Stiprā vēja dēļ sestdienas rītā nenotika kuģu parāde jūrā, taču ap pusdienlaiku bija ļoti saulains brīdis svinīgajai ceremonijai, kurā Valsts prezidents Egils Levits pasniedza Patruļkuģu eskadras karogu un pie karoga kāta piestiprināja piemiņas plāksni.

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 1992.gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa ”Sams”. Šis datums ir Latvijas Jūras spēku atdzimšanas diena.

Svētku dalībnieks bija admirālis Gaidis Zeibots, kurš nekad neaizmirsīšot to dienu, viņam palicis prātā, cik stipri lija un pūta vējš, tomēr tas nespēja iespaidot svinīgo un nozīmīgo notikumu.

1990. un 1991. gadu admirālis salīdzina ar šodienas notikumiem Ukrainā: ”Mēs nezinājām, kas ar mums būs rīt, bet vēlēšanās būvēt savu valsti un atgūt savu brīvību bija galvenā. Valsts tikko bija paziņojusi par savu neatkarību, tai nebija naudas, nebija nekā,

bet jau 11. aprīlī Jūras spēkiem bija nodoti trīs zivju inspekcijas kuģi, no kuriem vajadzēja iztaisīt kuģus, kas pārņemtu jūras robežas kontroli un pateiktu Krievijas robežsardzei un karakuģiem, ka mēs atbildam par savu robežu un savu ekonomisko zonu.”

G. Zeibots atzina, ka pēc 30 gadiem mūsu mīnu iznīcinātāji un patruļkuģi līdzvērtīgi strādā kopā ar citu NATO valstu kuģiem, tāpat Latvijai ir sagatavoti ļoti labi virsnieki, kuriem uzticēti lieli amati un starptautisku uzdevumu veikšana.

Tāpat Jūras spēku štāba priekšnieks komandkapteinis Gvido Ļaudups norādīja, ka šajos gados sperts ”milzīgs solis un lielā ātrumā”. ”Tie, cilvēki, kas stāvēja pie pie Jūras spēku šūpuļa, gandrīz vairs nav bruņotajos spēkos, ir nomainījusies paaudze. Tas bijis ļoti straujš lēciens no pirmsākumiem uz to, kas mums ir tagad,” viņš teica.

Ja pirmsākumos teicām paldies mūsu partneriem par ieguldījumu, tad pašlaik esam pilntiesīgi profesionāļi viņiem līdzās. ”Starp pārējām NATO valstīm mēs izskatāmies uz ”teicami”. Varbūt ne ”izcili”, jo mūsu mērķus dažkārt ierobežo iespējas. Operacionālā ziņā mēs varam likt vienādības zīmi jebkuros uzdevumos. Mūsu galvenais virziens ir pretmīnu karadarbība. Patlaban notiek kuģu modernizācija. Jaunu kuģu nebūs, bet būs tādas pašas modernas mīnu meklēšanas iekārtas kā beļģu un holandiešu jūras spēku kuģiem,” atklāja G. Ļaudups.

Karoga pasniegšanas ceremoniju Liepājas ostas 84. piestātnē ievadīja Jūras spēku kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns. ”Karogs ir katras vienības ticības, pārliecības un gatavības iet cīņā simbols.

Kad Ukraina cīnās par savu brīvību, mēs cīnāmies un jūtam viņiem līdzi. Mums ir jābūt sardzē par savu zemi, savu jūru, savām debesīm,” viņš uzrunāja jūrniekus.

Valsts prezidents Egils Levits atgādināja, ka katra vienība ir noformēta tikai tad, kad tai ir savs karogs. ”Patruļkuģu eskadras galvenie uzdevumi ir cilvēku meklēšana un glābšana jūrā, kuģošanas drošības uzraudzība. Karogā attēlots lūsis, kas simbolizē veiklību un ātrumu, zobens un vairogs, kuri simbolizē neatlaidīgu cīņas sparu. Uz jūras fona trīs balti viļņi – pagātne, tagadne un nākotne. Devīze: Jūras sardzē, kur pienākums un gods mūs sauc. Novēlu jums augsti turēt savu lepno karogu un būt uzticīgiem tā devīzei,” viņš novēlēja.

Pēc tam Valsts prezidents iedzina karoga kātā pirmo dāvinājuma naglu un parakstījās piemiņas grāmatā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks minēja, ka tieši Liepāja ir Latvijas kara flotes šūpulis: ”Jau daudzus gadus šeit bijuši mūsu karakuģi, pirms Otrā pasaules kara šeit bija mūsu zemūdenes. Tagad, kad ir pagājuši trīsdesmit gadi, kopš atjaunota mūsu kara jūrniecība, mēs varam lepoties ar jums. Jūs sargājat mūsu piekrasti un jūsu uzdevums ir nosargāt to tā, lai nekad neviens naidnieks mūsu smilšainajās kāpās vairs neizceltos.”

Ministrs norādīja, ka Latvija ir viena no valstīm, kas sniedz vislielāko atbalstu Ukrainai, – jau vairāk nekā divsimt miljonu eiro apjomā – un tupinās to darīt. ”Karogu nemaz nav tik viegli vējā noturēt. Novēlu jums stingru roku un lai nekad, nekad vairs ne Liepāju, ne mūsu piekrasti neviens nespētu apdraudēt. Un, ja kāds to darītu, tad lai ar viņiem notiek tas pats, kas Ukrainā, kur daudzi iebrucēji pārvēršas par saulespuķēm,” uzrunu noslēdza A. Pabriks.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Imants Ziediņš

teica paldies arī jūrnieku ģimenēm, jo viņi citreiz dodas uzdevumu izpildē uz ilgāku laiku, aizstāvot gan kopējo mieru pasaulē, gan piedaloties starptautiskās operācijās, aizstāv mūsu bruņoto spēku un Jūras spēku godu.

”Karoga devīze izsaka visu un uzliek mums milzīgu atbildību par Latvijas valsti kopumā. Būsim vēl motivētāki sasniegt mērķus!” savus padotos uzrunāja Patruļkuģu eskadras komandieris Nauris Lakševics.

Karoga izgatavotāji ”Denvers Baltika” un ”Daiļrade RC” saņēmuši Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu.

Jūras spēku dzimšanas dienas pasākumi Liepājā turpinās. Svētdien, 10. aprīlī, no pulksten 10 līdz 15 kanālmalā būs iespēja apskatīt Latvijas un atsevišķus ārvalstu kara kuģus.

Liepājā ieradušies Jūras spēku štāba un apgādes kuģis ”Varonis”, mīnu kuģi ”Viesturs” un ”Tālivaldis”, patruļkuģi ”Skrunda” un ”Viesīte”, Dānijas Jūras spēku fregate ”Esbern Snare”, Somijas Jūras spēku mīnu licējs ”Pyharanta”, Lietuvas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis ”Jotvingis”, Igaunijas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis ”Wambola”, Polijas Jūras spēku pretmīnu kuģis ”Kormoran” un Vācijas Jūras spēku speciālais kuģis ”Alster”.

Savukārt pirmdien, 11. aprīlī pulksten 9.15 sāksies svinīgais gājiens no Liepājas ostas uz Svētās Annas baznīcu, kur notiks svētbrīdis. Pasākuma noslēgumā Liepājā, Čakstes laukumā pulksten 19 Jūras spēku orķestris sniegs koncertu .

No 10. aprīļa līdz 9. maijam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs iespēja apskatīt Jūras spēku izveidoto vēsturisko ekspozīciju ”Jūras spēkiem 30”.