Iedzīvotāja stāsta, ka lapas vispār šoruden vēl nav vāktas, cik nobiris, tik arī stāv: ”Tepat arī laukumiņš, kur spēlējas bērni, vismaz tik daudz jau nu vajadzētu sakopt. Vienu brīdi kāds vīrietis te strādāja par sētnieku, tad nāca viena, otrā, trešā… Retu reizi te kāds ienāk gružkasti sakārtot, bet tas arī viss.

Mūsu māju apsaimnieko “Namu serviss APSE”, esam viņiem teikuši, ka ir šādas problēmas, viņi atbrauca, apskatījās un saprata, ka kaut kas nav. Šī jau nav tīrīšana!”

R. Dobele zina teikt, ka šobrīd sētnieks, kuram būtu jāuzkopj viņu teritorija, saņem aptuveni 200 eiro. ”Kad mūsu mājā bija aptauja, runājām, cik tad sētniekam vajadzētu. Viens dzīvokļa īrnieks saka 300, cits 350 eiro. Labi, maksājam tos 250 vai 300 eiro, bet lai beidzot būtu tīrs. Arī es pati esmu divus gadus strādājusi par sētnieci, zinu, ko nozīmē šis darbs.

Arī teritorija mums ir liela, to es saprotu, bet sētai ir jābūt tīrai! Bērniem nav jāspēlējas lapās,” sievietes nostāja ir stingra.

Citu problēmu ar mājas apsaimniekošanu neesot.

Portālam sazinoties ar ”Namu servisu APSE”, namsaimnieks rīkojas nekavējoties – dodas uz norādīto adresi, apseko teritoriju un piedāvā risinājumu. ”Jā, redzot situāciju, konstatējām, ka sētniece vairākas dienas darbu nav veikusi. Apjautājām arī garāmejošos iedzīvotājus, kuri pauda ļoti lielu neapmierinātību ar sētnieces darbu. Pirmkārt, tur ir ļoti plaša teritorija, otrkārt, mājas iedzīvotāji iepriekš ir lēmuši par ļoti zemu atalgojumu.

Apsaimniekotājs no savas puses jau ir ieteicis īpašniekiem izvērtēt sētnieku atalgojumu, lai varētu piesaistīt darbinieku, kurš kvalitatīvāk veiktu savus pienākumus.

Toreiz par lielāku algu vienoties neizdevās,” skaidro “Namu serviss APSE” pārstāve Elīna Devjatova.

Šobrīd apsaimniekotājs lēmis rīkoties šādi – iedzīvotāju vidū veikt anketēšanu par sētnieka atalgojuma palielināšanu un ar līdzšinējo sētnieku līgumu lauzt, jo pienākumi netiek pildīti. ”Jā, sētnieka atalgojums šobrīd ir 200 eiro, un, ņemot vērā piegulošās teritorijas apjomu, ar šādu darba algu ir ļoti grūti sameklēt kvalitatīvu darbinieku. Turklāt sētnieks ir pašnodarbinātā persona, kas no saviem ienākumiem maksā arī nodokļus.

Pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu, pārvaldnieks nav tiesīgs noteikt sētnieka atalgojumu, to lemj paši īpašnieki. Cerēsim, ka mājas iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies, situāciju objektīvi izvērtēs un izlems atalgojumu paaugstināt, līdz ar to varēsim aicināt darbā sētnieku, kas savu darbu veiks atbildīgi,” paskaidro E. Devjatova.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.