Sajūtas, kādas pārņem cilvēku, kad ūdens šaltis to apskauj no apakšas un augšas, vakarrīt ap saullēkta laiku pārpārēm varēja izbaudīt zivju speciālists Ēvalds Urtāns un viņa palīgs zvejniecības lietās, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku celtniecības fakultātes students Kristaps Zvirbulis.

Spītējot prognozēm par pērkona negaisiem, kuriem bagāta atmosfēras fronte šajās dienās šķērso Latviju, abi bija devušies jūrā, kur zinātnieku uzdevumā veica pētniecisko zveju, lai pārliecinātos, kādas zivis un cik lielā daudzumā ir sastopamas Kurzemes piekrastē.

Vispirms laivā nonāca pāris strīpainu asaru, tiem sekoja vairāki ņipri zandartiņi, maza reņģīte un prāva rauda, bet drīz vien no dzelmes tika izcelta arī zaļa līdaka. “Atzinums ir tāds, ka jūra pilna ar ezera zivīm. Tas nav nekāds jaunatklājums: vasarā tās barības meklējumos mēdz doties tālākos pārgājienos, bet rudens pusē griežas atpakaļ. Ezerā turklāt ir ļoti daudz ruduļu, taču esmu novērojis, ka tie ārkārtīgi retos gadījumos mēdz apmeklēt jūru,” slēpjoties no uznākušā lietus šaltīm zem ūdens necaurlaidīgas virsjakas, stāstīja stūres vīrs.

Lai aina par zivju krājumiem jūrā būtu maksimāli pilnīgāka, pētnieciskajai zvejai tiekot izmantoti tīkli ar dažādu acu lielumu.

Baltijas jūras zivju pētnieku savāktā informācija nonāk zinātnieku rīcībā. To pēc tam vispusīgi analizē Koordinācijas centrā, kas atrodas Ālandu salās Zviedrijā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. jūlija numurā.
 #kvards-20110722-01#