Piektdiena, 10. maijs Maija, Paija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kampaņas ”Drošas darbavietas iniciatīva” noslēgums Liepājā

Kampaņas ”Drošas darbavietas iniciatīva” noslēgums Liepājā
25.09.2007 15:49

0

Ceturtdien, 27. septembrī Liepājā, viesnīcas ”Amrita” telpās Rīgas ielā 7/9 ar semināru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) noslēgsies darba drošības kampaņa ”Drošas darbavietas iniciatīva”. Kampaņas ietvaros septembrī rīkotie četri bezmaksas semināri mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem Rīgā, Daugavpilī, Tukumā un Priekuļos pulcējuši gandrīz 400 dalībnieku. Kampaņa ”Drošas darbavietas iniciatīva” Latvijā uzsākta šā gada septembrī, lai pievērstu MVU pārstāvju uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, tās izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai.

Pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis fiziskas pārslodzes radīto arodslimību skaits. 65% nodarbināto konstatētas fiziskās pārslodzes izraisītās arodslimības, kas ir par 55% vairāk nekā pirms 10 gadiem.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās. Īpaši neaizsargāti ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos, kur darba drošībai un veselības aizsardzībai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.

”Kampaņu rīko Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, Valsts darba inspekcija (VDI) un Eiropas informācijas centrs, un tās mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam, kā arī dalīties ar ”labās prakses” piemēriem,” kampaņas atklāšanā 12. septembrī uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Semināru laikā darba devējiem un ņēmējiem ir iespēja satikt profesionāļus no darba drošības un veselības aizsardzības nozares. Semināru dalībnieki var aplūkot un izmēģināt ergonomiskus un darbiniekam draudzīgus biroja tehnikas risinājumus, kā arī iejusties noliktavas darbinieka lomā. Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta pētnieki demonstrē, kā pareizi celt un pārvietot smagumus.

Kampaņa tika atklāta šā gada 12. septembrī ar semināru Rīgā, kam sekoja bezmaksas semināri četrās Latvijas pilsētās: Tukumā (18.09.), Daugavpilī (20.09.), Cēsu rajona Priekuļos (25.09.) un Liepājā (seminārs paredzēts 27.09.).  

Speciāli kampaņai ir izdota praktiska rokasgrāmata darba vides risku novērtēšanai, kas sniedz iespēju darba devējiem un darba ņēmējiem analizēt un izvērtēt savu darba vidi saskaņā ar konkrētā sektora vajadzībām. Rokasgrāmatu un citus informatīvos materiālus ikviens var saņemt VDI un tās reģionālajās struktūrvienībās vai arī iepazīties ar tiem elektroniskā veidā VDI mājas lapā – www.vdi.gov.lv/ddi2007 vai http://hwi.osha.europa.eu/.

Darba apstākļu un risku pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru. Savukārt nopietnas slimības, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.

Gados jauniem strādājošajiem, kuriem nav nostiprināta muguras muskulatūra, nepareizi kustoties, sāpes mugurā ir jūtamas jau pusgadu pēc tam, kad cilvēks ir uzsācis darbu. Celtniecībā strādājošajiem pietiek pat ar vienu nepareizu kustību, ceļot smagumu pagriezienā, lai rastos diska trūce, kas ir jāoperē; darba nespēja šajā gadījumā ilgst pat vairāk nekā gadu.

Darbā iegūto skeleta, muskuļu un saistaudu slimību biežums uz 100 000 nodarbinātājiem ir pieaudzis aptuveni par aptuveni 15-16 reizēm: no 5,0 gadījumiem uz 100 000 nodarbinātajiem 1998.gadā līdz pat 85,2 gadījumiem 2004.gadā. Arī karpālā kanāla sindroma biežums ir ievērojami pieaudzis (mazāk kā skeleta, muskuļu un saistaudu slimībām), no 1,8 gadījumiem 1998.gadā līdz 28,9 gadījumiem 2004.gadā.

Pēc nodarbināto vērtējuma trīs visbiežākie darba vides riska faktori ir šādi:

– darbs piespiedu pozā, piemēram, stāvus vai sēdus (63,8% respondentu minējuši, ka kaut kādā mērā ir pakļauti attiecīga riska faktora iedarbībai);
– vienveidīgas kustības (56,1%);
– smagu priekšmetu nešana un pārvietošana (52,4%).

Plašāka informācija par semināriem un kampaņu kopumā ir pieejama VDI interneta mājas lapās www.vdi.gov.lv/ddi2007 un īpaši šai iniciatīvai izveidotajā mājas lapā http://hwi.osha.europa.eu/.

Mārtiņš Pozņaks,
Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz