Kuri tad ir visdāsnāk atalgotie pašvaldības uzņēmumu vadītāji? To skaidrojām, ielūkojoties viņu 2022.gada amatpersonu deklarācijās.

Peļņa nav primāra

Formula “jo pelnošāks uzņēmums, jo lielāka alga” pašvaldības uzņēmumos īsti nedarbojas, secināms pēc amatpersonu deklarāciju izpētes.

Piemēram, SIA “Liepājas Olimpiskais centrs” (LOC) 2022. gadā strādājusi ar 345,3 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet tās valdes priekšsēdētājs (kopš šī gada jūnija valdes loceklis)

Gatis Griezītis pērn bijis viens no visdāsnāk atalgotajiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem.

2022. gadā LOC valdes priekšsēdētāja amatā viņš nopelnījis tikpat, cik 2021. gadā – 60 200 eiro (šī un turpmāk norādītās summas ir pirms nodokļu nomaksas, I.O).

SIA “Liepājas ūdens” zaudējumi pagājušajā gadā sasnieguši 106 134 eiro, bet tās valdes priekšsēdētājs Andis Dejus gadā nopelnījis 52 672 eiro, kas gan ir par nepilniem diviem tūkstošiem eiro mazāk nekā 2021. gadā.

SIA “Liepājas tramvajs” zaudējumi pērn bijuši 153 848 eiro lieli, bet valdes loceklis Aigars Puks algā saņēmis 45 839 eiro – par dažiem simtiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Turpretim SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams” 2022. gadā strādājusi ar 47 112 eiro peļņu, bet tās valdes locekles

Vitas Hartmanes atalgojums starp kolēģiem, pašvaldības uzņēmumu bosiem, bijis viens no zemākajiem –

27 300 eiro (2021. gadā – 25 980 eiro).

Arī SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” aizvadīto gadu noslēgusi ar135 287 eiro peļņu, tāsvaldes loceklis Artis Rimma atalgojumā saņēmis 33 307 eiro – tikpat, cik 2021. gadā.

“Lai arī publiskas personas līdzdalība pašvaldības kontrolētā kapitālsabiedrībā primāri nav ar mērķi gūt peļņu, tomēr kapitālsabiedrībām ir jāsabalansē savi ieņēmumi ar izdevumiem un visbiežāk jāspēj strādāt bez zaudējumiem vai ar nelielu peļņu, tādējādi nodrošinot savu finanšu stabilitāti,” norādīts publiskajā pārskatā par Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībām un tai piederošām kapitāla daļām 2021. gadā.

Atlīdzību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem nosaka, ievērojot ”Pārvaldības likumu” un Ministru kabineta noteikumus par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru.

Lai noteiktu valdes locekļu un padomes locekļu atalgojumu, kapitālsabiedrības iedala trīs grupās: mazās, vidējās un lielās (dalījumu raksturo vairāki kritēriji – bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits).

Padomes priekšsēdētāja, padomes priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēneša atlīdzības apmēru (mēneša atlīdzībā neietilpst prēmijas, pilnvarojuma līgumā pielīgtā apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts) nosaka, ņemot vērā kapitālsabiedrības vidēja termiņa vai ilgtermiņa stratēģijā definētos mērķus un sasniedzamos rezultātus, atsevišķos gadījumos – nozari, kurā kapitālsabiedrība darbojas. Noteikumos uzskaitīti arī citi kritēriji, no kuriem atkarīgs algas apmērs.

Liepājas domes kapitālsabiedrību darbības rezultāti un to vadītāju algas 2022.gadā (pirms nodokļu nomaksas)

1. SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” (LRS)

> Apgrozījums – 38 711 045 eiro.

> Peļņa – 441 067 eiro.

> Darbinieku skaits – 973.

> Liepājas domei pieder 99,73% kapitāldaļu, Rīgas Stradiņa universitātei – 0,27%.

> LRA valdes priekšsēdētāja Līga Priedena amatā stājās šī gada janvārī. Taču viņas priekšgājējs Edvīns Striks pērn LRS algā saņēmis 154602 eiro.

Atbilstoši LRS padomes lēmumiem, slimnīcas valdes priekšsēdētāja ikmēneša atlīdzība noteikta 6600 eiro.

Slimnīcas valdē darbojas arī Liene Busele un Andris Vistiņš. Valdes locekļiem noteikta attiecīgi 6904 eiro un 5970 eiro atlīdzība mēnesī.

L. Busele LRS pērn nopelnījusi 98 542 eiro, A. Vistiņš – 86 787 eiro.

2. SIA “Liepājas Olimpiskais centrs”

> Apgrozījums – 2 734 332 eiro.

> Zaudējumi – 345 395 eiro.

> Darbinieku skaits – 44.

> 83% kapitāldaļu pieder Liepājas pašvaldība, 17% – Latvijas Olimpiskajai komitejai.

> Valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis (no 15.06.2023. valdes loceklis) algā nopelnījis 60200 eiro.

3. SIA “Liepājas ūdens”

> Apgrozījums – 5 302 004 eiro.

> Zaudējumi – 108 134 eiro.

> Darbinieku skaits – 141.

> 100% kapitāldaļu īpašniece ir Liepājas dome.

> Valdes priekšsēdētāja Anda Dejus atalgojums pērn – 52572 eiro.

4. SIA “Liepājas RAS”

> Apgrozījums – 3 449 878 eiro.

> Peļņa – 241 207 eiro.

> Darbinieku skaits – 42.

> 65,85% kapitāldaļu pieder Liepājas domei, 30,8% – SIA “RAS 30”, 3,3% – Dienvidkurzemes novada pašvaldībai.

Valdes locekļa Normunds Niedola atalgojums pērn – 50 505 eiro.

5. SIA “Liepājas tramvajs”

> Apgrozījums – 2 621 756 eiro.

> Zaudējumi – 153 848 eiro.

> Darbinieku skaits – 84.

> 100% kapitāldaļu pieder Liepājas domei.

> Valdes locekļa Aigara Puka atalgojums – 45 839 eiro.

6. SIA “Liepājas teātris”

> Apgrozījums – 653 927 eiro.

> Zaudējumi – 71 687 eiro.

> Darbinieku skaits – 109.

> 100% pašvaldībai piederošs uzņēmums.

> Valdes priekšsēdētāja Herberta Laukšteina atalgojums pērn – 39 985 eiro.

7. LOC meitassabiedrība “OC Liepāja”

> Apgrozījums –407 978 eiro.

> Peļņa – 74 939 eiro.

> Darbinieku skaits – 39.

> 95% kapitāldaļu pieder SIA “Liepājas Olimpiskais centrs”, 5% – Liepājas domei.

> Līdzšinējais valdes loceklis Mārtiņš Grundmanis amatā stājās vien 2023. gada sākumā.

Ņemot vērā šī uzņēmuma valdes loceklim noteikto ikmēneša atalgojumu 3200 eiro apmērā, “OC Liepāja” vadītāja gada alga ir aptuveni 38 000 eiro.

8. SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

> Apgrozījums – 1 245 366 eiro.

> Peļņa – 135 287 eiro.

> Darbinieku skaits – 40.

> Vienīgā īpašniece – Liepājas dome.

> Valdes loceklis Artis Rimma 2022. gadā algā nopelnījis 33307 eiro.

9. SIA “Lielais dzintars”

> Apgrozījums – 300 671 eiro.

> Peļņa – 41 130 eiro.

> Darbinieku skaits – 55.

> 100% kapitāldaļu pieder Liepājas domei.

> Valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona alga pērn – 31408 eiro.

10. SIA “Aviasabiedrība Liepāja”

> Apgrozījums – 198 465 eiro.

> Zaudējumi ­– 5901 eiro.

> Darbinieku skaits – 46.

> 100% kapitāldaļu pieder Liepājas domei.

> Valdes loceklis Agris Sprūde pērn nopelnījis 31108 eiro.

11. SIA “Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”

> Apgrozījums – 823 760 eiro.

> Peļņa pēc nodokļiem – 199 eiro.

> Darbinieku skaits – 41.

> 100% pieder Liepājas pašvaldībai.

> Valdes locekle Violeta Celma pērn nopelnījusi 29897 eiro.

12. SIA “Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs“

> Apgrozījums – 883 812 eiro.

> Peļņa – 6569 eiro

> Darbinieku skaits – 47.

> Vienīgā īpašniece Liepājas dome.

> Valdes locekle Ilona Kodola 2022. gadā algā nopelnījusi 27560 eiro.

13. SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams”

> Apgrozījums – 347 509 eiro.

> Peļņa – 47 112 eiro.

> Darbinieku skaits – 18.

> 100% kapitāldaļu pieder Liepājas domei.

> Valdes locekles Vitas Hartmanes atalgojums pagājušajā gadā – 27300 eiro.

14. SIA “Liepājas Leļļu teātris”

> Apgrozījums – 108 291 eiro.

> Peļņa – 9750 eiro.

> Darbinieku skaits – 18.

> 100% īpašniece Liepājas dome.

> Valdes locekles Leldes Vīksnas atalgojums pērn – 21000eiro.

15. SIA ”Liepājas autostāvvietas”

> Apgrozījums – 179 113 eiro.

> Zaudējumi – 6 004 eiro.

> Darbinieku skaits – 9.

> 100% īpašniece Liepājas dome.

> Valdes locekļa Armīna Robežnieka atalgojums 2022. gadā – 20475 eiro.

16. SIA “Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs”

> Apgrozījums – 53 737 eiro.

> Peļņa – 442 eiro.

> Darbinieku skaits – 11.

> Liepājas domei pieder gandrīz 86% kapitāldaļu, 14% – Dienvidkurzemes novada pašvaldībai.

> Valdes locekles Sintijas Pusaudzes atalgojums pagājušajā gadā – 20400 eiro.

Avots: “Lursoft”, VID datu bāze

* Liepājas domei ir kapitāla daļas arī divās privātās kapitālsabiedrībās – SIA “Liepājas enerģija” un AS “Liepājas autobusu parks”, taču tajās pašvaldībai nav noteicošas ietekmes.

Lielākie kopējo ienākumu guvēji

1. Violeta Celma – 311 857 eiro (2021. gadā – 285 000 eiro). Lielākos ienākumus guvusi no saimnieciskās darbības un komercdarbības – 202 637 eiro. Nepilnus 54 000 eiro nopelnījusi Rīgas Stradiņa universitātē. Pērn saņēmusi arī pensiju, kopumā 23 356 eiro.

2. Normunds Niedols – 99600 eiro (2021. gadā – 103 442 eiro). Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī pērn viņa turību vairojušas dividendes, ko izmaksājusi SIA “Vega 1 serviss” 39 612 eiro apmērā.

3. Herberts Laukšteins – 75785 eiro (2021. gadā – 70 694 eiro). Lielākoties ienākumus veido alga teātrī + pensija, kas pērn saņemta ap 30 000 eiro apmērā.

4. Gatis Griezītis – 63636 eiro (2021. gadā – 88 723 eiro). Lauvas tiesu no tiem nopelnījis, vadot LOC, citi ienākumi – 3360 eiro.

5. Artis Rimma – 48147 eiro (2021. gadā – 33 508 eiro). Papildus LNA valdes locekļa amatā nopelnītajam 10 694 eiro saņēmis kā Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs, bet 4146 eiro kā Pāvilostas ostas pārvaldnieks.

Parādsaistības/aizdevumi/darījumi 2022. gadā (virs 20 minimālām mēnešalgām)

> Aigars Puks –237 287 eiro parādsaistības. Pie veiktajiem darījumiem norādījis kredīta un procentu summas atmaksu 17 922 eiro apmērā.

> Mārtiņš Grundmanis – 97 796 eiro kredītsaistības.

> Normunds Niedols – 30 000 eiro parādsaistības, izsniedzis divus aizdevumus – vienu par 39 382 eiro, otru par 250 000 eiro.

> Gatis Griezītis – 42 600 eiro parādsaistības.

> Līga Priedena – 22 895 eiro parādsaistības.

> Herberts Laukšteins – 9134 eiro parādsaistības.

> Artis Rimma – parādsaistības 4450 eiro.

> Ilona Kodola – par 9000 eiro pārdevusi 2010. gadā izlaisto automašīnu “BMW 525”.

Lielākie krājēji 2022. gadā

> Violeta Celma – “SEB bankā” glabāja 80 436 eiro, “Swedbankā” – 83 507 eiro.

> Gatis Griezītis – skaidrā naudā iekrājis 20 000 eiro un 1500 ASV dolāru, “Swedbankā” noguldīti 124 602 eiro.

> Agris Sprūde – “Swedbankā” glabāja 26 291 eiro, “Citadeles bankā” – 67 011 eiro.

> Aigars Puks – “SEB bankā” glabāja 73 104 eiro, “Citadeles bankā” – 8186 eiro.

> Normunds Niedols – skaidrā naudā sakrājis 6000 eiro, “SEB bankā” glabāja 5775 eiro, “Citadeles bankā” – 1845 eiro, SEB atklātajā pensiju fondā uzkrājis 41 252 eiro.

> Vita Hartmane – “SEB bankā” noguldīti 47 685 eiro.

Nekustamais īpašums un transports

> Plaša transportlīdzekļu parka saimnieks ir Andis Dejus. Viņa īpašumā ir divas automašīnas “Jeep Wrangler” (1995. gada izlaidums) un “Subaru Forester” (2020. g.), divi motocikli –”Jawa 350″ (1979. g.) un “BMW R1200GS” (2009. g.), kā arī piekabe laivu vešanai.

Lietošanā viņam ir zeme un ēkas Liepājā.

> Agris Sprūde nav norādījis, ka viņam īpašumā vai lietošanā būtu kāda automašīna, toties pieder motorlaiva “Drakon” (1976. g.). Lidostas vadītājam pieder arī zeme Grobiņas pagastā.

> Gatis Griezītis deklarācijā atklājis, ka viņam pieder divi dzīvokļi Liepājā, zeme un ēkas Dunalkas pagastā, zeme un ēkas Sakas pagastā un vēl viens zemes gabals Sakas pagastā.

Valdījumā viņam ir vieglā automašīna ”Seat Tarraco” (2019. g.) un “BMW 318 I” (1984. g.).

> Ilona Kodola ir īpašniece automašīnai ” Audi A4 Limousine” (2012. g.). Lietošanā – dzīvoklis Liepājā.

> Aigaram Pukam pieder automašīna “VW T-ROC” (2018. g.), īpašumā zeme un ēkas Liepājā.

> Violetai Celmai transportlīdzekļu nav, bet lietošanā ir dzīvoklis Liepājā.

> Timuram Tomsonam pieder automašīna “Nissan Juke” (2014. g.), bet dzīvokli Liepājā viņš nomā.

> Vitai Hartmanei Liepājā pieder gan dzīvoklis, gan citi īpašumi, kā arī automašīna “VW Tiguan” (2021. g.).

> Herbertam Laukšteinam valdījumā nodota automašīna “KIA Sorento” (2020. g.), īpašumā ir zeme Liepājā.

> Artis Rimma ir īpašnieks automašīnai “Opel Kadett” (1985. g.). Viņam pieder zeme Grobiņā, zeme Tadaiķu pagastā, zeme un ēkas Gaviezes pagastā.

> Leldei Vīksnai īpašumā ir zeme un ēkas Nīcas pagastā, transportlīdzekļu nav.

> Līgai Priedenai lietošanā ir automašīna “VW Tiguan” (2019. g.), īpašumā piekabe – transporta kravas kaste. Viņai ir nekustamais īpašums Grobiņas pagastā.

> Mārtiņam Grundmanim pieder motocikls “IŽ Planeta Sport” (1978. g.), īpašumā zeme Kazdangas pagastā.

> Normundam Niedolam ir īpašumi Liepājā, Nīcas un Mārupes pagastos. Pieder četri spēkrati – automašīnas ”BMW Z3” (1997. g.), “Lexus RX300” (2004. g.) un “Mitsubishi Pajero” (1985. g.), kā arī motocikls “Piaggio Vespa LX125”.

> Armīnam Robežniekam kopīpašumā ir zeme Snēpeles pagastā, pieder automašīna “Mazda 626” (1997. g.).

> Sintijai Pusaudzei lietošanā ir būve Nīcas pagastā, transportlīdzekļi nepieder.

Es domāju tā: Vai, strādājot pašvaldības uzņēmumā, var labi nopelnīt?

Daira Bergholce – liepājniece:

– Droši vien var, bet pilnīgi droši to apgalvot neņemos. Tiem, kam lielāka atbildība, jeb priekšniekiem vienmēr bijusi lielāka alga. Katram darbam savs atalgojums. Protams, nevienu darbu nevar noniecināt, arī pašu vienkāršāko. Būtu labi, ja visi saņemtu labas algas.

Ieva Burka – strādā:

– Domāju, jā, bet citi saka, ka ne. Laikam jau svarīgākais, ka pašvaldības uzņēmumos algas ir stabilas, nodokļus atvelk un algu izmaksā laikus. Priekšnieki vienmēr ir saņēmuši vairāk nekā padotie. Jādomā, ka viņi ir ar labu izglītību un citām kvalitātēm.

Daiga Ozola – mūzikas skolotāja:

– Nu tā – vidēji… Labi pelna tikai tie, kuriem pašiem ir savs veiksmīgs bizness. Pašvaldības uzņēmumos cik maksā, tik maksā, bet ir garantija, ka alga būs. Manuprāt, ļoti svarīgi būtu, ka pašvaldības iestāžu vadītāji tiešām būtu cilvēki īstajā vietā: darbīgi, gudri, atbildīgi, enerģiski, zinoši utt. Tad nav žēl, ja viņi saņem lielākas algas.

Marita Sprūde – strādā:

– Ja tiek strādāt pašvaldības iestādē, tas ir labi, tā ir drošība. Uzņēmēji saviem strādniekiem negrib maksāt, jo vēl valstij jāmaksā lieli nodokļi. Domāju, ka vairums darbinieku tomēr gribētu oficiālu algu un sociālās garantijas. Ja man būtu iespēja, es meklētu darbu pašvaldības uzņēmumā.

Līga Artemenkova – māmiņa:

– Noteikti, bet viss atkarīgs no paša vēlmēm, ambīcijām. Kādam pietiek ar minimālo algu. Šajos laikos neviens nepelna pārāk daudz. Varbūt pat ļoti daudz cilvēku dzīvo ar iztikas minimumu. Tāda ir realitāte. Vēl tas, ka daudzus amatus tomēr var apvienot, optimizēt, lai ietaupītu.