liepajniekiem.lv
Karostas glābšanas biedrība novembra vidū piedāvāja iepazīt vienīgos zīdītājus, kuri spēj lidot, pasākumā “Sikspārņu stāsts redānā”.
Šoruden ilgi turas silts laiks, tāpēc visi sikspārņi nav devušies ziemas guļā. Tomēr pavisam drīz tie karāsies pie griestiem ar galvu uz leju līdz pavasarim.
Dzīvo pat Ezerkrastā
Par sikspārņu dzīvi, paradumiem un sadzīvošanu ar cilvēkiem pastāstīja šo dzīvnieku pētnieks, bioloģijas doktors Jurģis Šuba.
Lai arī sikspārņus ikdienā bieži neredzam, nav daudz tādu vietu, kur tie nav sastopami.
Pētnieki izmanto ultraskaņas detektorus, kas padara sikspārņu radīto ultraskaņu par dzirdamu, jo tumsā lidoņus nevar redzēt. Ieslēdzot detektoru, var konstatēt, ka tie atrodas tuvumā.
Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ēd kukaiņus un bezmugurkaulniekus.
Atkarībā no sugas tiem ir visai plaša diēta.
Lai arī sikspārņu ēdienkartē nav tieši kaitīgi insekti, tie tomēr piedalās kukaiņu regulācijā daudz labāk nekā ķīmiski pesticīdi vai insekticīdi.
No visām 1100 sugām pasaulē asinis ēd tikai trīs, kas sastopamas Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tāpēc cilvēkiem nav nekāda pamata no mūsu nakts lidoņiem baidīties.
Tomēr neparasti sagurušus, slimus vai mirušus sikspārņus ar plikām rokām aiztikt nevajadzētu, jo izplatīta ir sikspārņu trakumsērga.
Ja nav ne jausmas, kā dabūs no mājas ārā iemaldījušos sikspārni, ja atrod savainotu vai mirušu dzīvnieciņu, jāsazinās ar Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrību.
Sikspārņa dzīvesveids mainās atkarībā no gadalaikiem.
Vasarā tie uzturas vietās, kur ir koki un ūdeņi, kas dienā uzsilst, un vakarā to siltums patīk kukaiņiem. Ziemā dodas uz pazemes mītnēm – alām, pagrabiem.
Sikspārņi nemitinās tikai nomaļās vietās, tie nevairās no cilvēku klātbūtnes un sastopami arī pilsētās. Liepājā labprāt mitinās pie daudzdzīvokļu ēkām, tās tiem patīk, arī J. Šubas pagalmā Ezerkrastā.
Divkrāsainajiem sikspārņiem vēlā rudenī ir riesta laiks, un vakaros var dzirdēt tēviņu izdotās spalgās skaņas.
Septembrī sākas pārlidošanas laiks, sikspārņu dzīves fokuss pārslēdzas uz ziemošanas vietu meklēšanu.
Vasarā sikspārņiem patīk siltas un sausas vietas. Mātītes uzturas baros, tēviņi parasti dzīvo atsevišķi. Vienā ēkā var apmesties dažādu sugu kolonijas, taču tās neuzturas vienkopus.
Ja barošanās apstākļi ir labi, tad var sadzīvot, bet, ja ar barību trūcīgi, tad bars, kas jau ieņēmis teritoriju, ienācējus dzen projām.
Ir sugas, kuru tēviņi sargā ieņemto koka dobumu vai būrīti un uz rudens pusi aicina turp mātītes, bet konkurentus patriec.
Dažas sugas ziemā apmetas pazemē tepat, citi lido pārziemot virszemē, bet nedodas sevišķi tālu – vien līdz Centrāleiropai, Vidusjūras reģionam.
Beidzamajā laikā kādas no sugām, ko mēdza uzskatīt par migrantiem, atrastas pārziemojam Latvijā.
Tieši redānā pirms pāris gadiem tika atrasts Naterera sikspārnis, kurš no mūsu sugām ir rekordists pārlidojumu ziņā – nolidojis ap 2000 kilometriem.
Platspārnu sikspārnis ļoti maz Latvijā bija atrasts pa ziemu, bet pagājušajā un aizpagājušajā gadā pēkšņi redānā bija.
Katrai sugai savs radiovilnis
Uz ziemas guļu sikspārņi pošas, kad gaisa temperatūra stabili nokritusies zem plus sešiem grādiem un kukaiņi uz nakti vairs nav aktīvi.
Lidošanas dzīvesveids prasa ļoti daudz enerģijas.
Līdz ar to, ja nav, ko ēst, sikspārņi ieslīgst letarģiskajā miegā, samazinās sirdsdarbība un vielmaiņa, tāpēc tie var pārtikt no uzkrātajām rezervēm.
Ziemošanas laikā sikspārni traucēt nevajag, jo, lukturu vai zibspuldžu gaismas izbiedēts, tas pārtrauks miegu. Cita lieta, ka sikspārņi ziemā paši pamostas, pamaina pozu, palido, izkustas.
Ēšana nav prātā, jo īsti nav, ko.
Pazemes alās uz sienām mēdz ziemot kukaiņi, taču to noķeršanai jābūt īpašām iemaņām. Pie mums sastopamās sugas lielākoties ķer lidojošus kukaiņus, šie sikspārņi nav tik veikli, lai pielidotu un paņemtu sēdošu kukaini.
Pietiekami veikls lidotājs un mednieks ir brūnais garausainis, pārējie medī atklātā telpā. Lielāku sugu eholokācijas saucieni ir ar lielāku viļņu garumu, lai uztvertu atbalsi no lielāku izmēru kukaiņiem.
Katra suga sazinās it kā savā radio frekvencē.
Naktssikspārņu sugām ir ļoti plaši diapazoni, lai barotos ar dažādu izmēru kukaiņiem. Pieredzējis pētnieks sugas noteikšanai kombinē gan eholokācijas saucienus, gan lidojuma veidu.
Mātītēm grūtniecība iestājas pēc pamošanās no guļas martā, aprīlī, un mazuļi dzimst jau maijā. Tiem jāaug vismaz pusotru mēnesi, līdz tie ap jūnija vidu sāk lidot.
Mātītes pievakarē izlido baroties, atgriežas, atpazīst savus mazuļus un pabaro ar pienu. Tiklīdz mazie sikspārnīši paaugušies un kļuvuši pietiekami spēcīgi, lai lidotu, viņi šķiras no mammām, mēģina paši baroties un izdzīvot.
Nekāda lidotmācīšana nenotiek, instinkti mazajiem ir spēcīgi izteikti.
Sikspārņa lidojuma ātrums ir ap 50 kilometriem stundā.
Sikspārnis aizsargājas, radot spalgas skaņas, tas arī kož. Šiem dzīvniekiem ir ļoti maz dabisko ienaidnieku, kas specializētos pārtikt tieši no sikspārņiem.
Gulošu lidoni var noķert lapsa vai cauna. Novērots, ka zīlīte paķer no alas ziemojošu sikspārni.
Visi Latvijā sastopamie sikspārņi ir aizsargājami. Ir sugas, kuru īpatņu skaits sarūk, un tas rada bažas par apdraudējumu.
Viens ir brūnais garausainis, kas bieži sastopams piemājas sakņu pagrabos, pieradis pie cilvēka klātbūtnes. Šo sikspārņu skaits beidzamajos gados iet uz leju, bet nav skaidri iemesli.
Aizsargājamām sugām nedrīkst radīt apstākļus, kurās tās iet bojā, un viens no tādiem ir vēja elektrostacijas.
Sikspārņu pētnieka varā nav dot atļauju būvēt vai aizliegt, viņš var tikai izpētīt situāciju uz vietas un sniegt atzinumu.
Ja paredzētajā būvniecības vietā sagaidāma pastāvīga sikspārņu koncentrēšanās, tad iesakām no ieceres atteikties.
Ir vietas, kur var ieteikt kompromisus, piemēram, apturēt turbīnas nakts laikā noteiktos apstākļos.
Uzziņai
Sikspārņi redānā
Naterera naktssikspārnis. Atpazīstams pēc garām, viegli atliektām ausīm un gaiša purna.
Viņš ir īsts nakts akrobāts – spēj plivināties uz vietas un notvert kukaiņus tieši no lapām, gluži kā mazs helikopters!
Platspārnu sikspārnis. Viens no lielākajiem Latvijas sikspārņiem, kas labprāt dzīvo cilvēku tuvumā.
Izlido vēl krēslā un ar spēcīgu, kontrolētu lidojumu medī kukaiņus ap ielu gaismām. Īsts pilsētas nakts mednieks ar spīdīgu, tumši brūnu kažoku.
Ziemeļu sikspārnis. Aukstumizturības čempions, kas spēj pārdzīvot pat arktiskus apstākļus!
Viņa zeltainais kažociņš mirdz kā dzirksteles, un tieši šī suga bieži pārziemo redāna bunkuros – nelielās kolonijās, siltumā un mierā.
Ūdeņu naktssikspārnis. Nakts zvejnieks, kas medī virs ūdens virsmas, ar pēdām notverot kukaiņus. Ar iesārto purniņu un lielajām pēdām viņš ir lieliski pielāgojies dzīvei pie ezeriem un upēm.
Brūnais garausainis. Sikspārnis ar iespaidīgām ausīm, kuras ziemā paslēpj zem spārniem.
Lēns, veikls lidojums ļauj tam ķert kukaiņus pat gaisā uz vietas, bet vasarās tas apmetas baznīcu torņos un bēniņos. Miermīlīgs, izteikti cilvēka tuvuma cienītājs un ļoti svarīgs kukaiņu populācijas līdzsvaram.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
