“Lietuvietim ir tāds raksturs – ko viņš grib, to arī izdara,” sestdien, ejot staļinisma represiju upuru piemiņas gājienā kopā ar citiem Liepājas represēto kluba biedriem un ar apmēram 130 ciemiņiem no tuvās Lietuvas, teic Valija Krūmiņa.

Viņa pati daudzus gadus dzīvojusi Lietuvā, brāļu tautu iepazinusi labi un cer, ka šāds gājiens var pievērst plašākas sabiedrības uzmanību un kādam arī likt no jauna atmosties, jo Ceturtā atmoda ātri pārgāja.

Visticamāk, ja nebūtu šāda pamudinājuma no tuvajiem Lietuvas draugiem, gājiena no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupāciju režīmos” ēkas K. Ukstiņa ielā 7/9 pagalma uz Centrālkapiem arī nemaz nebūtu. Sparīgajā gājienā un pēc tam svinīgajā piemiņas brīdī kapsētā liepājnieku bija ne vairāk par pusi no dalībniekiem. Notiekošajam skatītāju daudz nebija – lielākoties nejauši garāmgājēji, kuru uzmanību pievērsa gājiens.

“Mēs cenšamies jauniešus ieinteresēt, rādot viņiem vēsturi dabā – vedam uz nacionālo partizānu bunkuriem, kaujas vietām. Tad vēsture labāk paliek atmiņā, viņi var iztēloties, kā tas ir bijis, un tas arī palīdz, vēsturi mācoties skolā,” saka Sabīne Vintjukiene no Lietuvas Priekules pilsētas muzeja, kas ir veltīts nacionālo partizānu cīņām un padomju represiju upuru piemiņai. 

“Lietuvā bija 25 tūkstoši nacionālo partizānu, 20 tūkstoši gāja bojā cīņās, pārējie nokļuva cietumos,” stāsta Klaipēdas
rajona politiski represēto biedrības priekšsēdētājs
Česlavs Tarvids.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.jūnija numurā.

#kvards-20110613-01#