Kā pasargāt bērnu no bērna?
Natālija Ostapenko ar savu septiņus gadus veco meitu Ēriku baudīja vasaru, pastaigājoties Jūrmalas parkā. Bija otrdienas pēcpusdiena. Māte ar meitu lēni gāja pa ietvi, meitenes uzmanību saistīja skaistie koki. Pēkšņi bērns saņēma triecienu – tādu, ka meitene nenoturējās, krita, uz asfalta sasita galvu un nobrāza elkoni. Izrādījās, Ērikai bija uzbraucis kāds mazs zēns ar turpat iznomāto četrriteņu kartu. “Es uztraucos, prasīju braucamo iznomātājiem – tur sēdēja jaunas meitenes un jautri tērzēja –, kas atbild par drošību, par to, lai mazie braucēji neapdraudētu gājējus.
Man teica, ka viņu uzdevums esot braucamos iznomāt, bet viņas neatbild par to, kā tos lieto. Par savu bērnu drošību jāgādā vecākiem pašiem. Bet zēna, kas notrieca manu meitu, vecāki neizrādīja nekādu ieinteresētību šajā konfliktā,” uztraukti stāstīja mamma. Viņa bija sašutusi gan par to, ka parkā nav nekādas norādes, ka pa gājējiem paredzēto ceļu nedrīkst iet, ka te braukā velosipēdi un četrriteņu kartingi, kurus vada mazi bērni. N.Ostapenko un viņas meita nesaņēma nekādu medicīnisko palīdzību, jo vietā, kur iznomā braucamos, nebija aptieciņas.
Mamma meklēja arī kādu atbildīgo personu, kas saistīta ar šo nomas punktu, bet pa iedoto tālruni sazvanīts kungs atsaucies, ka viņi neatbildot par drošību un kārtību, par to, lai mazie braucēji neapdraudētu mazos gājējus, bet gan tikai par nomas punktu un braucamo iznomāšanu.
“Es domāju, ka ir jāierāda vieta, pa kuru braukt un pa kuru var droši pastaigāties ar maziem un lielākiem bērniem,” teica N.Ostapenko un solīja, ka ar iesniegumu par notikušo dosies uz policiju.
Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”
Visdrošākais veids, kā mazulim vizināties, nekaitējot ne sev, ne citiem, ir darīt to ciešā vecāku uzraudzībā.