Medijpratība – prasme izvērtēt mediju saturu un citu informāciju –  atpazīt maldinošas ziņas, nereālistiskus reklāmu solījumus un citu safabricētu vai maldinošu informāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir pārraidīta televīzijā, izskanējusi radio, publicēta avīzē vai interneta ziņu portālā, atrodama sociālajos medijos vai ir dzirdēta veikalā.

Mediju un informācijas vide nepārtraukti mainās, un, ja vien neesi tikko pabeidzis žurnālistikas studijas, var rasties nedrošība par to, kā šajā informācijas plūsmā orientēties un nepazust. Lai kļūtu par vēl drošākiem informācijas lietotājiem, tostarp interneta vidē, arī senioriem jāstiprina zināšanas un jāapgūst praktiskas iemaņas medijpratībā.

Līdz šim Latvijā un kopumā Eiropas Savienībā daudz aktivitāšu veltīts jauniešu medijpratības veicināšanai, tāpēc ir īpašs prieks, ka ar projektu “Ceļazīmes mediju lietošanā” uzmanību veltīsim senioru izglītošanai. Aicinu jūs piedalīties sarunā 16. oktobrī pulksten 15 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā.

“Kaimiņ, neticēsi, ko izlasīju!”

Varbūt kāds šobrīd domā – lasu tikai uzticamu reģionālo laikrakstu, interneta pieslēguma man nav, sociālos medijus nelietoju vai arī sazinos tikai ar radiniekiem un draugiem – man pietiek ar to medijpratību, cik esmu dzīves laikā uzkrājis! Taču pasargāts neesam neviens – daļa nepatiesas informācijas mēdz ceļot ne vien ar kāda tehnoloģiska informācijas nesēja starpniecību, bet arī baumu veidā, piemēram, kaimiņš pastāstīja vai dzirdēju sarunu veikalā.

Nereti stāsts sākas ar intriģējošo “zini, ko es dzirdēju?” vai “tu pat nevari iedomāties, ka…” un noslēdzas ar kaimiņa paša interpretāciju par notikušo. Pētījumi arī rāda, ka mūsu prāts vēlas uzticēties pazīstamu cilvēku teiktajam vai viņu rakstītajam sociālajos medijos, gluži vienkārši tāpēc, ka viņus pazīstam – ir rados vai dzīvo blakus ielā.

Taču arī mums zināmi cilvēki var kļūdīties.

Tāpēc visdrošāk ir kļūt par informācijas ekspertu pašam, lai gudri izvērtētu ne vien kaimiņu stāstīto, bet arī reklāmas, internetā un avīzēs lasīto, televīzijā vai radio saklausīto. Ir dzirdēts teiciens, ka mūsdienu naftu un zeltu vērtības ziņā aizstāj informācija, tāpēc kopīgi mācīsimies to gudri “apsaimniekot”.

Mainās mediji – arī mums jāstiprina savas zināšanas

Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījumi rāda, ka vēl joprojām aptuveni puse no iedzīvotājiem nejūtas droši informācijas izvērtēšanā – kā atpazīt uzticamu informāciju no safabricētas? Savukārt nepilna trešdaļa no interneta lietotājiem nezina, kā izvērtēt “Google” meklētāja piedāvātos rezultātus.

Proti, lietotāji nav informēti, ka pirmie rezultāti var tikt parādīti sākumā nevis tāpēc, ka šīs mājaslapas ir atbilstošākās un uzticamākās, bet gan tā var būt apmaksāta reklāma. Vai arī konkrētajam lietotājam speciāli piemeklēts saturs, proti, “Google” rezultātus ir sašķirojis pēc sava “prāta”, ņemot vērā lietotāja iepriekšējo meklējumu vēsturi. Tādējādi rezultāts, ko redzēsiet savā meklētājā, visdrīzāk atšķirsies no tā, ko redzēs kaimiņš, ievadot identisku vārdu savienojumu.

Mediju vide ir tik strauji mainījusies!

Padomju laikā cenzūra noteica to, ko bija ļauts uzzināt visiem un par ko (dažādām traģēdijām vai nacionāliem jautājumiem) medijiem klusēt. Bijām pieraduši lasīt informāciju starp rindām un atpazīt propagandas pilnos tekstus par ceļu uz komunismu un padomju cilvēka dzīvi ar pilnajiem veikalu plauktiem, lai gan patiesībā bija jāstāv rindā pēc vienas griķu paciņas.

Nāca 90. gadi – jaunas radio un TV stacijas, laikraksti dažādām gaumēm. Lai gan tolaik varēja runāt gan par augstas kvalitātes, gan zemas kvalitātes žurnālistiku, tomēr vēl bija maz gadījumu, kad tika pārraidīta vai publicēta pilnībā izdomāta informācija, uzdodot to kā ziņas, kā tas notiek patlaban internetā.

Protams, medijpratība nenozīmē tikai nepatiesas informācijas atpazīšanu.

Tā nozīmē arī prasmi izvērtēt, vai, piemēram, sižets ir bijis objektīvs – vai žurnālists neaizstāv tikai vienas puses viedokli, vai ir iegūti vairāki iesaistīto personu komentāri, varbūt tas vispār ir reklāmas materiāls.

Ķirši kā brīnumzāles

Nesen popularitāti Facebook iemantoja kāda portāla raksts par piecām slimībām, ko ārstējot ķirši. Rakstā vēstīts, ka dažādas ķiršos esošas vielas ārstē nopietnas slimības, tostarp diabētu. Mēģinot izsekot raksta izcelsmei, var redzēt, ka raksts ir pārtulkots no kāda portāla krievu valodā, tas savukārt pārpublicējis no cita portāla, kurā kā avots ir norādīta vēl kāda cita interneta vietne. Neiedziļinoties tajā, ka šim materiālam nav nekāda zinātniska pamatojuma, simtiem cilvēku ar šādu “atklājumu” dalījušies sociālajos medijos.

Attiecībā uz šādu neskaidras izcelsmes interneta vietnēs publicētu saturu labāk uzreiz būt modram un kritiski izvērtēt publikācijas veidošanas iemeslus, un, pirms klikšķināt uz sensacionāla virsraksta, paņemt pauzi un padomāt, vai tiešām tā varētu būt taisnība.

Īpaši aktuāli tas ir patlaban – globālās pandēmijas laikā.

Apkārt ceļo dažādi ieteikumi, kā sevi pasargāt no Covid-19, taču liela daļa no šiem ieteikumiem nav medicīniski pamatoti. Piemēram, nav medicīniska pamatojuma ieteikumam, ka pietiek izskalot kaklu ik pēc 15 minūtēm ar remdenu ūdeni vai sejas maskā iepilināt tējas koka ēterisko eļļu un tādējādi būt drošībā no Covid-19. Sekošana šādiem norādījumiem var radīt viltus drošības sajūtu un likt aizmirst par citiem, pamatotiem piesardzības pasākumiem.

Gaidām sarunās par medijpratību

Bērni un jaunieši medijpratību lielākā vai mazākā mērā apgūst skolā un dažādos neformālos pasākumos. Taču arī senioru auditorija nereti ir dažādas viltus informācijas adresāts – gan nolūkā izkrāpt naudu, piedāvājot kādus maģiskus līdzekļus veselības uzlabošanai, gan arī pārliecinot par kādiem citiem jautājumiem.

Tālab pēc Daces Melbārdes iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un reģionālajām bibliotēkām esam uzsākuši Eiropas Parlamenta finansētu projektu “Ceļazīmes mediju lietošanā”, kura mērķis ir tieši senioru un bibliotekāru medijpratības uzlabošana.

Tikšanos Liepājā informatīvi atbalsta laikraksts “Kurzemes Vārds”. Sarunu vadīs viena no zinošākajām Latvijas medijpratības ekspertēm Klinta Ločmele, vēršot uzmanību uz patlaban aktuālajām lamatām informācijas vidē un palīdzot tajās neiekrist.

Pasākuma dalībniekiem būs arī iespēja saņemt bez maksas informatīvu materiālu turpmākai individuālai medijpratības pilnveidošanai.

Gaidīts ir ikviens seniors, neraugoties uz to, kāda ir līdzšinējā medijpratības pieredze. Pasākuma otrajā daļā kopā ar etnomūziķi un mūzikas pedagoģi Igetu Ozoliņu izjutīsim un kopīgi izdziedāsim tautasdziesmas, kurās atklājas saules un cilvēka dzīves ceļi.

Aicinām līdz 9. oktobrim pieteikties dalībai pasākumā Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā – klātienē bibliotēkā, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot pa telefonu 63422050. Uz tikšanos sarunā “Ceļazīmes mediju lietošanā” 16. oktobrī pulksten 15 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā!

Dažas situācijas, kad noder medijpratība

• Pirms satraukties par kādu izlasītu informāciju (piemēram, rakstu, ka tiks samazinātas pensijas) un ar to dalīties tālāk, jāpārbauda, vai par to ziņo lielākie ziņu portāli vai televīziju un radio ziņu pārraides. Nereti sociālā medija Facebook jaunumu lentē var izlasīt kādu šokējošu informāciju, bet, ievelkot elpu un uzmanīgi paskatoties, redzam, ka to raksta kāds maz zināms portāls un ne atbildīgās ministrijas mājaslapā, ne uzticamos ziņu portālos šādas informācijas nav. Tātad, nav vērts satraukties – tas ir izdomājums, lai piesaistītu uzmanību un viltus lapā savāktu vairāk skatījumu.
• Ir cilvēki, kas var būt ieinteresēti kāda noteikta vēstījuma veidošanā. Reizēm viņi var kļūt par Krievijas propagandas atbalstītājiem, pašiem to pat neapzinoties. Piemēram, kāds sociālajos medijos regulāri raksta vai apkārtējiem stāsta, ka Latvijai vajadzēja palikt Padomju Savienībā, ir jābrauc projām, te nav, ko darīt utt. Ir viegli “pieslieties” negatīvismam un emocionalitātei, taču, pirms dalīties ar šādu ierakstu, vērts ievilkt elpu un apdomāt, vai rakstītais ir pamatots, vai tas nav pārspīlēts un patiesībā izdevīgs kādām svešām interesēm.

Konkurss!

Lai Liepājas puses seniorus rosinātu iedziļināties mediju lietošanas jautājumos, aicinām piedalīties konkursā un pastāstīt par saviem mediju lietošanas paradumiem un informācijas izvērtēšanu!

Divu interesantāko un pārdomātāko vēstuļu autori iegūs dāvanu – laikraksta “Kurzemes Vārds” 12 mēnešu abonementu.

Ar konkursa uzvarētājiem sazināsimies personīgi pa norādīto telefona numuru vai e-pastu. Gaidīsim vēstules elektroniskā pasta adresē [email protected] vai Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālajā mācību centrā, Malkas ielā 4, Liepājā, LV-3401 (personīgi vai pa pastu) ar norādi “Medijpratības konkurss” līdz 2020. gada 9. oktobrim.

Konkursa jautājumi:

• Kā jūs ikdienā izvērtējat, kurai informācijai var uzticēties un kura ir nepatiesa?
• Kur (piemēram, laikraksti, radio, televīzija, interneta portāli, sociālie mediji, radi, draugi, paziņas u.tml.) un ar kādu maldinošu informāciju jūs esat saskāries?

Aiga Grišāne, EP deputātes Daces Melbārdes palīdze Briselē