Otrdiena, 31. janvāra Tekla, Violeta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas centrā kaijas uzbrūk cilvēkiem

Vēlme Rožu laukuma apkaimē nobaudīt maltīti vai kādu našķi var beigties bēdīgi – ne viens vien tur piedzīvojis sudrabkaiju uzbrukumu, stāsta liepājnieki.

Liepājas centrā kaijas uzbrūk cilvēkiem
Līdzās Rožu laukumam kaijas bieži redzamas laternu galos. Tur arī putni, visticamāk, nolūko savus potenciālos upurus. (Foto: Egons Zīverts)
08.12.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Putnu pētnieks spriež, ka kaijas šo vietu nolūkojušas, jo tur tām iepriekš bijis brīvi pieejams ēdiens. Taču tagad acīmredzot barības Rožu laukuma apkārtnē kļuvis mazāk, tāpēc putni to sagādā paši, izraujot maltīti cilvēkiem no rokām.

Rudenī iepretim autostāvvietai, starp viesnīcu “Līva” un Liepājas Latviešu biedrības namu, no sudrabkaijas uzbrukuma cietis divus gadus vecs bērns.

“Vakarpusē gājām gar autostāvvietu, kad pēkšņi dēls sāka raudāt – viņam no mugurpuses bija pielidojusi kaija un mēģināja no rokas izraut kanēļbulciņu, ieknābjot bērnam pirkstā.

Pirksts bija pušu un asiņoja, bērns arī ļoti nobijās, ilgi nevarēju viņu nomierināt.

Bulciņu putnam neizdevās pagrābt, tā radās pie zemes. Biju tik dusmīga, ka neļāvu kaijai to apēst – paķēru saldo maizīti un izmetu gružkastē,” pastāsta Ligita.

Kāda liepājniece pagājušonedēļ līdzīgu uzbrukumu piedzīvoja pie pilsētas lielās egles – pēkšņi sajuta stipru sitienu pa muguru, tad no viņas rokām zibenīgi tika izrauts hotdogs.

Cita liepājniece novērojusi, ka pie Liepājas Universitātes gājēju pārejas kaijas ne reizi vien uzbrukušas cilvēkiem, kuri ievēlējušies maltīti nobaudīt pilsētas centrā.

Kāds vīrietis dabūjis pamatīgu belzienu mugurā, un sviestmaize aizlidojusi tālēs zilajās. Tieši tāpat atgadījies māmiņai ar bērnu ratiņiem. Par laimi, bērns gan ratos gulējis, un tam pāri bijis nolaists jumtiņš, kas viņu pasargāja. Mamma gan palika bez uzkodas, ar ko tobrīd našķējās.

“Negribas pat iedomāties, kas būtu, ja tas trakais putns izrautu pīrādziņu no divgadnieka mazās rociņas,” bažīgi stāstīja mamma.

Reiz, kad pārītis jauniešu tieši tajā pašā vietā sēdējuši uz apmales un mielojušies ar smalkmaizītēm, kaiju pāris lidinājies virs viņu galvām un kārīgi uzraudzījis viņu ēdmaņu. Jaunieši gan veiksmīgi atgaiņājušies, vienkārši pasmējušies par uzmācīgajiem pilsētas medniekiem un devušies prom.

Ornitologs Agnis Bušs min divus iemeslus, kāpēc kaijas aizvien vairāk sastopamas pilsētās, – barības pieejamība (nenoslēgti atkritumu konteineri un cilvēki, kuri speciāli baro putnus) un drošas ligzdošanas vietas uz māju jumtiem.

“Lai arī nav tik gudras kā vārnas, kaijas tomēr ir gana apķērīgi putni, kas ļoti labprāt mācās un vēro, kurā vietā ko var darīt. Proti, ja putns bija ievērojis, ka kādā vietā var dabūt barību, īpaši, ja to deva cilvēki, bet pēkšņi barības pieejamība kļūst mazāka,

putns saprot, ka ēdamo jeb savu pienākošos daļu jānāk prasīt agresīvāk,” teic A. Bušs.

Līdzīgi esot arī ar baltajiem stārķiem, proti, ja tos kāds, labu gribot, barojis, tad pēcāk, kad cienāšana tiek pārtraukta, arī šie putni kļūst agresīvi.

Ornitologs arī norāda, ka sudrabkaija ir diezgan liels, kā arī spēcīgs putns un cilvēks no tā uzbrukuma var gūt arī ievainojumu.

Jautāts, kā to risināt, viņš saka, ka vienkāršas atbildes šeit nav. Šī problēma ir kompleksi un ilgstoši risināma ar sabiedrības izglītošanu.

“Taču tas ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā, ka cilvēku attieksme ir dažāda – vieni ir par putnu barošanu, citi ir pret. Zinu, ka citās valstīs izvieto brīdinājumu zīmes, ka ir šādi putni, īpaši kaijas, kas uzbrūk. Arī tirgotāji pie savām tirdzniecības vietām izvieto paziņojumus, aicinot cilvēkus būs piesardzīgiem. Pats esmu šādu brīdinājumu redzējis Helsinkos, kad ar bērniem pirku saldējumu. Pārdevēja norādīja uz zīmi, brīdinot – lūdzu, esiet uzmanīgi, kaijas, lidojot garām, var saldējumu izraut no rokām,” pastāsta ornitologs.

Viņš arī atzīmē, ka bez iemesla jeb “prieka pēc” putni tomēr neuzbrūk – agresīvi tie var rīkoties, pamanot barību vai arī ja ir potenciāls apdraudējums putnu mazuļiem ligzdošanas laikā.

“Vēl viena lieta, ko var ņemt vērā, ir, ka putni neuzbrūk, ja ir acu kontakts, proti, ja skatāties virsū agresīvai kaijai, tad viņa neko īsti izdarīt nevar. Putns saprot, ka cilvēks var reaģēt, tāpēc visdrīzāk uzbrukums nāks no aizmugures.”

Komunālā pārvalde liepājniekus regulāri aicina nebarot putnus un dzīvniekus, jo pilsētvidē tas rada sanitārijas problēmas un citus riskus, uzsver Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, atgādinot, ka brīdinājuma zīmes ar aicinājumu nebarot putnus, izvietotas arī pie vairākām pilsētas ūdenstilpēm.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz