Mūsu pilsētā regulāri konstatē pārkāpumus saistībā ar valsts karogu. Turklāt ne tikai nenozīmīgus pārkāpumus, kad kāds namīpašnieks vai bodnieks aizmirsis karogu izkārt, bet arī gadījumus, kad pret šo simbolu izturas ar necieņu. 16.februārī, Lietuvas neatkarības dienā, mūsu pilsētā nozagti un sabojāti vairāki valsts karogi, informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse.

Zog un bojā karogus

Arī Pašvaldības policijas darbinieki šajā dienā, kontrolējot, kā tiek ievērots likums par Latvijas valsts karoga pacelšanu, konstatējuši daudz pārkāpumu. Sastādīti 52 konstatēšanas akti un pieci protokoli par karoga nepacelšanu.

Līdzīga situācija atkārtojās arī 24.februārī, Igaunijas neatkarības dienā, atzina Pašvaldības policijas Informācijas nodaļas speciāliste Ilze Kozika. Pašvaldības policijas darbinieki konstatējuši 44 gadījumus, kad nebija ievērots likums.

Grēko uzņēmēji

Arī redakcija 24.februārī devās reidā pa pilsētu, lai pārliecinātos, kā ievēro noteikumus un kā izturas pret karogu. Vismazāk grēko daudzdzīvokļu mājās. Arī privātmāju saimnieki kopumā ir apzinīgi – aptuveni pie četrām piektdaļām privātmāju karogi svētdien bija izkārti. Novērojām, ka privātmājas, pie kurām nebija karogu, lielākoties ir jaunas un lepnas.

Taču kaunēties vajadzētu uzņēmējiem. Pie vairuma uzņēmumu un sabiedrisko ēku – ražotnēm, veikaliem utt. karogu nebija. Piemēram, pie zivju pārstrādes uzņēmuma Nākotnes ielā, bāra “Enkurs” Ģenerāļa Baloža ielā, “Latvenergo” administratīvās ēkas Cukura ielā, “Ford” centra Satiksmes ielā, “Adam auto” Satiksmes ielā, “Latina” Brīvības ielā, “Ekspress servisa” Brīvības ielā, autoservisiem “Ardala” Ganību ielā, kafejnīcas “Čebureki” Raiņa ielā u.c.

Interesanta situācija bija pie uzņēmuma “Stokker” Brīvības ielā. Pulksten 12 karoga nebija. To izlika vēlā pēcpusdienā. Tikpat dīvaini rīkojās arī vairāki “Vecliepājas” sētnieki, kuri jau ap pulksten 16 karogus ņēma nost.

Jāpakļaujas noteikumiem

Kad, kur un kā jāizkar Latvijas karogs, rakstīts Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības policijā, kas kontrolē šo noteikumu izpildi, noskaidrojām, ka valsts karogam pastāvīgi jābūt izkārtam pie valsts iestādēm (policijas, prokuratūras, tiesas u.c.), pašvaldības iestādēm (pilsētas domes, rajona padomes), izglītības iestādēm (skolām, bērnudārziem u.c.). Tas, ka iestāde svētdienā nestrādā, nevar būt par iemeslu karoga neizkāršanai.

Bet valsts svētkos un atceres dienās – ne tikai 11. un 18. novembrī, bet arī 16. un 24. februārī u.c. – karogiem jābūt izkārtiem arī pie dzīvojamajām mājām, sabiedriskām iestādēm un uzņēmumiem. Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks, arī domes Administratīvās komisijas pārstāvis Gints Krēsla paskaidroja, ka izņēmums ir noliktavas un saimniecības ēkas, kā arī būves, kurās notiek remonts. Taču pēdējā gadījumā noteikti jābūt Būvinspekcijas izsniegtai izziņai. Karogam pie ēkas jābūt izkārtam redzamā vietā ielas pusē. Par karoga izkāršanu atbild mājas īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs, skaidro amatpersona. Daudzdzīvokļu mājās arī par karoga izkāršanu atbild ēkas īpašnieks. Sētnieki, kuriem visbiežāk šis uzdevums ietilpst darba pienākumos, ir tikai izpildītāji: “Sētniekiem ir uzdots karogu izkārt un noņemt, taču viņi nav atbildīgi.”

Ministru kabineta noteikumi arī nosaka, ka sēru dienās, piemēram, 25.martā un 14.jūnijā, karogam jābūt sēru noformējumā. Tas nozīmē, ka jābūt vai nu melnai lentei, vai arī karogam jābūt pusmastā.

Tāpat noteikumi paredz, ka karogs jāizkar, saulei austot, bet jānovāc, saulei rietot. “Ja svētdienā pulksten sešos no rīta karogs vēl neplīvos, tas nebūs pārkāpums, taču ap pulksten astoņiem vai deviņiem gan karogam vajadzētu būt izkārtam,” skaidro G.Krēsla. 

Saplēsts un netīrs neder

Pagājušajā nedēļā pēc Lietuvas Neatkarības dienas saņēmām sūdzību, ka Tirgus ielā pie 34.nama izkārts ļoti netīrs karogs. Vīrietis pauda bažas, ka, izkarot šādu karogu, notiek simbola zaimošana.

Nedēļu vēlāk, 24.februārī, pārliecinājāmies, ka sūdzība ir pamatota. Pie ēkas izkārtais karogs bija sapelējis pelēks. Reāli domājošam cilvēkam ir skaidrs – karogu vajag izmazgāt, bet, ja tas nelīdz, iegādāties jaunu. Mājas iedzīvotāji par šādu ierosinājumu gan rausta plecus – viņi pat nezinot, kur karogs glabājas, par tā izkāršanu atbildīgs esot sētnieks.

G.Krēsla skaidroja, ka zaimošana ir tajos gadījumos, ja tiek izkārts saplēsts vai netīrs karogs, kā arī tad, ja tas nav piestiprināts atbilstoši noteikumiem – ar kātu. Pašvaldības policija pēdējo gadu laikā konstatējusi vairākus šādus gadījumus. Redakcija jau rakstīja, ka divus gadus pēc kārtas maijā, kad pie ēkām bija jāizkar karogi sēru noformējumā, pie veikala “Beta” O.Kalpaka ielā izkāra karogu, kuram melnās lentas vietā bija piesiets melns gružu maiss. G.Krēsla no darba pieredzes atceras arī kādu gadījumu, kad karogs bijis nevis piestiprināts kātā pie ēkas, bet izkārts pa logu: “Pensionāre jau labu vien bija gribējusi. Nespēdama iziet no mājas un piestiprināt karogu kātā, viņa to bija izkārusi pa logu.”

Arī par Tirgus ielā izkārto sapelējušo karogu var teikt, ka tiek zaimots simbols, atzina amatpersona. Viņš pieļauj, ka karogs sapelējis, to nevērīgi glabājot. G.Krēsla gan uzskata, ka iedzīvotāji pareizi būtu rīkojušies, nevis par notikušo ziņojot laikrakstam, bet vēršoties pie nama apsaimniekotāja, prasot sarūpēt jaunu karogu.

Nevērība sit pa kabatu

Īpašniekiem, kuri noteiktajās dienās nav vīžojuši pie ēkām izkārt valsts karogu, piemērojams naudassods līdz 50 latiem. G.Krēsla atzīst, ka nereti ļaudis, kad viņiem aizrāda par karoga neizkāršanu, aizbildinās, ka tas nozagts. Viņš skaidro, ka šādās situācijās noteikti ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā, jo zādzība ir krimināli sodāma.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Tirgus ielā 34 jau vairākas reizes izkārts sapelējis karogs, ko var uzskatīt par simbola zaimošanu.