Karavīri uzkopj piemiņas vietas
Sestdien notika Nacionālo bruņoto spēku organizēta talka, kas tika rīkota par godu Latvijas armijas 90. gadadienai. Karavīri uzposa piemiņas vietas – vāca gružus un spodrināja pieminekļus.
Vairāk nekā 1000 karavīru un zemessargu, aicinot pulkā arī ģimenes locekļus un draugus, talkoja visos Latvijas novados – vairāk nekā 40 vietās. NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, aicinot karavīrus uz talku, teica: “Pats piedalīšos talkā, jo ar patiesu cieņu izturos pret savas valsts vēsturi un tās kultūrvēsturisko mantojumu.” Viņš atgādināja, ka Bruņotie spēki, rīkojot brīvības cīņu piemiņas vietu un karavīru kapu sakopšanas talkas, turpina tradīciju, kas aizsākās 20. gadsimta 30. gados, kad katrs Latvijas armijas pulks piedalījās pulka tuvumā esošo cīņas vietu un kritušo karavīru piemiņas vietu sakopšanā, uzskatot to par goda un cieņas apliecinājumu.
Mūspusē dislocētie karavīri uzposa piemiņas vietas Liepājā un rajonā. 1. Reģionālā nodrošinājuma centra pārstāvji rosījās Karostā. Jūras spēku Mācību centra darbinieki uzposa upuru piemiņas vietu pie Karostas cietuma, strādāja Garnizona kapos, kā arī kureliešu piemiņas vietā Šķēdes kāpās. Jūras spēku Flotiles karavīri savukārt sakopa O. Kalpaka piemiņas vietu Ziemeļu kapos. Bet zemessargi strādāja Karostā un Pērkonē.
Kara jūrnieki, rosoties Ziemeļu kapos, atzina, ka tas ir goda pienākums – uzpost kritušo piemiņas vietas. Karakuģa “Visvaldis” operāciju virsnieks Guntis Skunstiņš, spodrinot plāksni O. Kalpaka piemiņas vietā, uzsvēra: “Karavīram tas ir liels gods – veikt šādu pienākumu.” Vienisprātis ar viņu bija arī karakuģa “Imanta” feldšere Baiba Ķimene: “Sajūtas, veicot šo pienākumu, ir savādas – ne jau katru dienu nākas uzpost piemiņas vietu bojā gājušajiem varoņiem. Izjūtas ir pacilājošas. Darbs nav grūts, bet atbildīgs gan.”
Svinot Latvijas armijas izveidošanas 90. gadadienu, visos Latvijas novados notiek dažādi pasākumi – militārās parādes, NBS orķestru koncerti, piemiņas ceremonijas, karavīru, zemessargu un jaunsargu sporta sacensības, pārgājieni un talkas, kā arī politikas un vēstures ekspertu diskusijas un konferences. Latvijas armija izveidota 1919. gada 10. jūlijā.
Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”
Karakuģa “Imanta” iekārtu operators Edijs Baškevics (no kreisās) un feldšere Baiba Ķimene, spodrinot pieminekli Ziemeļu kapos, strādā no sirds.