Uzņēmumi, kas Liepājā nodarbojās ar pasažieru pārvadāšanu mikroautobusos, ne tikai nav prasījuši dotācijas, bet ilgus gadus pašvaldībai pat piemaksājuši prāvas summas par atļauju veikt šos pārvadājumus. Tikai par to netika runāts skaļi. Interesanti, ka šīs nodevas ieviestas tūlīt pēc tam, kad pilsētā likvidēta reketieru banda. Bet pēc tam, kad naudu vairs nevarēja iekasēt, pašvaldība sāka īstenot to politiku, kuras rezultātā pilsētā “maršrutnieku” vairs nav.

Redakcijas rīcībā bija nonākusi neoficiāla informācija, ka uzņēmumi, kuri nodarbojās ar pasažieru pārvadāšanu, veikuši prāvus maksājumus pašvaldībai. Un noskaidrojās, ka patiesi – par katru mikroautobusu, kas brauca pa pilsētu, pašvaldība no 1999.gada līdz 2007. gada decembrim ik mēnesi iekasējusi 50 latu.

Pieņemot, ka katrai no piecām maršrutnieku firmām bija vismaz 10 automašīnu, iznāk, ka pašvaldības makā no šī budžeta ik mēnesi ieplūda vismaz 2500 latu. Gadā – 30 000 latu. Bet 7,5 gados – vismaz 225 tūkstoši latu. Tātad pilsēta no šiem pārvadājumiem guva ievērojamu materiālu labumu.

Jāatzīst, ka Liepājas dome nav vienīgā, kura labprāt papildināja budžetu uz pasažieru pārvadātāju rēķina. Tā Latvijā rīkojās daudzas pašvaldības.

Savukārt nodeva 50 latu apmērā esot atcelta saskaņā ar 2007. gada 15. jūlijā Saeimas pieņemto “Sabiedriskā transporta likumu”, apgalvo pašvaldības aģentūras “Liepājas Sabiedriskais transports” vadītājs Gints Lūsis.

Bet jebkurā gadījumā interesanti, ka nodevu atcelšana 2007. gada decembrī sakrīt ar laiku, kad parādījās pašvaldības amatpersonu vīzijas un koncepcijas par to, ka pilsētā vajag lielākus autobusus, jo mazo esot pārāk daudz un tie piesārņojot gaisu. Un jau 2008. gada pavasarī pieņemts lēmums samazināt mikroautobusu skaitu pilsētas ielās par aptuveni 30 procentiem, tos aizstājot ar Liepājas Autobusu parka transportlīdzekļiem.

Turklāt neviens nesteidzās atdot naudu, kuru, iespējams, pašvaldība iekasējusi nelikumīgi laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 21. janvāra numurā.
#kvards-20120121-03#