Turaids Šēfers, aktīvs
laivotājs, SIA “Sofijas laivas” īpašnieks:

“Laivojot pa Kurzemes upēm, varam
novērot, cik tīras ir pašas ūdenskrātuves, kā arī, kāds ir stāvoklis upju
krastos. Gribu teikt, ka kopumā situācija ir uzlabojusies. Domāju, ka
“Lielā talka” un citas līdzīgas vides sakopšanas akcijas dod pozitīvu
sitienu pa smadzenēm un cilvēki kļūst atbildīgāki, dodoties dabā. Sabiedrība
kļūst izglītotāka, un tas liek katram mainīt savu uzvedību. Tomēr, laivojot pa
vairākām upēm – Abavu, Irbi un citām, kuras uzņem diezgan lielu atpūtnieku
plūsmu, jāsecina, ka tur nav nekāds dabas rezervāts. Šur tur var redzēt atstātas
PET un stikla pudeles, citu drazu. Lielākoties šie gružotāji ir  svētdienas atpūtnieki. Laivotāji un tie, kas
gribēs šajā vietā atgriezties arī nākamgad, neatstās aiz sevis nesakoptu vietu.

Liela atbildīga ir jāuzņemas arī
atpūtas vietu ierīkotājiem. Tepat Bārtā mums ir kādas trīs vietas, kur ir
novietotas arī atkritumu urnas. Vispār esmu pret gružkastēm upmalā, jo man
šķiet, ka labāka ir somu pieeja, kad urnas vietā ir plāksnīte ar aicinājumu
savākt aiz sevis atkritumus pēc atpūtas pasākuma. Ja varējāt uz upmalu atvest
iesmus un desiņas, tad taču varat arī tukšo kečupa pudeli un desu iepakojumu
savākt un izmest tuvākajā atkritumu urnā. Ja atvedāt kilogramu, mājās būs jāved
tikai kādi simts grami. Nav smagi. Ja ir urnas, gribas visu atstāt turpat. Bet
kaut ko izvazā meža zvēri, kaut ko aizpūš vējš. Dažkārt atpūtas vietas
apsaimniekotājs nepagūst izvest atkritumus un urna vienkārši ir pilna. Līdz ar
to veidojas tādi mazie “Getliņi”. Es teiktu, ka viss ir pavisam vienkārši
– kā zināji atvest, tā proti aizvest!

Runājot par upju tīrību, cik man
zināms, upju baseinu tīrīšana ir dārgs pasākums, ko iespējams izdarīt, tikai
piesaistot lielāku finansējumu no Eiropas Savienības vai citiem fondiem. Vairāku
vasaru garumā pārrobežu projektā “Riverways” no kritalām tīrīja
Tebru, Rīvu, Ruņu un citas upītes. Šo noteikti vajadzētu turpināt, bet tur
aktīvāk jāiesaistās pašvaldībām, rakstot projektus un meklējot papildu
finansējumu. Tur nekādus speciālistus nevajag. Var visādu pabalstu prasītājus
iesaistīt upju sakopšanā – viņi būs nodarbināti un vide sakopta.

Pilnīgi piekrītu, ka upju krastos vajadzētu
atļaut izcirst tos pašus baltalkšņus, kārklus, lai upēs mazinātu kritalas. Un
ne jau tāpēc, ka tas traucē laivotājiem. Viņi ir pavisam attāls posms dabas
ķēdē. Vispirms jādomā par to, lai zivju ceļi nebūtu ciet, lai notiktu ūdens apmaiņa,
lai zemnieki, kas saimnieko upju tuvumā, neciestu no plūdiem. Pagājušā gadsimta
trīsdesmitajos gados upes tīrīja regulāri, jo tas bija vajadzīgs zemniekiem un
plostniekiem. Tagad pa upi baļķus vairs nepludina un tas nav aktuāli. Tomēr,
manuprāt, būtu lietderīgi šur tur krastos kokus izcirst tā pamatīgāk, no tā
būtu vairāk labuma, nekā posta.”

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015