Liepājas domes deputāti apstiprināja pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtību personām, kurām tā nepieciešama dzīvokļa jautājumu risināšanā, veicot izmaiņas domes saistošajos neteikumos. Tie nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā, kā arī izslēdzamas no tā.
Ieviesti arī vairāki jauninājumi – paredzēts, ka personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sniedzama palīdzība un kuras pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pilnībā ir nomaksājušas īres un pakalpojumu maksājumu parādu, kā arī atlīdzinājušas zaudējumus par dzīvojamās telpas neatbrīvošanu, var tikt atjaunots īres līgums bez privatizācijas tiesībām. Arī politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas, ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā pirmām kārtām. Pensijas vecumu sasniegušie sociālās dzīvojamās mājas iedzīvotāji, pirmās un otrās grupas invalīdi vai personas, kuras strādā, ja viņi regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, arī ir tiesīgi saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā pirmām kārtām. Ja persona ir reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, bet, ja persona novilcinājusi palīdzības sniegšanu, nepamatoti atsakoties no vismaz trim dzīvošanai derīgu telpu īres tiesību piedāvājumiem vai arī divu nedēļu laikā nav sniegusi atbildi uz tiem, tiek izslēgta no palīdzības reģistra.
Iedzīvotāji, kuriem nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā un kuri ir tiesīgi to saņemt pirmām kārtām, ir maznodrošinātie un politiski represētie, kuriem saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta parādu piedziņa, maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi, maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai audžuģimenē, maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas Liepājā, bet kurām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā atgriezties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts, personas, kuru pašvaldības mājās īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, maznodrošinātas personas, kuras īrē dzīvokli denacionalizētā mājā, ja mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt kapitālo remontu un nevar to veikt, īrniekam dzīvojot mājā. Šobrīd Liepājā rindā uz dzīvokļu saņemšanu gaida 110 ģimenes un personas, kurām pašvaldības palīdzība pienākas pirmām kārtām.