Kanādietim faktiski nav iespējams izaugt, nestrādājot brīvprātīgā darbu. Gandrīz puse kanādiešu (47 procenti valsts iedzīvotāju) ir iesaistījušies brīvprātīgo darbā. Ja skolēns nav 40 stundas bijis voluntieris, tad Kanādā viņam nav iespējams pabeigt vidusskolu.

Šis Kanādas vēstnieka Latvijā Kevina Reksa minētais fakts, tāpat kā tas, ka viņa valsts savu pilsoņu brīvprātīgo darbu dāsni atbalsta arī finansiāli, ir pārsteidzis Liepājas pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciālisti Brigitu Dreiži, viņai otrdien klausoties kanādieša uzstāšanos par brīvprātīgo kustību Kanādā.

Šoreiz vēstnieks bija Liepājas viesis pēc pilsētas domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa iniciatīvas.

K. Rekss un diriģents Ints Teterovskis otrdien dalījās brīvprātīgā darba pieredzē ar šejienes interesentiem – viņiem bija apmēram 20 klausītāju no jauniešiem līdz senioriem, no nevalstiskām organizācijām, no “Jauniešu mājas”, no dažādām iestādēm.

K. Rekss pats ir bijis brīvprātīgais kopš 13 gadu vecuma. Viņam bērnībā paticis pieskatīt bērnus, un pirmais brīvprātīgais darbs bija astoņas nedēļas vasaras nometnē šo savu prieku turpināt.

Brīvprātīgā darbs turpinājies gan vidusskolā, gan universitātē, kur 21 gada vecumā viņš vadījis 1300 brīvprātīgo darbu.

“Galvenokārt strādājām ar nabadzīgajām ģimenēm un cietumniekiem, kuri mācījās lasīt. Ziemā veidojām pārtikas bankas tiem, kuriem trūka ēdiena. Brīvprātīgā pieredze man palīdzēja iestāties universitātē,” stāstīja vēstnieks.

Būdams pieaudzis, viņš iesaistījies kustībā “Lielie brāļi un lielās māsas”, kurā brīvprātīgie pavada laiku ar bērniem, kuriem trūkst vecāku gādības. K. Rekss sadraudzējies ar septiņgadīgu zēnu, par kuru rūpējies līdz viņa pilngadībai, 18 gadu vecumam.

“Laiks, ko tu pavadi brīvprātīgā darbā, ir laiks, ko tu ieguldi līdzcilvēkos, bet tas uzlabo arī tavu paša dzīvi.

Tas ir darbs, kas atbilst tavām interesēm, tavam dzīves stilam, palīdzēs tavai labklājībai un veselībai, tu vari būt brīvprātīgā darbā mājās, birojā, dārzā, ārzemēs, ar draugiem un ģimeni, arī viens pats, tu vari ceļot un piekopt citus savus hobijus, būdams brīvprātīgais,” aizrautīgi stāstīja K. Rekss, pauzdams pārliecību, ka ikvienam ir kaut kas tāds, ar ko dalīties, – prasme vai pieredze, vai arī vienkārši vēlēšanās atrisināt kādu problēmu savā tuvākajā kopienā.

Viņš minēja, ka esot pierādīts – brīvprātīgie dzīvojot ilgāk, esot laimīgāki un veselāki par cilvēkiem, kuri nav brīvprātīgie.

I. Teterovskis aicina brīvprātīgā darba interesentus izmantot interneta platformu brivpratigie.lv, kur vienuviet var satikties gan brīvprātīgā darba organizētāji, tie, kuriem ir vajadzīgas voluntieru darbarokas, gan arī tie, kuri vēlas būt brīvprātīgie, bet nav izdomājuši, kur savu plecu pielikt.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Liepājā notiek brīvprātīgā darba dienas.