“Es jums pastāstīšu īstu sensāciju,” savu sakāmo iesāka kāda sirmgalve no Velnciema. Kaimiņš jau pusotru gadu miris, taču uz viņa vārda joprojām pienāk rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem maksājumiem. “Kā tas var būt?” sieviete nesaprot. Turklāt ir vēl kāda problēma – par šo dzīvokli iekrājies pamatīgs parāds, lai gan tukšs tas nestāv.

Vīrietis dzīvojis viens un neviens īsti nebija redzējis, ka pie viņa ciemotos kāds radinieks. Pēc tam, kad kaimiņš nomiris, dzīvoklī ievākusies kāda jauna sieviete. Vai viņa ir studente, vai arī kaut kur strādā, kaimiņiene nezina. Citreiz gan dzirdot, ka dzīvoklī skan skaļa mūzika, reizēm līdz pat vēlai naktij. Tad arī staigājot jaunieši, bet kaimiņiem pret to īpašu iebildumu neesot. 

Taču, kad ieraudzījusi rēķinu par dzīvokli, tad gan sirmā kundze sašutusi: “Ballēties ir viena lieta, bet nemaksāt rēķinus un dzīvot uz citu kaimiņu kabatas – tas vairs nemaz nav smuki.” Parāds par apsaimniekošanu, komunālajiem un citiem maksājumiem pārsniedz jau tūkstoti latu.

Sirmās kaimiņienes pieminētā situācija nav retums arī citos daudzdzīvokļu namos. Tāpēc jautājumu, kā šādās situācijās rīkoties, redakcija uzdeva namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” juristei Inesei Janenai.

Sākot skaidrot ar dzīvokļa mantošanu saistītās nianses, jau pašā sarunas sākumā juriste sacīja: “Līdz brīdim, kamēr rēķinus par dzīvokli kāds maksā, apsaimniekotājs nekādu izmeklēšanu neveic. Turklāt, ja nenotiek dzīvokļa īpašnieku maiņa, apsaimniekotājs arī nevar zināt, ka iepriekšējais īpašnieks ir miris, ja par to neviens nav paziņojis. Un pat tad, ja ir paziņojis, pirms dzīvokli nav mantojusi cita persona, rēķinus izraksta uz mantojuma atstājēja vārda.” Taču viņa tūlīt piebilst, ka likumdevējs nav noteicis termiņu, kādā ieinteresētām personām jāiesniedz lūgums izsludināt mantojumu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. janvāra numurā.
#kvards-20130103-11#