Kad Latvija pieklust
Sestdien Liepājā, tāpat kā citviet Latvijā, atcerējās 1941.gada 14.jūnijā izsūtīšanas upurus. Atceres pasākumus ievadīja piemiņas koncerts Liepājas baptistu Pāvila baznīcā. Liepājas Simfoniskā orķestra kamersastāva, kora “Laiks” (diriģente Ilze Balode), Latvijas Nacionālās operas solistu Naura Indzera un Evitas Zālītes un diriģenta Andreja Jansona izpildījumā skanēja Jāņa Mediņa “Pie baznīcas”, Volfganga Amadeja Mocarta “Exultate jubilate” un bijušā Pāvila draudzes ērģelnieka Viktora Baštika “Rekviēms”.
Pēdējais īpaši uzrunāja klausītājus. Vairāki klausītāji, kuriem bija nācies būt komunistiskā genocīda upuriem, sacīja “Rekviēmā” atpazinuši arī savu likteni, savu traģēdiju, bailes, pārdzīvojumus un smeldzes pilno tiekšanos pēc miera, kurp “Rekviēma” izskaņā veda dziedājums “Mūsu tēvs”.
Centrālkapos, pie piemiņas akmens svešumā aizvestajiem un nomocītajiem cilvēkiem, notika svētbrīdis. Goda sardzē ar piemiņas lāpām rokās stāvēja jaunieši no Liepājas jaunsargu vienībām. Klātesošos uzrunāja Pāvila draudzes mācītājs Mārtiņš Balodis, kurš norādīja, ka smagie pāridarījumi latviešu tautai un citām tautām ir sātana iniciēti, un aizlūdza par deportāciju upuriem. Upuru piemiņu godinādama, uzrunu sacīja arī Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, kura kopā ar priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu nolika ziedus. Saviļņojošs un reizē smags bija mirklis, kad savējos uzrunāja Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Jānis Zīders. Sāpe par izpostīto bērnību un jaunību, par nogalināto tēvu, badu un mokām lika viņa sirdij tā sažņaugties, ka uzstāšanās brīdī vārdi aizlūza. Pasākumu kopnoskaņu veidoja arī koris “Dziedonis”, aktieri Emīls Dreiblats un Sigita Jevgļevska. Pasākuma izskaņā pieminekļa pakājē sagula ziedi, bet pēc tam Sibīrijas ceļus izgājušie atmiņu kamolu tālāk ritināja Liepājas Muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos”.
Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”
Andris Jānis Zīders ar varu uz Sibīriju tika aizvests četru gadu vecumā. Viņa vienīgā vēlēšanās – lai cilvēki neaizmirst pāridarījumus latviešu tautai, lai citiem nenāktos ko līdzīgu piedzīvot.