad cilvēks aicināts ierasties pēc laimesta Holandē. Taču arī tur pirms cerētās summas saņemšanas bijis jāveic pārskaitījums. Un pēc tā viss noticis kā iepriekšējās reizēs. Bijis arī gadījums, kad cilvēks, saņemot elektronisko vēstuli ar vēstījumu par laimesta saņemšanu, devies uz Ekonomikas policiju konsultēties, vai tas vispār ir iespējams un vai viņam naudu pārskaitīt. “Mēs, protams, nevaram apgalvot, ka nekāda izloze nav notikusi, taču varam ieteikt padomāt, kāpēc jau pirms laimesta saņemšanas ir jāpārskaita kaut kāda mistiska summa,” sacīja S.Bite. “Jo nodokļus par laimestiem maksā pēc to saņemšanas.”

Izkrāptās summas šajos gadījumos ir no 2 līdz 8 tūkstošiem eiro. Turklāt S.Bite uzsvēra, ka apkrāptie cilvēki nebūt nav neizglītoti un nezinoši, bet cilvēki, kas ir materiāli nodrošināti un seko līdzi mūsdienu jaunumiem.

Vēl sarunā ar žurnālistiem S.Bite uzsvēra, ka ne mazums krāpniecisku gadījumu, kurus diemžēl pierādīt ir ļoti grūti, notiek tāpēc, ka cilvēki uzmanīgi neizlasa dažādus līgumus un citus dokumentus, veicot kādus darījumus. Viens no populārākiem veidiem ir parakstīt līgumu par naudas saņemšanu, to pirms tam nesaņemot. “Tāpēc es iesaku, slēdzot jebkādu darījumu, vispirms ļoti uzmanīgi izpētīt visus dokumentu un, ja kaut kas nav saprotams, meklēt palīdzību pie jurista, kas visu izskaidros, jo krāpnieki mūsdienās ir kļuvuši daudz gudrāki nekā agrāk,” sacīja S.Bite.