Iestājoties mitram laikam, dzīvojamo telpu pelēšana sastopama arvien biežāk un kļūst intensīvāka. Lielākajā daļā gadījumu gaisa mitrums telpā ir lielāks par pieļaujamo, kā dēļ rodas pelējums. Par to, kā novērst pelējumu dzīvojamā ēkā, konsultē energoauditors Valdis Zaķis.

Pelējums ir mikroskopisku sēnīšu kopums. Tā ir būtiska daļa no pasaules ekoloģiskās sistēmas. Sēnītes ir atrodamas gandrīz visur, kur ir nepieciešamās organiskās vielas materiālu pārstrādei, lai uzturētu augu un dzīvnieku dzīvi. Pelējums aug uz slapjām, mitrām iekštelpu virsmām, var veidoties arī ārtelpā.

Pelējuma sporas apmetas uz ēkas virsmām un vienīgi labvēlīgos apstākļos sāk aug. Tieši mērenas temperatūras un pieejamie barības avoti padara lielāko daļu dzīvojamo ēku un biroja ēku par ideālu pelējuma augšanas vietu,” stāsta energoauditors Valdis Zaķis.

Pirmkārt paši iedzīvotāji ir līdzatbildīgi par profilaksi ar sadzīvi saistīto pelējumu dzīvojamo māju iekštelpās – ejot dušā, ieslēgt ventilatoru, saglabāt tīras un sausas virsmas, nepieļaut ūdens noplūdes, virtuvē samazināt atvērtu katlu vārīšanu, guļamistabās atvieglot gaisa cirkulāciju un ventilāciju.

Kā Valdis Zaķis stāsta, arī dzīvojamās ēkas konstrukcijas siltumnoturība rada apstākļus, lai veidotos pelējums. Nesiltinātai ēkai ir pazemināta siltumnoturība – iekštelpās ārsienu virsma, paneļu vai ķieģeļu šuves ir aukstas. Aukstajās zonās veidojas rasojums, kas ir labi apstākļi pelējumam. Savukārt ēkas siltināšana paaugstina siltumnoturību – iekštelpās ārsienu virsma, paneļu šuves kļūst siltas un tiek novērsti pelējumam labvēlīgi apstākļi. Siltinātā ēkā pelējums var veidoties vienīgi īpašos apstākļos, piemēram, samirkstot siltumizolācijai, pazeminās siltumnoturība un atjaunojas pelēšanai labvēlīgi apstākļi.

Ja ēkas iekštelpās var ieraudzīt pelējumu vai atklāt pelējuma smaržu, tas nozīmē, ka ir problēmas ar mitrumu. Iekštelpās ir svarīga gaisa relatīvā mitruma kontrole 40% līdz 60% amplitūdā un temperatūras kontrole ap +18 līdz +20 grādiem. Jānovērš vai jāsamazina mitruma avoti mājoklī – mazgāšanas, žāvēšanas, gludināšanas un ēdiena gatavošanas ūdens tvaiku regulāra izvēdināšana. Jo straujāk gaisa apmaiņa notiek, jo mazāk siltumenerģijas tiek patērēts, tāpēc par efektīvu vēdināšanu uzskatāma īslaicīga (5–10 minūšu) caurvēja izraisīšana. Vispraktiskākā pieeja esoša pelējuma ierobežošanai ir tā agrīna atklāšana un tūlītēja mitruma novēršana, telpu vēdināšana, esošo ventilācijas kanālu lietošana un pelējuma zonas ķīmiska apstrāde, stāsta energoauditors.

”Nepareizi ir aizlīmēt ventilācijas atveres. Pareizāk ir uzstādīt regulējamas žalūzijas, kuras aizver pilnībā tikai liela vēja laikā. Gadījumā, ja ilgstoši tiek novērots pārmērīgs mitrums, jāiegādājas mitruma savācēji. Maldīgs ir uzskats, ka vēdināšanu caur atvērtu logu var nodrošināt ar t.s. ”ziemas vēdināšanu”, pagriežot loga rokturi par 45 grādiem un atbrīvojot logu blīvgumijas. Šāda ilgstoša gaisa apmaiņa nevajadzīgi atdzesē visa logu konstrukciju un sienu ap logu, kur ar laiku var veidoties mitrums,” uzsver energoauditors Valdis Zaķis.

Labiekārtotas ēkas iekštelpās paaugstināts mitrums var parādīties gadījumos, kad iekštelpā ir paaugstināts relatīvais mitrums un ir nepietiekama vēdināšana, tādēļ ir jāatrod mitruma cēlonis. Ja pastāvīgi mitra ir siena siltinātā ēkā, jāmeklē cēlonis ārpusē – apdares materiālos, nekvalitatīvi hidroizolētā jumta ārsienas būvkonstrukcijā vai arī ir veikts vienlaicīgs sienas siltinājums no iekšpuses un no ārpuse. Jāapsver arī nepieciešamība veikt mitruma pārņemto zonu apsekojumu, tajā skaitā termoauditu jeb termoapsekojumu.

Pelējums telpās ne vienmēr rada veselības problēmas, tomēr daži cilvēki ir jutīgi. Šiem cilvēkiem var parādīties tādi simptomi kā aizkritusi balss, acu kairinājums vai sēkšana. Smagākas reakcijas sekas var būt drudzis un elpas trūkums. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, obstruktīvu plaušu slimību, var plaušās attīstīties pelējuma infekcijas.

Dace Ķēde,
Liepājas pilsētas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste