liepajniekiem.lv
Ietekmē runu un saprašanu
“Lielākā daļa no dzirdes zuduma ir saistīta ar novecošanas procesu – dzirde nolietojas, nav vairs tik asa un precīza,” skaidro N. Veits.
Protams, dzirdes traucējumi vai zudums, pasliktināta dzirde var būt jebkurā vecumā, piemēram, ja tiek piedzīvota kāda trauma vai izslimotas kādas slimības.
“Ja runājam par dzirdes pasliktināšanos ilgstošu un kaitīgu trokšņu ietekmē, ko radījusi darba vide, tad jāatgādina, ka ar dzirdes aizsardzību vēl 90. gados bija pavisam skumji. Tagad, ja paskatāmies jaunajās rūpnīcās, celtniecības objektos, aina ir stipri pamainījusies uz pozitīvo pusi – dzirdes aizsardzība tiek ievērota.
Agrāk objektos, rūpnīcās bija tāds iekārtu radīts troksnis, ka nevarēja sarunāties, un dzirde bija vāji aizsargāta,”
norāda speciālists.
N. Veits ir dzirdes centra “Audiomedika” audiologs Liepājā, un viņš pastāsta, ka ļoti daudzi klienti, kas vēršas dzirdes centros un vēlas risināt problēmas ar dzirdes aparātu palīdzību, ir bijušie lauksaimniecības darbinieki, kuriem tiešais darbs bijis saistīts ar traktortehnikas radītām skaņām, un bijušie lielo rūpnīcu dažādu jomu darbinieki.
“To, ka dzirde ir sabojāta, uzreiz nepamana. To izjūt tikai pēc gadiem,”
atgādina N. Veits.
Bieži šādos gadījumos, kad cilvēkam ir dzirdes problēma, to neapzinās, visbiežāk gadās, ka līdzcilvēki dusmojas par to, ka otrs, pat esot turpat blakus, nedzird, ko saka. Bieži tas beidzas ar ļoti skaļu runāšanu, kliegšanu.
Dabiski dzirde pasliktinās jeb dzirdes nolietojums vērojams vecuma posmā no 60 līdz 65 gadiem. Šajā vecumā problēmas konstatē aptuveni trešdaļai no pārbaudīto dzirdes centra klientu.
“Ja cilvēkam ir problēmas ar dzirdi, tas noteikti ietekmē runu, komunikācijas prasmes un spējas,”
uzsver N. Veits.
“Ja ir dzirdes zudums, tas nozīmē, ka smadzenēm pienāk mazāk informācijas, tās paliek slinkākas. Statistika rāda, ka aptuveni 10% cilvēku demence veidojas no tā, ka ir nekoriģēts dzirdes zudums,” zina teikt speciālists.
Vienlaikus ar šo faktu jāatgādina, ka dzirde arī palīdz orientēties telpā.
“Lai dzirde atkal būtu atbilstošā līmenī, risinājums ir dzirdes aparāts, kas atgriež spēju dzirdēt skaņas tādā līmenī, kādas tās ir, – dzirdēt balsi, trokšņus, skaņas, lai cilvēkam nebūtu problēmu komunicēt, jo arī smadzenes strādās atkal pareizā intensitātē,” skaidro speciālists.
Jāapgāž mīti
Audiologs nav ārsts, tas ir tehnisks speciālists ar anatomijas zināšanām, bet vairāk ar ievirzi par fiziku, jo visas maņas ir saistītas ar šo zinātni.
Audiologs pārbauda dzirdi – pirmkārt, apskata ausi no ārpuses, pārbauda, vai nav kādu fizisku šķēršļu, kas kavē dzirdi, piemēram, sēra korķi ausīs.
Otrkārt, uztaisa audiogrammu: uz ausīm uzliek austiņas, rokās iedod pogu – tiklīdz dzird skaņu, poga jānospiež. Īpaša datorprogramma pēc šī reakcijas ātruma ļauj saskatīt, kādā stāvoklī ir cilvēka dzirde.
“Ja nepieciešams dzirdes aparāts, jebkuru no tiem ir iespējams pielāgot katra cilvēka dzirdes stāvoklim,” norāda N. Veits.
Ļoti daudziem šis solis nozīmē arī pierašanu pie domas, ka tāda ierīce būs jānēsā. Audiologam sarunā ar klientu būs jāspēj apgāzt radušos mītus par dzirdes aparātiem.
“Līdzīgi kā par brillēm – ka tās pasliktinot esošo redzi. Cilvēki domā, ka dzirdes aparāts pasliktinās dzirdi. Bet tā nav ne vienā, ne otrā gadījumā!
Tas, ka mēs, noņemot brilles, īslaicīgi redzam citādāk, ir miglains attēls, nenozīmē, ka redze ir pasliktinājusies. Līdzīgi ir ar dzirdes aparātiem,” skaidro audiologs.
Tāpat cilvēki bieži domā, ka dzirdes aparāts sabojās un traumēs dzirdi, bet tā nebūt nav – tas dod tikai ieguvumus, taču dzirdes zudumu izārstēt nevar – to var tikai uzlabot ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Dzirdes aparātus mūsdienās var pielāgot katra individuālām prasībām, izpildot jebkādu specifisku vēlmi atkarībā no tā, ar ko cilvēkam, kas vēlas dzirdēt labāk, ir saistīta ikdiena, – vai tikai uztvert skaņu no televizora, vai cilvēks regulāri apmeklē koncertus, pasākumus, sapulces.
Ja cilvēks negrib, lai aparāts ir redzams, to var padarīt tikpat kā neredzamu – respektīvi, izgatavot to pēc klienta vēlmēm tādu, lai to neredzētu – tas būtu ievietots auss ejā.
Atkarībā no aparāta modeļa, vai tas ir gatavots pēc individuāla pasūtījuma, kā arī kādas funkcijas tam ir jāpilda, atšķirsies arī cena.
“Ja runājam par dzirdes nolietošanos, tad visbiežāk tas nozīmē, ka aparāts būs nepieciešams abām ausīm,” piebilst N. Veits.
Uzziņai
Kā rīkoties, ja esi kopā ar cilvēku, kuram ir dzirdes traucējumi?
1. Dzirdes speciāliste Ieva Raibužīte norāda, ka neērtas situācijas bieži rodas, jo cilvēki nezina, ka dzirdes traucējumu dēļ skaņas tiek uztvertas citādi.
Lai sarunas būtu vieglākas, ieteicams samazināt fona trokšņus: izslēgt televizoru, radio un citas ierīces, kā arī aizvērt logus, lai trokšņi no ārpuses nebūtu traucējoši.
2. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem bieži kompensē skaņu uztveri, lasot no lūpām un vērojot sejas izteiksmi. Ir svarīgi nodrošināt labu apgaismojumu, lai cilvēks ar dzirdes traucējumiem skaidri redzētu sarunu biedra seju.
Sarunas laikā uzturiet acu kontaktu, nerunājiet, ja mute ir aizsegta, un runājiet lēni, skaidri un mierīgā tonī.
3. Apaļš galds ir labākais risinājums, lai radītu ērtu un iesaistošu atmosfēru sarunām. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem tas ir īpaši noderīgi, jo ļauj vieglāk pārredzēt sarunu biedrus.
Ja galds ir taisnstūrveida, speciāliste iesaka cilvēku ar dzirdes traucējumiem sēdināt galda galā, tālāk no fona trokšņiem un loga.
4. Dzirdes traucējumi skar katru sesto pieaugušo, bet viņi palīdzību bieži meklē tikai pēc 7–10 gadiem no simptomu parādīšanās brīža.
Šādu kavēšanos veicina ģimenes pilnīga pielāgošanās vai problēmas ignorēšana. Ģimenes loceklis ar dzirdes traucējumiem ir jāpārliecina, ka viņa problēma ir risināma.
Avots: dzirdes centrs ”Audiomedika”
Ausij ir trīs daļas:
ārējā auss – gliemežnīca, kas skaņu sakopo, un ārējās auss eja, kas šo apkopoto skaņu novada pa auss ejas kanālu līdz bungplēvītei auss ejas galā;
vidusauss – tajā atrodas trīs vismazākie kauliņi cilvēka ķermenī, ko iesvārsta bungplēvīte un kas nodod skaņas vilni tālāk līdz iekšējai ausij;
iekšējā auss – smalks mehānisms, kas līdz šim mehānisko skaņas pārvadi pārvērš elektriskā stimulā nervu šūnās un raida to uz dzirdes centriem galvas smadzenēs, kur tālāk notiek ļoti sarežģīti procesi, lai rezultātā cilvēkam būtu sajūta, ka viņš dzird un saprot sadzirdēto.
Eveselibaspunkts.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
