Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Bērnu vecumā dzirdei ir īpaši nozīmīga loma, jo tā tieši ietekmē runas attīstību, mācīšanos un vispārējo attīstību, norāda mediķi LOR speciālisti, kā arī dzirdes speciālisti.
Nedzirdēšanu var izraisīt arī iesnas
Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) otorinolaringoloģe Marta Lapiņa stāsta, ka bērnu pacientu skaits ambulatorajā pieņemšanā ir ļoti liels.
“Jebkāda veida LOR palīdzība bērniem ir ļoti aktuāla, jo Dienvidkurzemes novadā ir maz otorinolaringologu,”
norāda M. Lapiņa.
Turklāt jāpiebilst, ka rindas mēdz būt ļoti garas, lai tiktu pie vienkāršas konsultācijas.
Bieži vien vecāki pie speciālista vēršas dažādu simptomu dēļ, kas var liecināt par bērna dzirdes vai elpošanas traucējumiem.
“Runas attīstības traucējumi, situācijas, kad vecāks pamana, ka bērns ilgāku laiku pārprasa, griež skaļāk televizoru,” kā piemēru min M. Lapiņa.
“Ļoti svarīga ir arī miega elpošana –
ir vecāki, kas nāk ar sūdzību, ka bērns naktī hroniski elpo tikai caur muti, kaut gan tā tam nevajadzētu būt,” skaidro speciāliste.
Elpošana caur muti bērniem var radīt arī citas veselības problēmas, tāpēc šādus pacientus pie otorinolaringologa nereti nosūta arī citi speciālisti.
“Pie mums bieži nonāk logopēdiskie pacienti.
Arī zobārsti un higiēnisti nosūta bērnus, jo viņi pamana, ka bērns elpo caur muti – veidojas zobu aplikumi, sakodiena traucējumi. Reizēm redzams, ka veidojas sejas attīstības traucējumi, jo ir hroniska elpošana caur muti,” stāsta ārste.
Un arī redze, skatiens, sejas attīstības traucējumi var ietekmēt valodu, runu, to attīstību.
Šādās situācijās viens no risinājumiem var būt ķirurģiska ārstēšana. Tad veic palielinātu rīkles mandeļu jeb adenoīdu operāciju. Savukārt krācošiem bērniem dažkārt nepieciešams samazināt arī aukslēju mandeles.
Vienlaikus Liepājas slimnīcas LOR speciālisti ikdienā sastopas ar dažādām citām bērnu ausu, deguna un kakla veselības problēmām, un nereti savlaicīga ārstēšana palīdz novērst nopietnākas komplikācijas nākotnē.
“Mēs konsultējam komplikāciju gadījumos – ja auss tek vai terapija nav bijusi efektīva, vai, piemēram, ir ilgstošas dzirdes problēmas, kad mums ir jāiesaistās,” stāsta M. Lapiņa.
Viena no biežākajām problēmām bērniem ir ilgstošs vidusauss iekaisums – šķidruma uzkrāšanās ausīs pēc iesnām, kas var saglabāties vairākus mēnešus.
“Tas bērniem konkrētās vecuma grupās var būt ļoti bīstami –
piemēram, bērns ir tajā periodā, kad viņam attīstās runa, un, ja viņš nedzird sevi un apkārtējos, viņš nevar iemācīties runāt.
Tāpēc tas ir ļoti kritiski runas attīstības posmā,” uzsver ārste.
Tā kā mazie ne vienmēr spēj precīzi aprakstīt savas sajūtas, vecākiem jāpievērš uzmanība vairākām pazīmēm. Tādām kā nemiers naktī, jo sāpes bieži pastiprinās guļus stāvoklī spiediena izmaiņu dēļ.
Tāpat bez ievērības nedrīkst palikt arī auss aiztikšana, kad bērns bieži berzē, staipa vai spiež ausi. Parādīsies arī izmaiņas uzvedībā, piemēram, nepamatota raudāšana vai aizkaitināmība.
Savukārt īpaši satraucoši tas var būt zīdaiņiem, jo barošanas laikā viņi raudās – rīšanas kustības rada sāpīgu spiedienu ausī.
Bērniņš vispār var atteikties no ēdiena, jo apetītes zudums rodas vispārējā diskomforta dēļ.
Tāpat jāvēro reakcija uz skaņu – šķietama “neklausīšana” vai vājāka reakcija uz skaņām, norāda operējošais otolaringologs, Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne.
Vēl viena pacientu grupa, ar ko saskaras LOR Liepājas slimnīcā, ir skolas vecuma bērni, kuri sāk nedzirdēt skolotāju klasē. Šādos gadījumos nereti nepieciešama ķirurģiska palīdzība.
“Mēs liekam tā saucamās ventilācijas caurulītes jeb timpanostomas – tā ir ķirurģiska procedūra jeb šuntu ievietošana bungplēvītēs, lai bērns var uzreiz dzirdēt, lai iekaisums ir novērsts, un tad skatāmies tālāk. Vecākiem bērniem un pusaudžiem reizēm nepieciešamas arī cita veida operācijas – piemēram, deguna starpsienas korekcija vai mandeļu pilnīga izoperēšana,” skaidro M. Lapiņa.
Konsultēties pēc iespējas drīzāk
“Vai esat bērnam pārbaudījuši dzirdi?” liepājniecei Anitai pirms 13 gadiem pajautājusi ģimenes ārste, atbildot uz viņas bažām, ka bērnam līdz divu gadu vecumam tikpat kā nav attīstījusies valoda. Šis jautājums bijis liels pārsteigums.
“Bet pēc dzemdībām taču pārbaudīja,”
savu atbildi atceras māmiņa.
Uzzinājusi, ka dzirdes problēmas var attīstīties arī augot un dažādu iemeslu dēļ, kā arī iepazinusi daudz un dažādus speciālistus, kas var palīdzēt ausu saslimšanu gadījumos.
Sieviete atzīst, ka pirms gadiem par šādām lietām bijis zināms ļoti maz, ja vien pats ģimenē nesaskāries ar kādu problēmu.
Tad nu Anita uzzinājusi, ka var konsultēties par bērna problēmu Latvijas Bērnu dzirdes centrā. “Godīgi sakot, šo faktu, ka jāved uz tādu centru, uztvēru ar lielu paniku,” atzīst liepājniece.
Konsultējusies pie centrā praktizējoša otolaringologa, kas meitu izmeklējis, kā arī izmantots audiologopēda pakalpojums, arī neirologs apmeklēts.
“Bērniņu izmeklēja, konstatēja, ka bijis vairāku apstākļu kopums – neiroloģiskas un anatomiskas īpatnības, iepriekšēja ieilgusi slimība.
Bet vismaz sirds bija mierīga, ka nav nekas ļoti nopietns,”
atminas sieviete.
“Noteikti konsultēšanās bija vērtīga! Nezinot kaut ko līdz galam vai aizdomām nepievēršot vērību – ai, gan jau viss būs labi, no tā var ciest bērna dzīves kvalitāte,” uzsver māmiņa, piebilstot, ka ilgus gadus vadājusi atvasi pie logopēdiem uz nodarbībām.
Meitai valoda kārtīgi sāka attīstīties no divarpus līdz trīs gadu vecumam.
“Vienīgi, ko es novēroju, ka meita joprojām mēdz nesadzirdēt atsevišķas skaņas, ja tās nav ar izteikti pareizu burtu dikciju, līdz ar to vairāki vārdi viņai var izklausīties citādi,” saka Anita, piebilstot, ka sekas jūt joprojām.
“Tagad jau pie mums Liepājā ir tik daudz speciālistu bērniem,
tolaik, kad mana meita auga, jāatzīst, ka daudz kas bija attīstības sākumā.”
Līdz šim ievērojama daļa izmeklējumu mazākajiem pacientiem tika veikta Latvijas Bērnu dzirdes centrā, kur lielā pieprasījuma dēļ veidojās garas rindas, informē Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS).
Savukārt ārstēšana notiek Bērnu slimnīcā, un tas nereti nozīmēja, ka to varēja uzsākt tikai pēc ilgāka laika kopš brīža, kad vecāki vai ģimenes ārsts bija pamanījuši iespējamos dzirdes traucējumus, informē BKUS.
Tagad arī BKUS bērniem jau no trīs mēnešu vecuma nodrošina dažādus dzirdes izmeklējumus un ārstēšanu.
Arī šīs iestādes mediķi uzsver, ka ir būtiski nepieciešamos izmeklējumus veikt iespējami drīz – pat pie pirmajām vecāku bažām un aizdomām, ka bērnam varētu būt problēmas ar uztveri, sadzirdēšanu un atbildes reakciju uz dažādām skaņām.
Uzziņai
Audiologopēds konsultācijas laikā palīdzēs noteikt bērna runas attīstības līmeni, izrunas defektus un ieteiks labākos risinājumus bērna izrunas korekcijai.
Kad nepieciešams konsultēties ar otolaringologu audiologu?
- Bērnam netiek novērotas dzirdes reakcijas.
- Nav novērojama vecumam atbilstoša valodas attīstība.
- Ir saņemta negatīva atbilde dzirdes skrīninga pārbaudē (līdz 3 mēnešu vecumam).
- Nav veikta dzirdes skrīninga pārbaude pēc dzimšanas (līdz 3 mēnešu vecumam).
- Bērnam ir kavēta vispārējā attīstība.
- Bērniem, kuriem ir konstatēti ģenētiski sindromi, šķeltnes.
Avots: Latvijas bērnu Dzirdes centrs
