Pagājuša gada beigās Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts parakstīja sadarbības līgumus ar 40 lauku organizācijām par finansējuma piešķiršanu. Viena no tādām organizācijām ir arī Liepājas Nevalstisko organizāciju centrs. Tāpēc, viesojoties Liepājā, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns apmeklēja šo organizāciju. Kā sacīja ministrs, viņš visu laiku, kopš stājies šajā amatā, katru piektdienu apmeklē kādu no organizācijām. Liepājas NVO centrs viņu ieinteresēja arī tāpēc, ka pašlaik šī organizācija, kas savulaik bija viena no aktīvākajām nevalsts organizāciju kustības aizsācējām, organizētājām, vadītājām un apmācītājām Liepājā, tagad pati ir palikusi bez jumta virs galvas.

Tās koordinatore Lāsma Vaiče ar interesentiem no citām nevalsts organizācijām tiekas Īrnieku biedrībā. Telpas tur šauras. NVO centra mantas saliktas atsevišķā telpā kā noliktavā. Ik pārdienas Īrnieku biedrībā pieņem apmeklētājus. Cilvēki drūzmējas. Sakarā ar īres maksas brīvlaišanu un komunālo maksājumu cenu palielināšanu, palīdzības meklētāju skaits aug. Tiesa, telpas NVO centram un citām tā dalīborganizācijām tika piešķirtas Vecajā ostmalā, bijušajā Muitas mājā. Taču par tām bija jāmaksā tik liela īres maksa, ka NVO centrs nav uzdrošinājies tajās ieiet.

Oskars Kastēns sacīja, ka līdzīgas problēmas ir arī Cēsīs, Gulbenē, Krāslavā un citur. Pašvaldības nevalsts organizācijām it kā nāk pretim, telpas piešķir, bet tās nav spējīgas samaksāt ne par īri, ne apkuri, ne citus komunālos maksājumus. Taču Oskars Kastēns uzskata, ka šis jautājums ir risināms. Šim nolūkam pie Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vajadzētu izveidot atsevišķu fondu, no kura pašvaldībām piešķirt dotācijas, ko novirzīt tieši šim mērķim: nevalsts organizāciju telpu īrei un maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem un par apkuri, kas, vērtēja Oskars Kastēns, Liepājā ir dārgāka nekā Rīgā.

Visas organizācijas, viņš atzina, nav tik bagātas kā Sorosa fonds, kas regulāri saņem miljonus no ārzemēm. Ja netiks izveidots tāds fonds, nevalsts organizācijām arī turpmāk nebūs bāzes, uz kā atsperties. Tagad šīs organizācijas problēmu gadījumā vēršas pēc palīdzības pie pašvaldības. Ja tā nepalīdz, daudzas labas idejas, ko varētu īstenot šīs organizācijas, tiek noliktas malā. Un zaudētāja galu galā ir sabiedrība, kurai strādā NVO un par kuru arī pašvaldībai jārūpējas.

Oskars Kastēns solīja par šo jautājumu runāt ar Finanšu ministriju. Darboties gribošām NVO iespējas pašlaik it kā lielas: 4,5 miljonus latu projektiem piešķīrusi Norvēģija. Uz šo naudu jāpiesakās līdz 24.maijam. Ir arī paša īpašu uzdevumu ministra dotācijas. Nacionālajām kultūras biedrībām vien šogad atvēlēti 140 tūkstoši latu. Rīgā šīm organizācijām pasākumiem telpas dod par brīvu. Liepājā tādu iespēju nav. Oskars Kastēns uzskata, ka visur būtu jābūt vienādiem spēles noteikumiem.

Lāsma Vaiče gan uzskata, ka telpas pasākumiem nav sarežģītākā problēma. Vajadzētu vairāk līdzekļu tieši administrēšanas izdevumiem, jo citādi palīdzēt citām organizācijām nav iespējams. Vajadzētu arī vismaz vienam cilvēkam maksāt algu. Lai organizācija kvalitatīvi strādātu, pagrūti iztikt bez cilvēka, kurš nestrādā citā darbā.

Ministrs uzskata, ka daļēji dzīvi NVO varētu atvieglot, izīrējot savus īpašumus citiem. Tādi esot vairākām etniskajām organizācijām. Tāpēc iecerēts lielākajās pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī – rīkot seminārus vai kursus par to, kā apsaimniekot savus īpašumus.

Lāsma Vaiče gan iebilst, ka ir gan pareizi, ka arī NVO jāmācās pārdot savu produktu, taču nevar pārvērst NVO par ražojošu uzņēmumu, jo tas jau būs pretrunā ar NVO būtību. Liepājā, piemēram, ir iespējams invalīdiem pārdot savus izstrādājumus, taču ieņēmumi no tiem ir niecīgi. Lāsma Vaiče uzskata, ka NVO jāatbrīvo no domas: kā es labi pārdošos? Viņa uzskata, ka NVO veicina arī ekonomikas attīstību, tās no dažādiem projektiem piesaista ļoti daudz naudas, kas nodokļu veidā nonāk Pilsētas domē. Vairākiem cilvēkiem projektu laikā sagādātas labas darba vietas ar labām algām, un projektu nauda tādā veidā tiek mūsu uzņēmējiem. Bet Pilsētas dome kaut kā izvairoties par šo aspektu runāt. Grūdiens no valsts puses vajadzīgs, lai parādītu, ka NVO atbalstīšana ir valsts politika.

Oskars Kastēns solīja ko darīt šajā ziņā, bet arī atzina, ka sarunas ar finanšu ministru esot vienas no grūtākajām. Jo lielākoties viss atkarīgs no iespējām finansēt vienu vai otru pasākumu vai organizāciju. Esot gan gadījumi, kad ar mazu finansējumu NVO spēj daudz ko izdarīt. Viņš sacīja, ka ar prieku vērojot, kā NVO strādā mazās lauku skolās un mazos pagastos. Bet kārtīgam uzrāvienam, viņš piekrita, traucē tas, ka nav līdzekļu administratīvajiem pasākumiem. Oskars Kastēns atzīst, ka tikai pēdējos četrus vai piecus gadus saprasts, ka NVO ir faktors, kas veicina sabiedrības saliedētību.

NVO veiksmīgi veic arī citas funkcijas, kas būtu jādara valstij. Piemēram, ļoti lielu darbu vairākās Latvijas pilsētās veic vecāku patruļas, kas uzmana situāciju ielās, naktsklubos, tas ir, dara darbu, kas būtu jādara pašvaldības policijai, kam nereti trūkst cilvēku. Jo spēcīgāks būs NVO sektors, jo labāk būs visai valstij, viņš uzsver. Diemžēl to cilvēku skaits, kuri darbojas nevalsts organizācijās, Latvijā nav liels. Iespējams, tas tāpēc, ka padomju laikā NVO jeb tādas sabiedriskās organizācijas kā DOSAAF, Sarkanais Krusts bija veidotas piespiedu kārtā. Bet, saka ministrs, organizācijas, kas darbojas mazajās Latvijas pilsētās, ir bāze, uz kuras var veidoties pilsoniska sabiedrība. Daudz, kas atkarīgs no atsevišķiem cilvēkiem. Ja kādā jomā ir kāds pašaizliedzīgs aktīvists, darbs rit. Ministrs Liepājā bija ticies ar organizācijas “Unisons” vadītāju Jekaterinu Cemu. Par viņu kolēģi sacījuši: “Ja nebūtu Jekaterinas, nebūtu mums “Unisona””. Šādi cilvēki ir arī citviet Latvijā. Ja nav iespējas viņus atbalstīt, tad labi sāktas aktivitātes apstājas, secina ministrs.

Oskars Kastēns gan atzina, ka katram ministram ir savi iemīļoti temati. Sekretariātā rit darbs ar etniskajām minoritātēm, mazākumtautībām Latvijā, ar latviešu diasporu ārpus Latvijas un NVO sektoru jeb pilsoniskās sabiedrības attīstīšanu.

Bet ļoti aktuāls ministram šķiet jautājums arī par cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Cik cilvēku pašlaik ir Īrijā, neviens nevar precīzi pateikt: vieni saka 20000, citi – 50000 vai vēl vairāk. Ja valdība turpinās to ignorēt, tas radīs neprognozējamas sekas tautsaimniecībai, saka Oskars Kastēns. Darba tirgu trešajām valstīm var atvērt jebkurā mirklī, viņš uzsver, tikai jādomā, kādas tam būs ekonomiskās un sociālās sekas. Tāpēc sekretariātā ir izveidota darba grupa, kas strādā, lai jau jūnijā valdībai par šo tematu varētu iesniegt informatīvu ziņojumu. Šās grupas darbā piedalās tautsaimnieki, demogrāfi, valsts institūciju pārstāvji.

Ministrs arī pats runā ar cilvēkiem, kuri aizbraukuši un dzīvo ārzemēs vai kuri no turienes atgriezušies. Viņaprāt, ir jādomā, ko valsts līmenī darīt, lai piebremzētu šo procesu. Ir jāizveido programma, lai jaunajām ģimenēm būtu iespējams saņemt valsts garantētu daļu no kredīta, ko ņem mājokļa iegādei, jo dzīvokļu cenas gan Rīgā, gan Liepājā jau sasniegušas krietni lielāku cenu nekā reālā tirgus vērtība. Ja burbulis plīsīs, saka ministrs, vislielākie cietēji būs tie, kas iegādājušies savu pirmo mājokli, jo jaunie ļaudis pērk lētus mājokļus, Hruščova laika mājās utt., kuru cena pašlaik ir visneadekvātākā. Kad cenas kritīs, viņiem kredīts būs bankām jāatdod, bet mājokli pārdot nevarēs, jo tas būs kļuvis nevērts.

Lai cilvēkus noturētu Latvijā, Oskars Kastēns uzskata, ka nopietni jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, jāgarantē kredīti uzņēmējdarbības sākšanai. Daudzi aizbraucot ar domu, ka sapelnīs naudu, lai sāktu savu biznesu. Bet, ja ārzemēs izdodas labi pelnīt, cilvēki iedzīvojas, atver mazu uzņēmumu tur un zaudē motivāciju atgriezties Latvijā. Ja nemēģināsim neko darīt, ir pārliecināts Oskars Kastēns, jau nākamgad būs jāatver darba tirgus iebraucējiem. Jau tagad, pēc viņā rīcībā esošajām ziņām, desmit procentu celtnieku ir nelegālie iebraucēji. Šādu situāciju Latvijas sabiedrībai viņš uzskata par bīstamu. Arī par integrāciju domājot.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns ar interesi iepazinās ar Īrnieku biedrības uzticīgāko brīvprātīgo darbinieku Arvīdu Dzeni.