Laikraksta “Kurzemes Vārds” redakcijai pa telefonu vēstīja, ka pirms trim gadiem Mūžībā aizgājušās bioloģijas skolotājas Annas Popovas kapavieta ir bēdīgā stāvoklī, ka piederīgo neesot. Zvanītāja ierosināja “skolēniem un paziņām samesties nelielam kapakmenim”. Skolu direktoru metodiskās apvienības vadītāja, 7.vidusskolas direktore Inese Ferstere pastāstīja, ka mācību iestādes pēc iespējas cenšas atcerēties savus Mūžībā aizgājušos pedagogus un glabāt viņu piemiņu.

Direktore atcerējās arī skolotāju Annu Popovu, kuras kaimiņiene bijusi atnākusi uz skolu, lai pārrunātu ilggadējās pedagoģes kapavietas sakopšanu, piemiņas plāksnes uzlikšanu. Inese Ferstere sacīja, ka šai pedagoģei Liepājā gan ir tuvinieki. Un vērsa uzmanību uz to, cik ļoti delikāts ir šis jautājums. Jā, mūsu pilsētās kapsētās dus Mūžībā aizgājušie skolotāji, kuru radinieki vairs neatrodas Latvijā, un līdz ar to rodas problēmas, kā saglabāt šo piemiņu. Bieži vien savus kolēģus atceras līdzgaitnieki un savu iespēju robežās uzliek puķes uz kopiņas, sakopj to.

“To, cik šajās reizēs ir jābūt uzmanīgiem, rāda kāds gadījums, kad no tālienes atbraukušie radinieki izteica pretenzijas kapa kopējai,” atcerējās 7.vidusskolas direktore.

“Ir dažādi gadījumi, un šajās reizēs ir jābūt īpaši smalkjūtīgiem. Jo robežas ir atvērtas, tuvinieki var atbraukt, un viņiem ir visas tiesības runāt par to, kādu viņi vēlas redzēt sava aizgājēja kapavietu,” sacīja Liepājas pedagogu arodbiedrības līdere Irēna Opšteine. Viņa pieredzējusi dažādas situācijas, bijuši gadījumi, kad cilvēks jau pirms aiziešanas Mūžībā ir nokārtojis to, kas uzkops viņa kopiņu. Un, ja tad šie solījumi netiek pildīti, iejaucas arodbiedrība.

Nevar sacīt, ka skolēni neatceras savus Mūžībā aizgājušos skolotājus. Ir mācību iestādes, kuru klašu audzinātāji un citi pedagogi kopā ar bērniem, uzsākot vai nobeidzot mācību gadu, aiziet uz kapiem, lai uzliktu ziedus Mūžībā aizgājušo skolotāju kapu kopiņām un pieminētu viņus. Ilggadējā pedagoģe, bijusī 15.vidusskolas direktore Maija Neimane atcerējās, ka ir ne mazums gadījumu, kad rūpes par aizgājušo pedagogu piemiņas saglabāšanu uzņemas skola, kurā viņi strādājuši. Piemēram, par Vakara un maiņas vidusskolas ilggadējās direktores, tolaik pilsētā  plaši pazīstamās pedagoģes Janīnas Lemešonokas piemiņas saglabāšanu rūpējas viņas bijušie audzēkņi un kolēģi. Savu bijušo direktori Svetlanu Puškevsku atceras Intenātpamatskolas darbinieki un skolēni. “Mēs uzlikām kapa plāksni 7.vidusskolas  bijušajai mūzikas skolotājai Elvīrai Vīķei, kurai nav piederīgo,” atcerējās Maija Neimane. Viņa ir gatava turpināt rūpēties par Mūžībā aizgājušo pedagogu piemiņu, lai taka uz viņu atdusas vietām neaizaugtu. Arī uzzināt, kuros kapos apbedīta Anna Popova, un parūpēties, lai viņaa atdusas vieta būtu sakopta. 

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”