liepajniekiem.lv
Starp apbalvotajiem ir dvīņu māja Kuršu ielā 16 un 16a, un vienam no šīs jaunbūves saimniekiem – Imantam Laimiņam – šī sanāks arī kā dāvana dzimšanas dienā, ko viņš svinēs 23. septembrī.
Labā vietā, kur kādreiz pajūgi brauca
Te, kur tagad slejas Imanta un viņa sievas Ingas (kopā ar viņiem dzīvo jaunākais dēls Ģirts), kā arī viņu vecākā dēla Oskara ģimenes nami, zemesgabals piederējis kādai bankai.
Tas ielikts izsolē, un Laimiņu ģimenes to iegādājušās.
“Dēls arī gribēja sev māju ģimenei, tādēļ sanāca dvīņu māja,” sāk stāstīt Imants.
Iepriekš ar sievu Ingu dzīvojuši E. Veidenbauma ielā 7, privātmājā, kas pirms pāris gadiem arī saņēma “Sakoptākā nama” titulu.
To māju pārdevuši, salikuši kopā iekrājumus un iegādājušies zemi Kuršu ielā.
Sanācis uzcelt dvīņu māju – nams it kā viens, bet divas adreses, tāpat kā divas atsevišķas ieejas namā. Mājas projektu veidojis nu jau Aizsaulē aizgājušais arhitekts Raimonds Gabaliņš.
Kad iesāka būvēt un pabeidza celt sarkanbrūno ķieģeļu māju Kuršu iela 16 un 16a, garāmgājēji un garāmbraucēji trinuši mēles un interesējušies, ko tad šeit būvē.
Kad māja būvēta, mūrnieks kādam interesentam joka pēc pateicis, ka te būšot banka, un tā jau tās ziņas jeb pīles aiziet tālāk kā nopietnas, smaidot teic Imants.
Saimnieks atzīst, ka ģimenes nama vietu izdevies atrast ļoti labā vietā ar skaistu skatu uz apkārtni. No sētas redzams Jāņa Čakstes laukums – vakaros var redzēt izgaismoto strūklaku, paverot acis uz augšu – plīvojošs lielais Latvijas karogs.
Skatam paveras arī domes ēkas fasāde, pretim Kuršu ielā 17 jūgendstila nams, aiz žoga Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca un arī tās pievilcīgi labiekārtotais pagalms.
Stipri agrākos gados Laimiņu ģimeņu namu vietās bijušas nelielas ēkas – vienas jumta daļas trijstūrveida nospiedums palicis uz blakusmājas sienas. Sēta bijusi bruģēta.
Kad zemesgabals nonācis Laimiņu ģimenes īpašumā, bruģakmeņus izmantojuši pagalma celiņu un piebraucamā ceļa izveidošanai.
“Šis ir vēsturiskais bruģis, kas te jau no seniem laikiem, izcēlām ārā no pašas apakšas, bet te varētu atrast vēl,”
viņš noteic.
Imants zina pastāstīt vēl ko interesantu par savas mājas vietas vēsturi. Internetā uzieta 19. gadsimta beigu fotogrāfija, kurā ir skats no J. Čakstes laukuma uz Laimiņu ģimeņu māju sētas pusi. Starp baznīcas teritoriju un tagadējo Laimiņu īpašumu bijušas milzu vējdzirnavas.
Iznāk, ka caur Laimiņu ģimenes sētu pa to pašu veco bruģi braukuši zemnieku zirgu pajūgi, vedot ar tiem graudus, lai maltu miltus, ko veda un tirgoja.
“Neviens nespēj iedomāties, ka te tādas dzirnavas varētu būt bijušas!”
Izmanto mūža laikā iemācīto
Dažu soļu attālumā Pētertirgus, no kurienes Imanta sieva Inga atnes kādu skaistumu, ko ielikt dārzā. “Es tik saku – pietiek!” Bet Inga atkal atnes mājās kaut ko jaunu un skaistu, lai dārzs būtu ar vērienu.
Otrā sētas pusē pēc savas gaumes un patikšanas dārzu un dobes iekārto Oskars kopā ar sievu Līgu un bērniem.
“Gaumes atšķiras, katra dārza puse izskatās atšķirīgi,”
vērtē Imants.
Taču no malas to nekādi nevar pateikt – abas puses gan saskan harmonijā, gan kontrastē, veidojot neatkārtojamu koptēlu. Skaisti ziedoši dažādu krāsu ziedu krūmi, skujeņi, puķu kompozīcijas, pašu izdomāti dekori.
“Es nostaigāju ar trimeri, zāles pļāvēju, roku,” smaidot saka saimnieks.
Abām ģimenēm sanāk arī kopīgais laiks, ko pavada tieši dārzā. “Iznāk, ka svētdienās visi te ko dara, kādu svētdienu atkal neko. Kopšana jau nav nekas briesmīgs,” uzsver Imants.
Viss brīvais laiks gan dārzā neaizejot – ja katrs ierauga, ka kaut kur roka jāpieliek, to darbu izdara jau laikus. Līdz ar to – darbu, kas būtu jāizdara vienā piegājienā, nav pārāk daudz.
Dobes un apstādījumi izveidoti tā, lai būtu mazāk jāravē, bet dārzu veidošana visu laiku ir procesā – kaut ko izrok, pārnes citur.
“Mūža laikā pieredze ir uzkrāta, līdz ar to mākam paši piestrādāt un radīt sakoptību.
Te nekāda īpaša dizaina nav – viss pašu spēkiem, noskatoties kaut kur, un – klik-klik – liek tik iekšā,” aizrautīgi stāsta Kuršu ielas 16. nama saimnieks.
Ielas puses sakopšanā piesaistīts sētnieks no “savējo cilvēku vidus”.
Māju būvniecībā saskārušies ar dažādām ikdienišķām ķibelēm, kā arī izjutuši, kā globālā situācija pasaulē – kovida laikā un sākoties karam Ukrainā – likusi debesīs saskriet būvmateriālu cenām.
“Šī māja nāca un tapa ļoti grūti, jo ilgi – kādus trīs gadus,”
viņš saka.
Imants pats piedalījies būvniecībā, palīdzējis piesaistītajiem celtniekiem ar savām zināšanām, rokām un ielicis savu darbu ģimenes namu uzcelšanā.
“Mans tēvs bija celtnieks. Kad cēlu savu pirmo māju Virgas ielā, tēvs man līdzēja, daudz iemācījos no viņa!”
teic Imants un piekrīt, ka šī vēlme kaut ko celt, būvēt un kopt ir stipros gēnos.
Arī Kuršu ielas namā piesaistījis pazīstamus mūrniekus, bet daudz darbu paveicis pats savām rokām un izmantojot gūtās zināšanas.
Kamēr būvējuši šo māju, pusgadu sanācis padzīvot dzīvoklī, bet secinājuši, ka netīk šaurības radītā grūstīšanās.
Pirmā Imanta māja bija Saldus ielā, kur dzīvoja bērnībā. Tēta celta. Taču, cik māju, kur dzīvojis savā mūžā, precīzu skaitu nevar nosaukt. Patīk būt, iet uz pārmaiņām, paskaidro Imants.
“Citādāks skats uz dzīvi tad ir. Visgrūtākā dzīvē bija pati pirmā pārvākšanās – tad to mantu ir daudz,” viņš turpina.
Atzīst, ka varētu sevi dēvēt par sakopšanas entuziastiem. “Daudzas vietas un mājas mūža laikā tapušas sakoptas,” viņš palepojas.
Vizītkarte
Imants Laimiņš
- Viens no Liepājas sakoptāko namu konkursa uzvarētājiem, Kuršu ielas 16. nama saimnieks.
- Autoinstruktors “Ezermalas autoskolā”.
- Pēc profesijas metinātājs.
- Lielāko daļu darba mūža pavadījis profesijās, kas saistītas ar auto vadīšanu.
- Sieva Inga strādā medicīnas jomā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
