Liepājas Vecticībnieku draudzes locekļi nedaudz aktivizējušies organizatoriskā ziņā. Šķiet, uz to pamudinājusi pērn atzīmētā viņu baznīcas simtgade Ziemeļu kapsētā. Par to, kas notiek pašlaik, pastāstīja kopienas priekšsēdētāja Haritina Krasiļņikova. Viņas galvenā doma – sakārtot baznīcu. Pirmais, kas jau izdarīts, atjaunotas agrāk nojauktās krāsnis; no čuguna krāsniņām, kas izrādījušās neracionālas, nācies atteikties. Sagādāta malka. Saņemti līdzekļi fasādes remontam. Par to īpaša pateicība pienākas Saeimas deputātam Valērijam Agešinam, jo vajadzīgā summa saņemta tieši no valsts budžeta.

Gaidāms vēl kāds svarīgs notikums. Kultūras ministrijā iesniegti dokumenti, lai mūsu Vecticībnieku Svētās trīsvienības baznīcai piešķirtu vēsturiskā pieminekļa statusu. Šajā jomā palīdzējis pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš. Jebkura papīru būšana prasa laiku. Taču, pēc pašreizējās informācijas, vēl nepieciešams tikai ministres Demakovas paraksts. H.Krasiļņikova min daudzus to cilvēku uzvārdus, kuri pēdējā laikā palīdzējuši kopienai: tie ir Tatjana Antonova no Starptautiskās Baltijas akadēmijas, Sergejs Dikterevs no uzņēmuma “Centrdomnaremont”, Georgs Ptičkins no rūpnīcas “Liepājas metalurgs”, studente Jeļena Kovaļenko, Krievu kopiena ar Valēriju Kravcovu priekšgalā. Tāmi drošības signalizācijai veidojis Sergejs Simčaks no apvienības “Saskaņas centrs”. Tagad norit sagatavošanās remontdarbiem. Ar apakšuzņēmēju būvorganizāciju jau norunāts.

Baznīcai jābūt atvērtai pastāvīgi. Tikai tas pa īstam radīs dzīvību draudzē. Taču šim nolūkam nepieciešams savs pārzinis. Līdz šim dievkalpojumi notiek tikai tajās dienās, kad no Rīgas ierodas mācītājs tēvs Mihails Aleksandrovs, kurš pārstāv Grebenščikova kopienu. Tādēļ senās pareizticīgo baznīcas centrālā padome lūdza atrast vajadzīgo cilvēku. Tas varētu būt arī kāds vientuļš pensionārs no Latgales. Bet atrast dzīvokli – tās jau ir mūsu rūpes. Ar svētdienas skolu pagaidām vēl nesanāk. Taču ir cilvēki, kuri būtu ar mieru nodarboties ar audzināšanu. Bet vecākiem un vecvecākiem, kā uzskata Haritina Krasiļņikova, protams, būtu patīkami redzēt, ka bērni interesējas par savu senču ticību. Taču tādu daudz vairāk ir starp pieaugušajiem. Sāk pētīt vecos, nodzeltējušos fotoattēlus un pēkšņi pazīst kādu no saviem vecākiem jaunībā – laiku saikni vienmēr ir patīkami apzināties.

Darba kārtībā vecticībniekiem ir vēl kāds liels uzdevums – pārņemt baznīcu savā īpašumā. Visi nepieciešamie arhīva dokumenti jau pieprasīti. Taču valsts šādam procesam noteikusi savus termiņus, un jāpasteidzas, lai tajos iekļautos. Bet visvairāk droši vien jāpateicas pašai Haritinai Krasiļņikovai, kura savu enerģiju nežēlo. 

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”