Ilze Ozoliņa, Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Jāmeklē vidējais aritmētiskais
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ tviterī rakstīja: ”Kara noziegumu attaisnošana un propaganda TV, internetā un presē nav vārda brīvība, tas ir infokarš, pret to jāvēršas ar visu likuma bardzību, demokrātiskā un tiesiskā valstī samērīgumu nodrošina tiesas. Tomēr propaganda ir arī jāanalizē, jo viens otrs nodoms tur parādās gan.”
Krieviski rakstošais neatkarīgais interneta medijs ”Meduza” ik dienu publicē gan Ukrainas Ģenerālštāba paziņojumus, gan Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, taču ar piebildi: ”Kaujas apstākļos pārbaudīt informāciju, ko izplata konfliktā iesaistītās puses, nav iespējams.” Līdz ar to lasītāji tiek brīdināti, ka ne vienas, ne arī otras puses vēstīto nevar uztvert kā pierādītu faktu.
”Internetā bija interesanta bilde – divi cilvēki stāv pie cipariem 69, kas uzzīmēti uz asfalta. Viens no sava redzējuma saka: ”Tas ir 69!” Otrs no sava skatpunkta teic: ”Nē, tas ir 96!” Un abiem ir taisnība,” pauž liepājnieks Nikolajs, pēc tautības baltkrievs, kurš, atbildot uz jautājumu, kam šodien var uzticēties, norāda, ka jāmeklē ”vidējais aritmētiskais” no visiem pieejamiem avotiem un tur arī būs taisnība.
Pats viņš informāciju par notiekošo Ukrainā gūst, lielākoties izmantojot starptautiskos avotus, to skaitā portālu ”BBC News” un ”Deutsche Welle” krievvalodīgo versiju.
”Cenšos nelasīt vietējos avotus krievu valodā, jo komentāri, kuri bija pieejami pirmajās dienās, veidoja negatīvu priekšstatu par pašu avotu – daudz naida, negatīvo emociju un agresijas.
Tāpēc pozitīvi vērtēju, ka daudzi ziņu portāli atteikušies no komentēšanas iespējas, bet, tomēr iespaidots ar visām šīm negācijām, vairs nečekoju ne “Delfi”, ne “Tvnet” krievu versijas. No latviešu valodā publicējamiem avotiem pievēršos tikai “Re:baltica” feiku pārbaudes sadaļai, jo augsti vērtēju, cik kvalitatīvi viņi pilda savu darbu. Protams, sekoju arī daudziem Telegram kanāliem: “Nexta”, ”Zerkalo”, kas ir baltkrievu opozīcijas kanāli, arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, Krievijas varas opozicionāra, žurnālista Aleksandra Ņevzorova un dažiem ukraiņu kanāliem,” viņš stāsta, turpinot: ”Ņemot vērā, ka daudzi draugi tomēr atbalsta Krievijas Federācijas uzbrukumu neatkarīgajai un demokrātiskajai Ukrainai un sociālajos tīklos dalās ar informāciju no citiem avotiem, kuru pozīcija ir pretēja manējai, tad brīžiem noskatos, izvērtēju arī šo saturu. Pārsvarā tie ir propagandistu skaļi stāsti un devīzes par to, ka “Krievija var un Krievijai izdosies”, kā arī mēģinājumi attaisnot šo karu.”
”Paši uzprasāties…”
Pasākuma vadītājs Mārcis Grīnbarts spriež, ka Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio pārraidītā informācija saistībā ar karu Ukrainā šķiet ”pārāk sekla un pielaizīta”.
Viņš informāciju galvenokārt smeļas feisbukā, kur seko dažādu cilvēku, to skaitā ASV dzīvojošā politologa un publicista Leona Vainstaina, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieka Oleksija Arestoviča, Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska, Krievijas neatkarīgās žurnālistes Jūlijas Latiņinas u.c. publikācijām, kā arī vietnēm ”Kavkaz realii”, “Krim realii”.
Tikmēr video straumēšanas platformā ”YouTube” viņš skatās Ukrainas žurnālista Dmitrija Gordona, Nevzorov TV, vēsturnieka Marka Soloņina un citus kanālus. Ar, viņaprāt, vērtīgu informāciju padalās arī ar citiem, jo tas varot palīdzēt slāpēt melno propagandu.
Jautāts, vai meklē informāciju arī no Krievijas puses, viņš saka: ja feisbukā kas tāds parādās, tad noskatoties gan. ”Interesē gan retorika, gan saukļi, gan arī kopējais noskaņojums, bet melus un stulbumu labi izšķiru. Notikumiem saistībā ar Krievijas un Ukrainas attiecību saspīlējumu un politikas ekspertu viedokļiem sāku sekot jau aptuveni divus mēnešus pirms kara.
Interesē kopsakarības un ģeopolitika uz lielā šaha galda, tikai tad, domāju, ka vairāk izprotu kopējo ainu,” teic liepājnieks.
Rožu laukumā nedēļas iesākumā pēcpusdienā uz soliņa piesēdis krievvalodīgo senioru pāris. Kad viņiem jautājam, kur viņi iegūst informāciju par Ukrainā notiekošo, sieviete atbild: ”Nekur! Kur tad var? Pa televizoru vispār neko nerāda, visi Krievijas kanāli atslēgti.” ”Pareizi izdarīja, ka atslēdza. Nav ko sev galvu piesārņot un arī valstij, kā viņi [politiķi] saka, nevajag radīt draudus. Vēl jautājumi ir?” pikti nosaka kungs.
Taču kādiem avotiem, lai šodien uzticas? turpina taujāt laikraksts. ”Nav informācijas!” atcērt vīrietis. ”Bet ko nozīmē uzticēties? Es, piemēram, priecājos, ka pie mums ir labi, viss mierīgi. Vairs mani nekas neuztrauc. Bet kas tur notiek… nu velns ar viņiem,” savukārt spriež sieviete.
Kad laikraksts pārim jautā, vai nebaidās, ka līdzīgā situācijā var nonākt arī mūsu valsts, sieviete atbild noraidoši, proti, pie mums tā nekad nebūšot, bet Ukrainā esot pavisam cita situācija. Savukārt kungs atkal kļūst ērcīgs: ”Kāpēc uzdodat šādus jautājumus? Jūs, žurnālisti, paši uzprasāties uz to, paši uzkurināt… Kāpēc tā darāt?”
”Es šeit dzīvoju 60 gadus, man ir draugi latvieši, mēs komunicējam, un nekādu problēmu nav bijis. Tāpēc zinu, ka šeit nekad tā [kā Ukrainā] nebūs,” turpina kundze.
Jautāta, kāds ir viņas vārds, viņa pasaka Anna, lai gan vīrietis ar žestiem rāda, lai to neatklāj. Pats viņš savu vārdu nosaukt atteicās.
Maija, kā pati saka, ”bez piecām minūtēm pensionāre”, skatās Latvijas Televīziju un TV24. Viņa ar interesi ieklausās tajā, ko televīzijā par karu Ukrainā stāsta Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs. ”Viņš ļoti labi paskaidro, kartē parāda, kur kas notiek. Viņam ir liela zināšanu bagāža,” spriež liepājniece, pastāstot arī, ka viņas kaimiņiene gan ir ”pilnīga putiniste”, tāpēc mīļā miera labad abas ”par to tēmu” nerunājot.
66 vecais grobiņnieks Vilnis aktuālās ziņas par Ukrainu lasa internetā vai skatās jūtūbā. Viņš gan saka, ka nedaudz pietrūkstot informācijas arī no pašas Krievijas. ”Tā tagad aizgriezta prom, ka pat ar uguni grūti sameklēt. Gribētos zināt to ”otro pusi”, lai gan Krievijas informācijai, protams, daudz ticēt nevar. Taču, to atšķaidot, varbūt kaut ko var izlobīt.”
Vīrietis saka, ka pats arī audzis laikā, kad bija vienīgā un pareizā taisnība, taču tagad otrā puse esot jau pārlieku nozombēta. ”Es pat kaut kur dzirdēju tādu lietu, ka viņi [Krievijā] jau sāk draudzēties ar Ziemeļkoreju. Tas tagad esot viņu labākais draugs un ideāls, ar ko veidot kopējas attiecības. Nu, piedod man, ja jau tik tālu var aizrunāties, tad es nezinu…”
Neuzticas ne vienam, ne otram
Laikraksts uzrunāja arī vairākus cilvēkus Karostā. Evita televīziju neskatoties, tikai filmas. ”Lietoju telefonā Facebook, vairāk nekur īpaši internetā neeju. Reizi pa reizei ieskatos liepajniekiem.lv, kriminālziņas. Mums ir savējie, kas ir pret globālistiem, tie arī savu informāciju met iekšā feisbukā. Sigurds Graudiņš, Valentīns Jeremejevs. Mēs visi esam pret karu kā tādu,” uzsver sieviete.
Šo cilvēku rakstīto par kovida neesamību, vakcīnu kaitīgumu un starptautiskām sazvērestībām jau daudzreiz atspēkojuši faktu pārbaudītāji. Pašlaik dezinformācijas izplatītāji savos Facebook kontos tupina vēstījumu par neizdevušos Latvijas valsti, kā arī vēršas pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apšauba palīdzību kara bēgļiem.
Kāpēc Evita uzticas tieši minēto personu paustajam? ”Tāpēc, ka pati esmu daudz interesējusies par globālistiem. Skaties un liec kopā 2+2. Grozies, kā gribi, iznāk četri,” viņa paskaidro.
Par globālistiem viņa saucot organizāciju, kuras domu gājiens esot ļoti pozitīvs – ieviest visā pasaulē visu vienādu, lai visi būtu līdzvērtīgi. Tikai ceļi, kā grib ieviest, neesot labi, piemēram, cilvēku populācijas samazināšana ar vīrusiem un karu. Tātad karu Ukrainā izraisīja šī organizācija?
”Jā. Krievija jau tur vispār ”ņepričom”, tur ir Putins, kurš arī ir globālistos. Galvenais būtu viņu novākt no politiskās skatuves, tad būtu miers,” viņa norāda.
Tatjana Karostas krāmu tirdziņā izvieto preci un stāsta, ka neesot daudz laika lasīt. ”Mūsējo televīziju skatāmies – Rīgas pirmo un septīto kanālu. Informāciju par Ukrainu tā arī uzzinu, citur jau tagad nevar dabūt. Agrāk skatījāmies Krievijas kanālus, kāpēc ne? Ko tur piedāvāja, to skatījāmies,” teic sieviete.
Uz jautājumu, vai atšķiras Krievijas un Latvijas TV kanālos stāstītais, viņa atbild izvairīgi: ”Nevaru pateikt, nezinu. Cilvēks, kam smadzenes ir, var atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.” Par Liepājā notiekošo Tatjana uzzinot no pastkastītē iemestā pašvaldības izdevuma ”Katram Liepājniekam”, bet ”tur nav ko lasīt, ļoti maz informācijas”.
Tatjanas kolēģis Alekss no tirdziņa ejas pretējās puses sauc, ka Krievijas TV kanālos skatījies muzikālos šovus, daiļslidošanu un citas izklaides programmas, jo pēc darba šeit, mājās un vasarnīcā, vakaros gribot atpūsties. Ar politiku vīrietim neesot pa ceļam, bet abās karojošajās pusēs cilvēku žēl.
”Ieslēdz Yotube, tur ziņas krievu valodā ir, cik grib, – Liepājas, Rīgas programmas. Ticēt vai neticēt – tas ir baigi grūti. Kamēr tu nebiji tur, nezināsi, kur ir taisnība. Ja redzētu savām acīm, tad varētu vienam vai otram pateikt: ”Ej, tu…!” Neuzticos ne vienam, ne otram. Krievija ziņo, ka tikai pieci simti nošauti. Eiropas ziņu kanāli vēsta, ka jau 15 tūkstoši krituši. Vairāk jau ir par pieciem simtiem, kāpēc viņi nesaka taisnību? Un vai tur vispār ir 15 tūkstoši karavīru,” šaubās Alekss.
Lūdzas un baidās
Arī pie Jūras katedrāles sastaptā Larisa uzreiz uzsver, ka stāvot ārpus politikas. ”Lūdzos par mieru, lai nebūtu kara, pandēmijas un cilvēku sašķeltības. Mums, vienkāršiem cilvēkiem, ir jālūdzas, nevis jāspriedelē par politiku,” viņa saka.
Dievnamā mācītājs par karu Ukrainā nerunājot, jo ticīgo pienākums esot mesties ceļos un lūgties, nevis līst tur, kur nevajag. Tikai retumis viņa skatījusies televīziju, lai atpūstos, – Krievijas programmu ”Usadba” par dārzu un puķēm.
Larisa vispirms teic, ka nevienu pusi nevainojot, bet pēc brīža norāda, ka Krievija nekad nevienam neesot uzbrukusi, tikai sevi un citus aizstāvējusi. ”Karš Ukrainā notiek kopš 2014. gada, tur notiek savas tautas iznīcināšana, saprotiet? To es redzēju Izraēlas TV kanālā, kā ukraiņu puse apšauda mierīgos iedzīvotājus un grauj slimnīcas, skolas,” atklāj seniore.
Kāpēc pārliecināta, ka tā tiešām bija? ”Tā ir patiesība, man radinieki dzīvo Harkivā, Mariuopolē,” atbild Larisa. Vaicāta, kā pašlaik viņiem klājas, sieviete atbild, ka brālis sarakstoties, viņa pati neko nezinot. Sarunas beigās sirmgalve satraucas, ka šādai runāšanai ar presi varētu būt nelāgas sekas, jo tādas lietas neesot atļautas. Apsolām, ka neminēsim viņas īsto vārdu.
Tosmares iekšpagalmā saulītē uz soliņa sēž divi vecāki vīri – Mihails un Vitālijs. Interneta viņiem neesot, radio neklausoties. Televīzijā skatoties tikai par dzīvniekiem, jo ”nekā cita nav”, un klausoties dziesmas.
”Kādas ziņas? Slēdz, ko gribi, visur tikai par to, ka Putins visus sit. Bet tā taču nav! Protams, tā nav,” Mihails paceļ balsi. No kurienes tāda pārliecība?
”Tāpēc, ka man tur radinieki dzīvo, Sumos. Un kāda tev daļa, ko viņi man stāsta? Ja reiz ar mani runā, tātad nav miruši,” sirmgalvis kļūst pikts.
Viņaprāt, Putins iznīcināšot tos, kurus vajag, un Kijivu paņemšot. ”Neviens neko nepaņems, tās ir blēņas. Es neticu,” iebilst Vitālijs. Kāpēc Krievijas vadītājam vajadzīga Kijiva? ”Tāpēc, ka Krievija ir ielenkta, glābiņa nav,” saka Mihails. ”Kā – kas ielenca? Baidens un citi, Eiropas Savienība. Viņi taču grib pievākt Krieviju, bet tā nenotiks. Tā domāju tāpēc, ka tā ir! Ukrainā banderieši savairojušies, viņš tos arī izšauj.”
Kad norādām, ka Stepans Bandera taču pirms gandrīz simt gadiem darbojās un viņa tur nav, Mihails turpina iebilst: ”Kā nav? Tagad tikai saviesušies. Un viņus izkauj.”
Kremļa informācijas slēgšana ir žests
Nika Aleksejeva, digitālās dezinformācijas pētniece
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) noteic tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.
Kāda informācijas resursa slēgšana, bloķēšana ir diezgan brutāla, bet ātra metode, kā mazināt informācijas plūsmu no konkrētiem avotiem. Šī metode palīdz noslēgt pieeju interneta lietotāju vairākumam, bet ne tiem motivētākajiem lietotājiem, kas atrod apkārtceļus, piemēram, izmantojot VPN.
Runājot par Kremļa informācijas slēgšanu Latvijā, es to redzu vairāk kā žestu – mēs kaut ko operatīvi darām – no NEPLP puses. Tās lapas, kas tika slēgtas, lai gan pieejamas, vairumā gadījumu nebija populāras Latvijā.
Cik bieži Latvijas iedzīvotāji devās uz Kremlin.ru, lai uzzinātu, kas jauns Putina dienaskārtībā? Šis avots bija vairāk svarīgs informatīvās vides pētniekiem, žurnālistiem, ārpolitikas veidotājiem.
Kremļa propagandas vēstījumi bieži palīdz saprast, kuras tēmas režīmam ir svarīgas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Tas savukārt palīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus.
Pētot Kremļa informācijas ietekmes kampaņas pēdējos sešus gadus, secinu, ka liela daļa no Kremļa kontrolēto mediju satura krievu valodā ir vērsta uz iekšējo Krievijas auditoriju. Ārējai auditorijai bija radīts ”Sputnik”, ”Baltnews” un ”RT”. NEPLP ir nobloķējis, piemēram, TASS.ru, bet ne TASS.com, kas drīzāk ir vērsts uz ārējo auditoriju.
Kopumā tagad NEPLP ir pilnvaras bloķēt interneta vietnes, bet lēmumu procedūra, kā tiks izlemts, kuras vietnes bloķēt un kuras nē, man nav pagaidām skaidra.
Es saprotu, ka esam kara apstākļos, bet ilgtermiņā, ja vērsta iekšpolitiski, šāda prakse nebūtu pieņemama. Jābūt skaidrām pazīmēm, kuras pārkāpjot NEPLP būtu pilnvaras bloķēt kādu lapu.
UZZIŅAI
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15. martā pieņēma lēmumu ierobežot 71 Latvijā pieejamu, galvenokārt Krievijas tīmekļa vietni, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
- Konstatēts, ka minētajās tīmekļa vietnēs izplatītā informācija satur pazīmes, kas liecina par sistemātisku Krievijas agresīvās propagandas izplatīšanu, tajā skaitā kara propagandu, nacionālā naida kurināšanu, kā arī atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. Tāpat tajās tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības.
- NEPLP Latvijas teritorijā aizliegusi izplatīt arī lielu daļu Krievijas televīzijas programmu, kas tieši vai netieši pieder Krievijā reģistrētajai akciju sabiedrībai ”Gazprombank” un attiecībā uz kuru ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs šogad februārī noteicis sankcijas. Pēdējo divu gadu laikā no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgtas 68 programmas.
- Saeima pieņēmusi grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, nosakot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu izmantošanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem. Noteikts, ka par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
Avots: NEPLP un citi avoti