2018.gadā Latvijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem bija reģistrēti 18 tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību. Kļūt par bezdarbnieku jaunietis, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, noteikti nevēlas. Lai tā nenotiktu, ir svarīgi izvēlēties, ko studēt – vai to, ko sirds kāro, vai tomēr, izpētot darba tirgu, kļūt par kvalificētu speciālistu pieprasītā profesijā. 

Nereti darba devēji pieprasa, lai potenciālajam darbiniekam būtu vairāku gadu darba pieredze konkrētā amatā, specialitātē. Diemžēl jaunieši, kuri tikko absolvējuši augstākās izglītības iestādi, tādai prasībai neatbilst. Tādus jauniešus 1979.gada filmā “Agrā rūsa” sauc par “inteliģentiem bezdarbniekiem”.

Ar šādu problēmu ir saskārusies arī Katrīna (vārds mainīts), kura ir ieguvusi profesionālo bakalaura grādu komunikācijas vadībā Liepājas Universitātē, viņas kvalifikācija – mediju nozares uzņēmuma vadītājs. Šobrīd jaunā sieviete dzīvo Vidzemē, kur arī saskaras ar grūtībām darba meklējumos.

“Atrast darbu savā specialitātē nav viegli, jo lielākoties tiek pieprasīta vismaz divu trīs gadu darba pieredze. Tāpēc jāmeklē darbs citā nozarē.”

Ja izvēle būtu jāizdara tagad, Katrīna vairāk pētītu darba tirgu un pārdomātu, vai vispār ir nepieciešama augstākā izglītība. “Šobrīd profesijās, kurās nav nepieciešama augstākā izglītība, strādājošie saņem lielāku atalgojumu nekā tajās, kur tiek pieprasīta augstākā izglītība.”

Liepājas skolās ar audzēkņiem pēdējos gados aktīvi strādā karjeras konsultanti, piedāvājot iespēju apmeklēt uzņēmumus, tiek organizēti semināri ar izaugsmes treneriem, kā arī pieaicināti dažādu profesiju pārstāvji, lai dalītos savos pieredzes stāstos. Tomēr viss ir atkarīgs no paša jaunieša – cik daudz no sniegtajām iespējām viņš izmanto, vai iegūto informāciju analizē.

Liepājas Izglītības pārvaldes eksperte jaunatnes un karjeras jautājumos Aelita Jankovska uzskata, ka jaunietim, izvēloties specialitāti, ko apgūt, tomēr būtu jāņem vērā paša prasmes un tas, kas viņu interesē.

“Ir svarīgi iemācīt jauniešiem prasmi pieņemt lēmumus.

Gadās, ka pirmā semestra laikā vai pēc pirmā kursa saprot, ka tas, ko studē, tomēr nav īsti tas, ko vēlas. Nevajag satraukties, ir jāpieņem nākamais lēmums un jāturpina cīnīties tālāk.”

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane norāda, ka informāciju par pieprasītām profesijām un aktuālām vakancēm var atrast Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā. Turklāt, aizpildot personības testus, iespējams arī uzzināt sev atbilstošāko profesiju.

Pēc NVA vakanču portāla informācijas, Liepājā šobrīd ir 112 vakances, no kurām tikai 16 amatos ir nepieciešama augstākā izglītība.

Arī “Valodu vēstniecības” dibinātājs Andris Lanka uzskata, ka mūsdienās ir daudzas profesijas, kurās augstākās izglītības diplomam ir sekundāra nozīme. “Profesionālās iemaņas darba vidē var apgūt ļoti ātri, svarīgi tikai tas, vai cilvēkam ir vēlme to visu iemācīties.”

A. Lanka jauniešiem iesaka sākt ar to, kas ir pieejams. Tādā veidā ir iespējams nonākt darba apritē, gūt pieredzi un atsauksmes par padarīto. “Mums arī bija gadījums, kad pieņēmām darbā jaunu meiteni par apkopēju. Laikam ejot, sapratām, ka viņai ir ļoti labas angļu valodas zināšanas, izskolojām, un beigās sanāca fantastiska skolotāja.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.septembra numurā.

#kvards-20190917-07#