Ar dažādām sekmēm 13.Saeimas vēlēšanās startējuši saraksti, kurus pārstāv arī Liepājas domē ievēlētie politiskie spēki. Liepājas domes deputātiem jautājām, kā viņi vērtē aizvadītās Saeimas vēlēšanu rezultātus. 

Valērijs Agešins (“Saskaņa”):

– Kas attiecas uz mūsu pilsētu un mūsu vēlēšanu apgabalu, tad kopumā esmu priecīgs, jo Liepājā “Saskaņai” absolūti pamatota ir pirmā vieta. Es baudu liepājnieku vislielāko atbalstu, salīdzinot ar visiem citiem kandidātiem no citām partijām. Tas ļoti uzmundrina. Tas ir liels prieks un reizē liela atbildība. Es strādāšu Saeimā.

Neuzskatu, ka “Saskaņai” ir vēlētāju atbalsta kritums, jo, pirmkārt, “Saskaņa” ir uzvarētāja partija un tai ir gandrīz tikpat mandātu kā aizejošajā Saeimā. Ja gribam parunāt par kritumiem, tad te jālauza galva zaļajiem zemniekiem un “Vienotībai”. Tur gan ir katastrofa.

Jānis Vilnītis, Liepājas domes deputāts (Latvijas Reģionu apvienība):

– Cīņa bija punkts punktā. Latvijas Reģionālā apvienība ir piedzīvojusi zaudējumu, un tagad mums jāsaprot, kur ir mūsu kļūdas, un no tām jāmācās. Esam reģionālā partija, un mums bija slikts rezultāts Rīgā. Tātad mums nebija piedāvājuma vēlētājiem galvaspilsētā. Savukārt, kopumā vērtējot, diemžēl neesmu kļūdījies, Saeimā ievēlētas daudzas partijas, septiņas. Ir cerība, ka piecas partijas var koalīciju izveidot. Taču būtu jocīgi, ja divas uzvarējušās partijas tādējādi paliktu opozīcijā. Es tomēr dotu iespēju arī Artusa Kaimiņa partijai strādāt kā sestajai partnerei valdībā un izpildīt vismaz daļu no saviem solījumiem. Strādāt ir pavisam kas cits nekā solīt.

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs (Liepājas partija – ZZS partnere):

– Jaunais Saeimas sastāvs ir izveidojies ļoti sadrumstalots, un šajās vēlēšanās viena lielā uzvarētāja nav – katrs Saeimā iekļuvušais politiskais spēks ir ar ļoti līdzvērtīgu pārstāvību. Tas liek domāt, ka būs ļoti sarežģītas sarunas gan par valdības veidošanu, gan arī visiem vienoties par kopīgu tālāko kursu. Ir skaidrs, ka balsojums parāda sabiedrībā valdošās gaidas pēc pārmaiņām. Tikai nav skaidrs, kādā virzienā pārmaiņas varētu būt, jo ievēlētie politiskie spēki ir ne vien ar atšķirīgiem, bet pat ar diametrāli pretējiem uzskatiem un politisku piedāvājumu. Katrs ar pārmaiņām saprot ko citu. Mazā vēlētāju aktivitāte liek domāt par nespēju izšķirties, kādu politisko virzienu mēs savā valstī vispār vēlamies turpmāk redzēt.

Būtu priecājies par labāku rezultātu ZZS, bet paldies tiem, kas atbalstīja un vairāk skatījās pēc darbiem, nevis neizpildāmiem solījumiem. Darītājus vienmēr vieglāk kritizēt. Tas droši vien ietekmējis vēlēšanu rezultātus.